Iemesli, kāpēc bērns brīvlaikā nav jāizklaidē no rīta līdz vakaram

Raksta autore: sākumskolas “CreaKids” direktore Kristīne Lepnāne

Brīvlaika plānam pietiek ar dažiem atskaites punktiem

Plānošanai pietiek ar dažiem kopīgiem pieturas punktiem – ģimene var vienoties par vecāku darba dienām un kopīgo laiku, bet pārējo nedēļu bērns lielākoties var izmantot pēc saviem ieskatiem. Šajā sarunā vērts iesaistīt arī pašu bērnu, jo viņam ir vieglāk orientēties nedēļā, ja zināms, piemēram, ka trešdien paredzēts kopīgs izbrauciens, savukārt ceturtdien varēs nesteidzīgi palikt mājās. Daži iepriekš zināmi atskaites punkti palīdz bērnam saprast, ar ko rēķināties, bet laiks starp tiem paliek brīvs paša izvēlei un spontānām iecerēm.

Kopā pavadītam laikam pietiek arī ar dažām stundām

Vecākiem skolēnu brīvlaiks bieži sakrīt ar parastu darba nedēļu, tāpēc ģimenes iespējas atšķiras. Arī viena vai divas kopīgas stundas vakarā var kļūt par vērtīgu dienas daļu, un šādam laikam labi der pavisam ikdienišķas nodarbes: ģimene var kopā pagatavot vakariņas vai kādu našķi, doties pastaigā, izbraukt ar velosipēdiem vai apciemot radiniekus. Latvijas daba rudenī ir īpaši skaista, tāpēc brīvlaiks var būt labs iemesls izstaigāt kādu no daudzajām dabas takām un kopā pavadīt dažas stundas svaigā gaisā arī bez tāla vai rūpīgi saplānota izbrauciena. Bērnu var iesaistīt jau ieceres plānošanā – ļaut izvēlēties recepti, sastādīt iepirkumu sarakstu vai izdomāt pastaigas maršrutu. Tādējādi kopīgais laiks organiski iekļaujas ģimenes ikdienā, un vecākiem ir vieglāk izvēlēties tādas nodarbes, kurām konkrētajā dienā pietiek laika un enerģijas. Arī pavisam vienkāršs kopīgs vakars bērnam var palikt atmiņā tikpat labi kā lielāks izbrauciens.

 Sākumskolas “CreaKids” direktore Kristīne Lepnāne. Publicitātes foto. 

Brīvo laiku bērns mācās piepildīt pats

Brīvlaikā bērnam vērtīgs ir arī laiks, kurā viņš pats izlemj, ko darīt. Ja pēc dažām brīvām stundām atskan “man nav ko darīt”, var dot bērnam mazliet laika pašam izdomāt, ko darīt tālāk. Garlaikošanās var kļūt par vērtīgu pieredzi, jo bērns pamazām iemācās pats atrast sev nodarbi. Vienā reizē viņš var pievērsties grāmatai vai zīmēšanai, citā — sākt kaut ko būvēt no klucīšiem, izdomāt spēli vai vienkārši atpūsties. Reizēm tieši šādā brīvā pēcpusdienā bērns atgriežas pie nodarbes, kurai saspringtajā skolas ikdienā laika pietrūkst. Vecāks var būt līdzās un vajadzības gadījumā palīdzēt, vienlaikus atstājot bērnam iespēju izvēlēties pašam. Šādi bērns pamazām pierod pats pieņemt lēmumus par to, kā pavadīt brīvo laiku.

Brīvlaikā ierasto kārtību var padarīt elastīgāku

Ja bērns jau iepriekš zina, ar ko brīvlaika kārtība atšķirsies no skolas dienām, viņam ir vieglāk šīm pārmaiņām pielāgoties. Līdzīgi var vienoties arī par mācībām – vecāks skolēns brīvāku dienu var izmantot, lai pabeigtu kādu iesāktu darbu, savukārt konkrētu mācīšanās grūtību gadījumā skolotājs var ieteikt nedaudz pavingrināties lasīšanā vai nostiprināt kādu citu prasmi. Šādām nodarbēm var atvēlēt nelielu brīvlaika daļu, saglabājot bērnam pietiekami daudz laika atpūtai un mierīgākam dienas ritmam.

Veiksmīga brīvlaika labākais rādītājs ir bērna pašsajūta, bet pasākumu skaits kalendārā pats par sevi neko daudz nepasaka. Ja bērns aptuveni zina nedēļas ritmu un tajā ir gan kopīgi ģimenes brīži, gan pietiekami daudz laika pašam sev, pamats jau ir labs. Brīvlaiks ir izdevies, ja bērns pēc tā skolā atgriežas atpūties un gatavs atkal ieiet ierastajā ritmā.