Pazīmes, kas liecina, ka tavs bērns var izaugt par pamatīgu egoistu

Bērns uzskata, ka ir īpašāks par citiem

Vai bērns mēdz uzstāt, ka viņam pienākas labākais, jo viņš ir īpašāks par citiem? Piemēram, viņš sagaida, ka vienmēr dabūs pirmo porciju, izvēlēsies rotaļlietu pirmais vai saņems izņēmuma tiesības tikai tāpēc, ka tā vēlas.Pārliecība par savu vērtību pati par sevi nav slikta. Taču ir atšķirība starp domu “es esmu vērtīgs” un pārliecību “es esmu vērtīgāks par citiem”.

Viņam ir grūti pieņemt, ka citiem arī ir vajadzības

Bērns vēlas, lai vecāki uzreiz pamestu savus darbus un pievērstos viņam, bet, kad uzmanība tiek brālim, māsai vai draugam, kļūst dusmīgs. Viņam ir grūti pieņemt, ka arī citiem cilvēkiem var būt savas vēlmes, emocijas un vajadzības. Protams, maziem bērniem vēl tikai veidojas spēja saprast citu cilvēku skatpunktu. Tomēr vecāki var palīdzēt šo prasmi attīstīt, ikdienā pārrunājot, kā jūtas citi un kā viņu rīcība ietekmē apkārtējos.

Viņam vienmēr jābūt uzvarētājam

Zaudējums spēlē, kritika vai neveiksme var izraisīt lielu vilšanos. Tas ir normāli. Taču, ja bērns regulāri vaino citus savās neveiksmēs, nespēj atzīt kļūdas un uzskata, ka viņam pienākas uzvara, ir vērts palīdzēt viņam mācīties pieņemt arī ne tik patīkamus rezultātus. Bērnam jāiemācās, ka kļūdīties nav kauns un ka viņa vērtība nemazinās tikai tāpēc, ka šoreiz kādam citam izdevās labāk.

Viņam šķiet, ka noteikumi attiecas tikai uz citiem

“Bet es taču drīkstu!” – šāds arguments vecākiem droši vien ir pazīstams. Bērns var protestēt pret noteikumiem, kas jāievēro visiem, bet sagaidīt, ka viņam tiks izdarīti izņēmumi. Robežu pārbaudīšana ir normāla bērna attīstības daļa. Taču ir svarīgi konsekventi skaidrot, ka ģimenē ikvienam ir gan tiesības, gan pienākumi un ka noteikumi nav sods, bet veids, kā sadzīvot ar citiem.

Viņam ir grūti atzīt citu cilvēku panākumus

Ja draugs saņem uzslavu vai māsa iegūst kāroto balvu, bērns nespēj priecāties līdzi un tūlīt cenšas pierādīt, ka pats ir labāks. Tas var liecināt par grūtībām tikt galā ar skaudību vai nedrošību.Vecāki var palīdzēt, pievēršot uzmanību ne tikai sasniegumiem, bet arī centībai, sadarbībai un laipnībai. Bērnam ir svarīgi saprast, ka cita cilvēka veiksme neatņem neko no viņa paša vērtības.

Kā palīdzēt bērnam neizaugt par egoistu?

Svarīgākais nav apspiest bērna pašpārliecinātību, bet palīdzēt viņam saprast, ka arī citi cilvēki ir svarīgi. To var darīt, mācot dalīties, atvainoties, pieņemt atteikumu, uzklausīt citus un uzņemties atbildību par savu rīcību. Un vēl – bērnam nav jābūt perfektam. Viņš drīkst dusmoties, skaust un reizēm domāt tikai par sevi. Tieši vecāku piemērs, skaidras robežas un sirsnīga attieksme palīdz pamazām apgūt prasmi ņemt vērā arī citus.

Raksta tapšanā izmantots pētijums : Brummelman, E. u. c. (2015). Origins of narcissism in children. Proceedings of the National Academy of Sciences, 112(12), 3659–3662.