Miers pirms miega: vai vakara rituāli bērnam tiešām ir tik svarīgi

“Atcerēsimies, ka miegs sākas nevis gultā, bet attiecībās – tajā brīdī, kad bērns jūtas droši, apzinās lietu secību un notikumu paredzamību, viņam ir daudz vieglāk pieņemt gulētiešanu kā vienu no daudzām ikdienas aktivitātēm,” stāsta klīniskā un veselības psiholoģe, Rimi Bērniem eksperte Aija Krišjāne.

“Jāmēģina savu attieksmi pret gulētiešanas brīdi uztvert kā kopābūšanas laiku, kas palīdz bērnam justies droši un pasargāti. Kad bērns iemieg ar sajūtu “mani mīl un man viss ir kārtībā”, viņš pamostas mierīgāks, drošāks un gatavs jaunai dienai. Un tas ir labākais, ko vecāks var sniegt,” teic Aija Krišjāne. Tāpēc svarīgi sev atgādināt sekojošo:

Miegs sākas ar mieru

Dienas laikā bērna nervu sistēma ir pārpildīta ar iespaidiem, trokšņiem un sociāliem izaicinājumiem. Miegā smadzenes apstrādā piedzīvoto un atjauno emocionālo līdzsvaru. Tāpēc vakara rutīna nav tikai tehniska procedūra – tā palīdz bērnam pārslēgties no aktivitātes uz mieru. Ja mājas vide vakarā ir haotiska – televizors ieslēgts, vecāki steidzas, dusmojas vai uztraucas –, bērns emocionāli nevar viennozīmīgi sajust, ka diena ir beigusies un mājās iestājies vakara miers un klusums. Tāpēc arī rituāli darbojas kā signāls smadzenēm: “Tagad tuvojas miera un klusuma laiks.”

Ko īsti nozīmē rituāls? 

Rituāls nav stingra kārtība vai dzelžaina disciplīna – tas nozīmē paredzamību un emocionālu tuvību. Ja katru vakaru secīgi notiek līdzīgas darbības – vanna, pidžama, grāmata, gaismas samazināšana –, bērns jūtas droši, jo zina, kas notiks tālāk. Šī paredzamība nomierina pat bērnus ar trauksmi vai hiperaktivitāti. “Ir svarīgi, lai daļa no vakara rituāla būtu arī fiziska un emocionāla kontakta mirklis ar mammu vai tēti – saruna, apskāviens, pateikšanās par dienas notikumiem. Tas nav sīkums, bet gan emocionāls enkurs, kas palīdz iemigt, izjūtot mieru, nevis spriedzi,” skaidro psiholoģe un Rimi Bērniem eksperte Aija Krišjāne.

“Bieži vecāki sūdzas, ka bērns pieprasa uzmanību un vaino viņu tajā, taču jāatceras – ja bērns pieprasa uzmanību, tās viņam patiešām trūkst. Iespējams, ikdienas rutīnā jāiekļauj kas tāds, kas šo vajadzību apmierina – kaut vai daudz pieminētās piecpadsmit minūtes nedalītas uzmanības, ko veltām savam bērnam. Varbūt tieši tas palīdzēs bērnam vieglāk pieņemt arī vakara miega rituālus.”

Kas traucē mierīgam vakaram

Dažkārt vecāki neviļus izjauc vakara rituālu, piemēram, ļaujot bērnam skatīties ekrānu līdz pat pēdējai minūtei. Taču ekrānu gaisma kavē melatonīna izdalīšanos, un smadzenēm kļūst daudz grūtāk pārslēgties uz miera režīmu. Reizēm arī paši bērni cenšas rituālu pagarināt līdz bezgalībai – “vēl viena grāmata, vēl viena ūdens glāze”, līdz brīdim, kad vecāki zaudē pacietību. Bērni ļoti jūt šo spriedzi, un aizmigšana kļūst vēl grūtāka. Daudz labāk darbojas mierīga un konsekventa struktūra – noteikts laiks, ierastas darbības, skaidras robežas un vecāku siltums.

Kā izveidot savu rituālu

“Ideālais vakara ritms ir šāds: apmēram 30 minūtes pirms gulētiešanas samazinām apgaismojumu, izslēdzam ekrānus, ieslēdzam klusu mūziku vai nelielu gaismiņu. Tad seko higiēnas daļa – vanna, zobu mazgāšana, pidžama. Pēc tam – nomierinošais posms: lasīšana, stāsti, pateicības saruna (“Kas tev šodien izdevās?”). Vakaru noslēdz “mīļuma minūte” – apskāviens, buča un “labu nakti” vēlējums, kas atkārtojas katru vakaru kā maģisks drošības signāls,” iesaka klīniskā psiholoģe un Rimi Bērniem eksperte Aija Krišjāne.

Vecāka miers – bērna miers

Jāņem vērā, ka ar miegu ir līdzīgi kā ar jebkuru citu aktivitāti – bērni emocionāli jūt un pārņem vecāka noskaņojumu. Ja vecāki ir aizkaitināti vai nervozi, arī bērni tādi kļūs. “Ja vecāki pirms gulētiešanas runās par to kā par briesmīgu, grūti risināmu problēmu, bērnam radīsies attieksme pret miegu kā pret kaut ko mokpilnu un nepatīkamu. Mēģināsim kontrolēt to, kā paužam savu attieksmi pret miegu bērna klātbūtnē, lai bērns jau no dzirdētā varētu secināt, ka gulēšana ir brīnišķīga dienas daļa – tā, kas nes mieru, siltumu un atpūtu, nevis stresu un ķīviņus. Tāpēc ieteikums arī vecākiem – vakarā runāt klusāk, rimtāk un pārvērst vakaru par kopīgu dienas noslēgumu, nevis vēl vienu pienākumu,” norāda klīniskā psiholoģe un Rimi Bērniem eksperte Aija Krišjāne.