"Negribēju tos komentārus!" Mamma dalās ar savu ilgzīdīšanas pieredzi, izceļot skaisto un ne tik skaisto pusi

"Es nebiju iedomājusies, ka saskaršos ar ilgzīdīšanas pieredzi. Manai mammai ir pieci bērni, un visi atteicās no krūts neilgi pēc gada vecuma. Domāju, ka tas ir universāli un arī man būs līdzīga pieredze. Atceros, kā ar mazo biju pie fizioterapeites, kura pateica, ka zīda trīsgadnieku. Man tolaik tas likās kaut kas margināls un nesaprotams. Līdz pati to piedzīvoju. 

Mans pirmais bērns bija un joprojām ir trauksmains. Kā zīdainīti viņu nebija iespējams atstāt kādam uzraudzīt, viņš varēja brēkt līdz elpas trūkumam, līdz sajuta, ka ir pie mammas – tikai tad nomierinājās. 

Viņš bija mans mazais piekariņš, mēs visu laiku bijām kopā. 

Pirmoreiz atstāt viņu pa nakti ar tēti atstājām 3 gadu vecumā, un tas nebija viegli. 

Tā kā zīdīšana turpinājās pēc divu gadu vecuma, es jau biju no šīs ciešās saiknes nogurusi, un sākās pirmie mēģinājumi noslēgt zīdīšanu. Tie bija ļoti nesekmīgi, pārdzīvojumu pilni, un es padevos, jo tobrīd tas šķita neiespējami. Meklēju dažādus veidus un pieejas, brīnījos, kā citām mammām tas sanāk tik organiski un viegli. Citām bija grūtāk, bet tomēr kaut kāda pieeja nostrādāja. Es jutos ļoti aizkaitināta. Jo vairāk pretestības, jo vairāk bērns pupojās. 

Šajā cīņā es meklēju mammas ar līdzīgu pieredzi un paldies internetam. Ilgzīdošu mammu pieredze un dalīšanās palīdzēja man mainīt uztveri un pat iedvesmoja. Kāda mamma, kura zīdīja visus savus bērnus līdz 4–5 gadu vecumam, runāja par to kā visskaistāko pieredzi un īpašu saikni. Un mierināja, ka visi bez izņēmuma ar laiku atradinās, neviens taču nesēž pie pupa līdz skolai. Tas laiks, kamēr bērni ir mazi un viņi grib mūsu tuvumu, ir ļoti īss. Un tā arī es sāku to uztvert. Zīdīšana ir posms, kas pats noslēgsies. Būt šajā brīdī, nevis steigties to izbeigt – tā bija mana jaunā pieeja. 

Es paļāvos uz savu bērnu, mums visiem bija mierīgāk. Zīdīju līdz 5 gadu vecumam (pēdējā gadā pavisam neregulāri, jo piedzima otrais bērniņš), līdz brīdim, kad radās laba izdevība to noslēgt un tas izdevās. 

Kā citi to uztvēra? Sākumā bija komentāri un nesapratne, bet vēlāk visi pierada un uztvēra to kā normu. Vistuvākie bija saprotoši, jo viņi redzēja to cīņu un zināja manu bērnu. Citiem par savu pieredzi nestāstīju, jo vienkārši negribēju tos komentārus. To sapratīs tie, kas to piedzīvojuši vai bijuši līdzās mammai, kura to piedzīvo.
Un kā mierinājums – mans otrais bērniņš pats atteicās no krūts īsi pēc gada vecuma. Trešajam bērnam ir 2 gadi, un es joprojām viņu zīdu, šoreiz pilnīgā mierā un bez stresa."

*Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas nosaka, ka mazulis ekskluzīvi jāzīda (tikai ar mātes pienu) līdz 6 mēnešu vecumam, un zīdīšanu vēlams turpināt līdz 2 gadu vecumam un ilgāk.