Iesaki ārstu:

  •   Vērtējums: 5/5
    Sanita Cvetkova

    Ļoti laba vecmāte, piedalās dzemdībās, ļoti noturīga, saprotoša, mīļa, izplaīdzīga un visvislabākā :)

Skatīt visus ārstus

Bērnu anekdotes. Labākajiem - balvas!

Onkuli, tu esi zaglis!

Mūsu trīsgadīgais dēls šobrīd ir aizrāvies ar policijas darbu un lomu spēlēm. Mājās esam runājuši, ko dara policisti, un dēls to labprāt izspēlē dažādās situācijās. Reiz kāpņutelpā satikām kaimiņu, uzsākām sarunu un pēkšņi dēls svarīgā balsī paziņo: "Onkuli, tu esi zaglis, tu nozagi man maku!" Es nobālēju, bet kaimiņš acīmredzami apvainojās. Aizejot mājās, pār

Skatīt visus jokus

Bērnu attīstības kalendārs

Divi līdz trīs gadi. Emocionālā un fiziskā attīstība

Šai laikā bērns arvien labāk spēj izstāstīt par savām vajadzībām un vēlmēm, taču reizēm viņš pats neizprot, ko īsti grib, tev jānāk viņam palīgā.

Divi līdz trīs gadi. Emocionālā un fiziskā attīstība

Foto: mammamuntetiem.lv 

Mans ķermenis
•    Es jau varu daudz labāk kontrolēt savu ķermeni. Māku staigāt uz pirkstgaliem, stabili skriet, lēkāt un uzkāpt un nokāpt pa kāpnēm, vai nu mainot kājiņas, vai arī ar abām kājām uzkāpjot uz viena pakāpiena.
•    Iespējams, ka man  apetīte ir tikai vienai kārtīgai maltītei dienā, un nav teikts, ka tās ir vakariņas.
•    Dodoties pastaigā, es varu pusceļu stumt savus ratiņus un tad mainīt savas domas un iesēsties tajos pats, lai jūs mani stumjat mājās.
•    Reizēm manas autiņbiksītes ir sausas visu dienu. Māciet mani podiņu lietot vienīgi tad, ja es izrādu nepārprotamu interesi. Citādi var paiet pat vēl vairāki mēneši, līdz es „sadraudzējos” ar podiņu.
•    Ir arvien vairāk un vairāk darbiņu, ko es spēju paveikt pats, piemēram, paēst un nomazgāties. Tikpat iespējams, ka man patīk tīrīt savu ēdiena paplātīti un spodrināt vannas istabas izlietnes krānus.
•    Lai arī vēl pa retam mana sula izšļakstās pa visu galdu, es jau varu ar vienu roku noturēt krūzīti.
•    Mani uzjautrina un ielīksmo rotaļas ar smiltīm, plastilīnu, ūdeni un dubļiem. Man pa visām varītēm vajag sasmērēties.
•    Reizēm manas rociņas darbojas kā viena vesela. Kad jūs man lūgsiet izstiept roku, lai uzliktu spēļu pulkstenīti, visticamāk, es izstiepšu jums pretim abas rociņas.

Sajūtas
•    Esmu priecīgāks un mierīgāks nekā pirms pāris mēnešiem. Manas emocijas vairs nav tik pārspīlētas kā iepriekš.
•    Kļūstu arvien sirsnīgāks. Es pat varu jūs negaidīti pārsteigt ar buču.
•    Procesu izbaudu daudz vairāk nekā rezultātu. Dodoties uz veikalu, es daudz mazāk domāju par pirkuma sarakstu  nekā par ceļā ieraudzīto puķīti vai tārpiņu, kas lēnām rāpo pāri ielai.
•    Vārdiņu „nē” lietoju tikpat bieži kā agrāk, taču esmu iemācījies arī citus veidus, kā izteikt savu nepatiku vai protestu. Es varu sākt skriet apkārt istabai, atteikties apsēsties vai stingri ieķerties jūsu kājā.
•    Pirms gulētiešanas kļūstu diezgan prasīgs. Es cenšos noildzināt laiku, rāpjos ārā no gultas un nemitīgi prasu padzerties.
•    Ļoti iespējams, ka mani biedē cilvēki kostīmos — klauni, burvju mākslinieki vai pat Ziemassvētku vecītis. Nesakiet man, ka manām bailēm nav pamata. Vienkārši turiet mani savā tuvumā.
•    Man joprojām ir vajadzīga naktslampiņa, lai es varētu ātrāk iemigt.

Prāts
•    Es runāju īsos trīs vai četru vārdu teikumos, piemēram: „Visi cepumi beidzās.” Bieži jūs dzirdēsiet, kā es bubinu pats pie sevis. Tas palīdz attīstīt manu valodiņu.
•    Iespējams, es sāku jautāt „kāpēc?”, taču diez vai es sapratīšu jūsu atbildi. Es vienkārši zinu, ka tādējādi jūs turpināsiet ar mani sarunāties, kas patiesībā ir viss, ko es vēlos.
•    Visbiežāk jūs mani sapratīsiet bez grūtībām, bet svešiniekiem varētu būt nepieciešams jūsu „tulkojums”.
•    Man patīk veselas un nesaplēstas lietas, tāpēc dodiet man nevis divas cepumu pusītes, bet vienu veselu. Vēl labāk, ja pa vienam cepumam katrā rokā.
•    Mani zīmējumi sāk izskatīties pēc kaut kā konkrēta. Taču neprasiet man, kas tas ir. Ne viss, ko es uzzīmēju uz papīra, ir kaut kas konkrēts. Tas var būt vienkārši eksperiments ar krāsām vai līnijām.
•    Es sāku atcerēties cilvēkus, vietas un notikumus.
•    Lai izvairītos no atbildības, es izgudroju dažādus stāstiņus. Ja es saplēšu glāzi, es varu vainot tajā sunīti. Tie ir nevis meli, bet manas ilgas.

Mana pasaule
•    Esot cilvēku grupā, visticamāk, es runāšu ar pieaugušajiem, nevis bērniem.
•    Ne vienmēr, kad kāds man saka „labdien” vai uzdos jautājumu, es centīšos atbildēt.
•    Esot kopā ar citiem bērniem, es spēlējos blakus viņiem, nevis kopā ar viņiem. Taču tas, ka mēs kopā nespēlējamies, nenozīmē, ka mums nav jautri.
•    Ja es redzu, ka kāds cits bērns savā spainītī samet akmentiņus, es varētu viņu atdarināt. Ja vairāki bērni no smilšu kastes dodas uz šūpolēm, arī es viņiem sekošu.
•    Mans egoisms tagad izpaužas vairāk nekā jebkad. Es bieži saku: „Tas ir mans!”
•    Lai dabūtu visu, ko vēlos, es joprojām mēdzu sist, grūst un skrāpēt.
•    Man patīk viss, kas atkārtojas. Lai es labāk izprastu dienas notikumu kārtību, nepieciešams saplānots un regulārs dienas grafiks.
•    Man sagādā prieku vismazākie darbiņi, ko es varu izdarīt jūsu labā, piemēram, atnest kurpes vai grāmatu.

Kā mainās bērna uztvere no divarpus līdz trim gadiem?
Mans ķermenis
•    Es stiepjos garumā, taču joprojām izskatos pēc maza, mīļa jaukumiņa.
•    Lai gan ātri nogurstu, iespējams, esmu izaudzis no diendusas.
•    Man ir grūti gulēt. Nakts vidū es nereti izrāpjos no savas gultiņas un parādos jūsu guļamistabā.
•    Dienas laikā es vairāk vai mazāk tieku galā ar „tualetes padarīšanām”, tomēr man vēl ir nepieciešama jūsu palīdzība pie dupša noslaucīšanas. Vēl dažus mēnešus vai pat pāris gadu pa nakti man būs nepieciešamas autiņbiksītes.
•    Es jau jūtos daudz drošāk uz savām kājiņām, un mana līdzsvara sajūta ir nostabilizējusies.
•    Es gribu ģērbties pats, taču bieži vien man sanāk uzvilkt jaciņu ar pogām uz aizmuguri un tikai retos gadījumos izdodas atrast īsto kāju īstajai kurpītei.
•    Es varu mētāt un saķert lielu, mīkstu bumbu.
•    Mani pirkstiņi kļūst arvien paklausīgāki. Es varu savērt makaronu krellītes un spēlēties ar sīkām rotaļlietām.
•    Es protu noturēt dakšiņu, lai pats varētu sevi pabarot.
•    Es protu salikt 6–8 klucīšus citu uz cita. Ja tie nesabrūk paši, es tos nogrūžu ar savu rociņu.

Sajūtas
•    Manas emocijas mainās no vienas galējības uz otru. Vienu brīdi es esmu bezgala agresīvs, taču jau nākamajā — kautrīgs un kluss. Kādu laiku esmu priecīgs un apmierināts, bet pēkšņi ļaujos skaļai dusmu lēkmei.
•    Esmu īsts bosiks. Varbūt jums šķiet, ka es cenšos jūs izrīkot, taču tā es uzvedos tikai tāpēc, ka jūtos bezpalīdzīgs.
•    Tagad vairāk nekā jebkad iepriekš, man ir vajadzīga mana īpašā lellīte, lācītis vai sedziņa.
•    Es no daudz kā baidos, arī no tā, ka varētu sevi savainot. Es baidos iekrist tualetes podā vai arī tikt iesūkts putekļusūcējā.
•    Es kļūstu tik noguris, ka sāku čīkstēt. Jo lielāku uzmanību saņemšu, jo vairāk čīkstēšu.
•    Gara un sarežģīta dienas kārtība man palīdz atpūsties, īpaši pirms gulētiešanas. Es zinu savu mīļāko vakara pasaciņu no galvas, un, ja jūs izlaidīsiet kaut vienu rindiņu, lai ātrāk tiktu pie miera, es mīļi uzstāšu, lai jūs visu sākat no sākuma.
•    Man patīk, ja nekas man apkārt daudz nemainās. Lūdzu, netaisiet sev jaunu frizūru un nepārkrāsojiet dzīvojamo istabu.
•    Iespējams, ka es uz brīdi atkal vēlos būt mazs zīdainītis. Nerājiet mani par bēbīšvalodu un pirkstiņa zīšanu. Tas drīz pāries.

Prāts
•    Es jau varu izrunāt simtiem vārdu un saprast vairākus tūkstošus. Taču iespējams, ka lietoju vienu un to pašu vārdiņu, lai aprakstītu veselu grupu priekšmetu, piemēram, vārds „vista” var apzīmēt jebkāda veida gaļu.
•    Es nespēju pieņemt lēmumus. Es gribu vilkt kājās sarkano un zilo zeķi vienlaikus. Palīdziet man izvēlēties.
•    Man patīk, ja viss ir man zināmā kārtībā. Nebrīnieties, ja es sarindoju savas mīkstās mantiņas kārtīgā rindā.
•    Es būšu daudz mierīgāks visas dienas garumā, ja jau no paša rīta jūs man pastāstīsiet, kas mani šodien sagaida. Es labi saprotu jēdzienus „no rīta” un „pēc pusdienām”.
•    Es varu izteikt savu pilnu vārdu. Tāpat es varu nosaukt vārdā visus grāmatiņā redzamos priekšmetus un dzīvnieciņus.
•    Ar krītiņiem vai kāsām es varu pārkopēt no bilžu grāmatas vienkāršas līnijas.
•    Arvien vairāk manu uzmanību saista iztēles spēles, piemēram, pārģērbšanās vai izlikšanās, ka mans spēļu vilciens patiesībā ir laiviņa.
•    Strauji attīstās mana humora izjūta. Mani sajūsmina muļķīgas vārdu spēles, smieklīgas sejas izteiksmes un ākstīšanās.

Mana pasaule
•    Man patīk atrasties pazīstamā vietā. Varbūt jūs tas pārsteidz, taču lielāku prieku man sagādā pastaiga ap mūsu māju, nevis ekskursija visas dienas garumā.
•    Es mācos aprast ar savu apkārtni. Man palīdzēs, ja katru dienu, dodoties uz pazīstamiem galamērķiem, izvēlēsimies vienu un to pašu maršrutu.
•    Man patīk klausīties jūsu stāstos par to, kā es piedzimu un kāds biju mazs, lai es varu redzēt, cik ļoti esmu izaudzis.
•    Es sāku sarunāties ar citiem bērniem, īpaši tādēļ, lai darītu viņiem zināmu, kuras rotaļlietas ir manējās.
•    Es varu arī iesist kādam citam bērnam tikai tādēļ, lai redzētu, kas notiks.
•    Ja manas dusmu lēkmes atkārtojas vienā un tajā pašā vietā vairākas reizes, piemēram, lielveikalā, nevediet mani uz turieni.
•    Sliktāko uzvešanos es taupu saviem vismīļākajiem cilvēkiem — vecākiem.


No grāmatas: Kā izaudzināt laimīgu mazuli no 0 līdz 5 gadiem. Rokasgrāmata vecākiem un pedagogiem, R.: Valters un Rapa, 2007.


Raksts publicēts 30. nov 2008 00:00


 

LAPAS KARTE