"Paškaitējums vienmēr ir signāls par kādu neatrisinātu vajadzību." Noskaties diskusiju par bērnu un pusaudžu paškaitējumu!

“Paškaitējums vienmēr ir signāls par kaut ko, par kādu neatrisinātu vajadzību, par atbalstu, kas jaunietim ir nepieciešams. Un šeit es ne vienmēr domāju par psihiatrisko ārstēšanu. Tas var būt līdzcilvēku atbalsts, vecāku atbalsts, kas var būt arī pietiekošs. (...) Nedz krist panikā, nedz to norakstīt kā vienkārši pusaudžu vecumposma īpatnību nav palīdzoši. Vajadzētu atrast vidusceļu.” (Dr. Ņikita Bezborodovs, bērnu psihiatrs)

Bērnu un pusaudžu paškaitējums jeb apzināta darīšana sev pāri Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs kļūst arvien izplatītāka.

Speciālisti uzsver: paškaitējums nav uzmanības pievēršana vai pārejoša pusaudžu vecuma posma īpatnība. Visbiežāk tas ir mēģinājums tikt galā ar pārlieku lielām emocionālām sāpēm, vientulību, spriedzi, vardarbības sekām, zemu pašvērtējumu vai sajūtu, ka viņu neviens nesaprot.

Lai uzzinātu vairāk par paškaitējumu, BAC aicina noskatīties diskusijas ierakstu “Bērnu un pusaudžu paškaitējums – kā pamanīt un ko darīt?”

Kad nepieciešama tūlītēja palīdzība, nebaidies zvanīt: 

Valsts apmaksāts vienotais krīzes tālrunis: 116123

Krīzes tālrunis: 67222922   27722292

Krīzes tālruņu darba laiks: Diennakts