Laiks diedzēšanai un dīgstiņu ēšanai!

 03. aprīlis 2009 16:00 Raksts  skatījumi: 10613

Daudzi diedzēšanu uzskata par veselības brīnumlīdzekli, jo no graudiem, sēklām un pākšaugiem tiek iegūta uzturvielām ļoti bagāta pārtika. Lai gan dīgsti ir pārpilni ar dzīvības enerģiju un fermentiem, vitamīnu un minerālvielu ziņā nobrieduši augļi, dārzeņi un lapas tos tomēr pārspēj. Izņēmums ir pavasaris, kad līdz minimumam sarukusi svaigu augļu, dārzeņu un zaļumu izvēle un strauji sāk mazināties tajos no rudens glabāto labumu - vitamīnu un minerālvielu vērtība. Tas ir īstais laiks diedzēšanai un dīgstiņu ēšanai.



Foto: mammamuntetiem.lv


Aizkavē novecošanas procesus
Zaļumiem - zaļajām lapām un tumšzaļajiem dārzeņiem – no veselības viedokļa ir ārkārtīgi nozīmīga loma mūsu ēdienkartē, nodrošinot organismu ar minerālvielām, vitamīniem un šķiedrvielām un attīrot to no sārņiem un neitralizējot dažādu nevēlamu vielu iedarbību uz to. Lielākajai daļai zaļo augu piemīt arī citas dziednieciskas īpašības.

Dīgstos atmodinātie antifermenti pārtop par fermentiem, kas apēsti vairs neskābina organisma vidi, bet palīdz uzturēt dabisko bāzisko reakciju.


Diedzējot sēklas, graudus un pākšaugus, mainās to ķīmiskais sastāvs - tie kļūst mūsu organismam vieglāk uzņemami. Dīgstos atmodinātie antifermenti pārtop par fermentiem, kas apēsti vairs neskābina organisma vidi, bet palīdz uzturēt dabisko bāzisko reakciju, kamēr termiski apstrādātās sēklās, graudos un pākšaugos (izņemot sezama sēklas, mandeles, svaigu kukurūzu un zaļos zirnīšus) antifermenti, lai gan daļēji iznīcināti, organisma vidi skābina. Tas veicina pastiprinātu kalcija patēriņu, tādējādi vājinot kaulus un paātrinot novecošanas procesus. Pretstatā ķīmiskiem vitamīniem, kalcija preparātiem un uztura „bagātinātājiem”, kas sola līdzīgus efektus, dīgstiņu audzēšana neprasa lielus materiālus ieguldījumus.

Ko var un ko nevar diedzēt ēšanai?

Diedzē
Diedzēšanai un zaļo dīgstiņu jeb asniņu audzēšanai izmanto visdažādākās ēdamās sēklas, graudus un pākšaugus. Vispopulārākās diedzēšanai ir lucernas sēklas (alfaalfa), āboliņa sēklas, lobītas saulespuķes sēklas, kvieši, nelobītās lēcas, Ķīnas pupiņas, turku zirņi, redīsu sēklas, kressalāti.

Nediedzē
Parasti nediedzē linsēklas, jo tās mērcējot kļūst glumas. Arī ķirbju sēklas, kas kļūst rūgtas, turklāt ķirbju laksti nav ēdami. Diedzēšanai neder arī tomātu un gurķu sēklas un kartupeļi. Nediedzē arī riekstus un sezama sēkliņas, bet tikai izmērcē.

Diedzē un ēd uzmanīgi
Ar pākšaugu, sevišķi pupiņu diedzēšanu jābūt ļoti uzmanīgiem - lai tie būtu ēdami, lakstiem ir jāizaug diezgan gariem. Izņēmums ir lēcas, zirņi, turku zirņi un Ķīnas pupiņas, kam pietiek ar nelieliem asniņiem, ko var lietot uzturā.

Padomi, diedzējot:

Burciņā
Dīgstiņu audzēšanai paredzētās sēklas izmērcē. Jo lielākas un cietākas ir sēklas, jo ilgāk mērcē. Parasti diedzējamo materiālu ieber stikla burkā, ņemot vērā, ka augot tā apjoms palielināsies 5-7 reizes. Saulespuķu sēklām, lucernai, kressalātiem un redīsu sēklām pietiek ar 2-3 stundām. Pākšaugus un kviešus var atstāt iemērktus uz nakti.

Diedzējot jāatceras, ka dīgstiņus, kurus audzē traukā, neizmantojot augsni, divreiz dienā ir ļoti rūpīgi jānoskalo - jānolej pilnīgi viss liekais ūdens, lai neradītu labvēlīgu vidi sēnīšu un baktēriju augšanai. Skalo vai nu caur sietu vai marli, kas pārklāta stikla burkai. Pēc tam burku, kas pārsieta ar marli vai citu līdzīgu materiālu, var atstāt apgāztu un nelielā leņķī atstutētu pret, piemēram, koka līstīti, līdz viss liekais ūdens ir notecējis.

Lucernas asniņi ir ēdami, tiklīdz tie sasniedz aptuveni 3 cm garumu. Āboliņš, redīsi un kressalāti ir ēdami, kad parādās pirmās lapiņas. Ķīnas pupiņas, lēcas un turku zirņus var ēst, kad izaudzis neliels asniņš (nesajaukt ar sakni).

Augsnē
Dīgstiņus jeb asniņus var audzēt arī augsnē. Sēklas materiālu parasti izdiedzē līdzīgi kā aprakstīts iepriekš vai arī sēj tieši uz augsnes.

Kviešus un citus graudus, saulespuķu sēklas (šoreiz izmanto nelobītās sēkliņas) un griķus sākotnēji mērcē, sagaida saknītes parādīšanos un tālāk procesu turpina, uzberot dīgstiņus uz 2–3 cm bieza augsnes slāņa paplātē, kurai izurbti drenāžas caurumiņi. Kamēr sēkliņas iesakņojas, to apsedz ar otru paplāti vai papīru. Augsni viegli samitrina nepārlaistot. Pēc pārsega noņemšanas, paplāti novieto gaišā vietā, siltākā laikā var iznest pagalmā. Kad dīgstiņi ir pietiekami paaugušies, ražu novāc, nogriežot ar šķērēm.
Šādā veidā var diedzēt arī redīsu, lucernas, āboliņa un kressalātu zaļumus.

Kā ēst?

Zaļie zirņu un citi dīgstiņi var būt skaista un eksotiska piedeva dažādiem salātiem.

Dīgstiņus var ēst arī tāpat, pirms tam pamērcējot arī kādā pikantā mērcītē.

No graudaugu zaļajiem asniņiem, sevišķi kviešu, parasti spiež sulu. Var izmantot speciālu spiedi vai vienkārši sakošļāt asniņus mutē, izsūkt sulu un nesakošļājamās šķiedras izspļaut.

Autore: Ieva Kurzemniece, svaigēšanas un veselīga dzīvesveida konsultante

Materiāls publicēts sadarbībā ar GreenDo™



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk