Divgadnieka tēvs skarbi izturas pret bērnu. Mamma lūdz padomu

Mammas jautājums

"Man ir dēliņš 2 gadus vecs. Es viņu uztveru kā dārgāko, kas man dzīvē ir. Kā jau lielākā daļa mammu... Es uzskatu, ka bērna tētis ir pārāk stingrs pret viņu. Daži piemēri: Naktī mazais pamostas un raud, bet tēvs bļauj, lai guļ, jo nekas nekaišot. Bet mazais prasa mammu. Tā sākas konflikts mūsu starpā, jo es, protams, mazo paņēmu sev blakus. Katru nakti tā nenotiek.. Mazais negrib palikt ar tēti. Kur mamma, tur viņš. Ja man ir jāiet uz darbu, tad mazais bļauj, ka negrib palikt kopā ar tēti. Nezinu, vai ir pareizi, ja bērnam neko, pilnīgi neko neļauj ņemt izņemot savas mantas. Es uzskatu, ka drīkst paņemt, piemēram, katliņu, lielo karoti... paspēlēties. Ja tēvs grib padauzīties ar bērnu, tad bieži vien tas nonāk līdz raudāšanai, jo bērns ar tēti tā dauzīties negrib, kā to dara tētis. Manuprāt, viņš neprot mazo mīļi pakutināt. Nezinu ko iesākt, jo ikreiz, kad bērna tētis pret mazo skarbi izturas, man gribas no viņa turēties tālāk. Liekas, ka arī mīlestība ir izzudusi. Arvien biežāk rodas nepatika pret viņu un konflikti par bērna audzināšanu."

Atbild klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Līga Bernāte:
"Ir saprotams jūsu izmisumu un apjukumu par situāciju, kas izveidojusies ģimenē. No rakstītā, izklausās, ka jūsu vīram trūkst izpratnes par bērna attīstību un audzināšanu. Iespējams, tas saistīts ar viņa paša pieredzi un to, kā viņš bērnībā ticis audzināts, kā arī ar aplamu uzskatu par to kā jāaudzina zēni. Protams, divu gadu vecumā bērnam ir svarīgi, lai viņu pažēlo un samīļo, ja viņš raud, jo viņš ne vienmēr spēj pats nomierināties un kur nu vēl naktī. Bērns ir atkarīgs no vecāku gādība un šādas situācija nebūti īstā reize, kad runātu par niķošanos vai disciplīnas jautājumiem, jo pats svarīgākais ir, lai bērns justos droši un būtu kopā ar kādu no vecākiem, kas viņu mierina, nevis tiktu viens pamests tumsā gultā. Absurds ir arī vīra viedoklis, ka dēlam jāspēlējas tikai ar savām mantām, jo tieši šis vecums ir tas, kad bērns imitē, atdarina un tam visam vajadzīgas īstas lieta, kuras ir drošas, bļodas, katli, karotes, slotas utt., jo viņš grib iesaistītie mājas darbos un palīdzēt.

Protams, divu gadu vecumā bērnam ir svarīgi, lai viņu pažēlo un samīļo.

No visa tā, ko rakstījāt diezgan loģiski, ka Jūsu dēliņam ir bail no tēta un ka viņš negrib palikt ar viņu divatā par cik, viņam trūkst adekvāta izpratne par bērna vajadzībām un spēja viņam pielāgoties. Jūs varat vīram pajautāt kādas viņš nākotnē grib attiecības ar dēlu? Vai viņš vēlas, ka dēls no viņa baidās un izvairās? Izaug par biklu jaunekli vai tieši pretēji par ļoti agresīvu cilvēku? Visticamāk, ka vīrs tā nerīkojos speciāli, bet viņam trūkst nepieciešamās prasmes, tādēļ svarīgi būtu viņu nenosodīt, bet palīdzēt viņam tas apgūt, gan stāstot, gan dodot lasīt piemērotu literatūru, rakstus par bērna vecumposmu, rotaļāšanos, emocionālām vajadzībām u.tml. Lai arī cik banāli tas nebūtu, Jums ar viņu tieši jārunā par šīm visām lietām, ja viņš jūsos neklausās vai ir grūti par to konstruktīvi runāt, tad kopā varat doties pie ģimenes psihoterapeita. Vēl laba metode, kas viņam palīdzētu izprast bērnu un atrast ar viņu kontaktu ir Theraplay. Varat ierosināt, lai viņš apmeklēt tēvu grupu, ko rīko Centrs "Dardedze", jo varbūt esot starp citiem vīriešiem, tēviem viņam būs vieglāk ieklausīties un mainīties. Vēl ir iespējam, ka viņam vienam vai arī jums abiem kopā apmeklēt Bērnu emocionālās audzināšanas kursus, kurus piedāvā dažādi centri. Katra ziņā ieteiktu Jums būt pārliecinātai par to, ka Jūs esat zinošāka kā dēls ir jāaudzina un aktīvi rīkoties jau tagad, lai situācija ģimenē nesamilztu un nepasliktinātos vēl vairāk."

LASI ARĪ:

Divi līdz trīs gadi. Emocionālā un fiziskā attīstība

Dēlu audzināšana. Kas vainīgs, ka puikas izaug par memmesdēliņiem?

Ko bērnam tādu var dot tētis, ko nevar mamma?