Bērnam atkarība no telefona? Kā atpazīt, un ko darīt

 05. aprīlis 2018 5:55 mammamuntetiem.lv Raksts

Mūsdienās praktiski ikvienam skolasbērnam ir savs telefons, kas pilda ne tikai saziņas, bet arī izklaides funkcijas. Kurā brīdī tālruņa aktivitāšu jau ir par daudz un ko vecāki var darīt, skaidro klīniskais psihologs Edmunds Vanags. 



Foto: Shutterstock.com

Ļoti būtiskas ir zināšanas par kvalitatīvu saturu un prasmes to izvērtēt.


Ir dažādas rekomendācijas, cik daudz laika ar viedierīcēm būtu jāpavada bērnam. Bieži šis laiks tiek saistīts ar fizisko veselību – redzi, stāju, vispārējo fizisko attīstību. Parasti bērniem no trīs līdz desmit gadu vecumam pie tālruņa vai datora nevajadzētu pavadīt vairāk par 30 minūtēm dienā, vecumā no 10 līdz 13 gadiem – ne vairāk par stundu, bērniem no 14 līdz 15 gadiem divas stundas ir maksimums. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem nav tik striktu vadlīniju, taču atpūtas paužu ievērošana būtu obligāta. Otrs aspekts, kas vecākiem būtu jāņem vērā, – kādu saturu bērns viedierīcē patērē: vai tikai spēlē spēlītes un skatās animācijas filmas, vai arī meklē informāciju un izmanto mācīšanās procesā. 


Nereti vecāki speciālistiem (skolu psihologiem un sociālajiem darbiniekiem) vaicā, kā saprast, vai bērna attieksme pret viedierīču lietošanu ir adekvāta, ņemot vērā, ka tālrunis faktiski visu laiku ir pa rokai. Klīniskais psihologs Edmunds Vanags norāda pazīmes, kas var liecināt, ka bērnam ir izveidojusies telefona atkarība. Un tās ir: 

  • pārņemtība ar interneta spēlēm;
  • laika sajūtas zudums;
  • vajadzība palielināt laiku, kas nepieciešama pavadīšanai internetā, arī meli par laiku, kas tiek pavadīts ar viedierīci;
  • intereses zudums par iepriekšējiem vaļaspriekiem;
  • pamatvajadzību atstāšana novārtā;
  • aizkaitināmība, trauksme, skumīgums, nespēks;
  • bezmiegs un citi miega traucējumi;
  • liekā svara pieaugums;
  • veselības problēmu rašanās – sauso acu sindroms, sāpes plaukstās;
  • interneta lietošana kā līdzeklis garastāvokļa uzlabošanai;
  • dusmas, spriedze un aizkaitinātība, kad internets nav pieejams;
  • runāšana pretī un melošana;
  • vāji skolas un ārpusskolas sasniegumi, sociāla izolācija;
  • prasības pēc labāka, ātrāka datora, jaunāka un jaudīgāka tālruņa.

 


LASI ARĪ: Tēta viedoklis: Bērni viedierīces izmanto pārāk maz un nepareizi!

Pētījums: Mūsdienu pusaudži pieaug vēlāk. Pie vainas esot viedierīces

Izsekošanas aplikācijas bērna telefonā - uzticēšanās vai kontrole?


 

Ja salīdzinām viedierīču atkarību ar citām atkarībām, tad ar šo cīnīties ir daudz grūtāk. Ja cilvēks nolemj atmest smēķēšanu, viņam ir daudz vienkāršāk atturēties no cigarešu pirkšanas, iešanas uzsmēķēt kopā ar citiem smēķētājiem. Taču ar telefona vai datora lietošanu nav tik vienkārši, jo viedierīces ir mūsdienu dzīves sastāvdaļa – tālrunis nepieciešams, lai sazinātos, tāpat ir maz darbavietu, kur neizmanto datoru. Arī skolās tiek lietotas interaktīvās tāfeles un internets. Kā palīdzēt saviem bērniem šādā situācijā? 

Viens no galvenajiem jautājumiem ir izpratnes veidošana par to, kādēļ viedierīces mums ir nepieciešamas. Ļoti būtiskas ir zināšanas par kvalitatīvu saturu un prasmes to izvērtēt. Nenoliedzami būtisks ir vecāku piemērs – ja mamma un tētis parādīs, ka pasaulē ir daudz citu interesantu lietu, ko var darīt, arī bērni labprāt iesaistīsies ģimenes aktivitātēs un tradīcijās. Ļoti palīdz, ja ģimenē jau kopš laika gala ir izstrādāti viedierīču lietošanas noteikumi, ko ievēro ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. Noteikumus var ieviest vienmēr, arī tad, ja viedierīču lietošana jau ir pārmērīga un neveselīga. 

 

Kā panākt, lai bērns ievēro noteikumus?
Noteikumiem, pēc bērna izpratnes, jābūt taisnīgiem. 
Noteikumi jāievēro regulāri.
Jādiskutē, kāpēc noteikumi jāievēro.
Vecākiem jāievēro tādi paši noteikumi, kad tas vien iespējams.
Izņēmumiem jābūt retiem, citādi tie pārtaps par neformāliem noteikumiem. Pieaugot bērna taisnīguma izpratnei (tētis dara tāpat), mazināsies pretestība. 

 

Iespējamie noteikumi bērnam

  • Bērnam ir jānoliek telefons pēc vecāku aicinājuma. Tomēr saprātīgi būtu, ja pieaugušie ļautu bērnam pabeigt iesākto. 
  • Privātums. Bērni ir informēti par savu datu drošību. 
  • Gultā bez tālruņa. Vislabāk, ja telefons paliek citā telpā. Svarīgi, ka arī vecāki ievēro šo ierobežojumu.
  • Pienākumi vispirms. Tajā skaitā mājasdarbu izpildīšana. 
  • Satura ierobežojumi un vecāku audits. Vecākiem ir tiesības pārbaudīt, kādu saturu bērns lieto viedierīcē. 
  • Darīt arī kaut ko citu. Ģimenē ir jābūt kopīgām izklaidēm un individuāliem hobijiem, kas nav saistīti ar viedierīču lietošanu. 
  • Laika ierobežojumi. Bērniem ir jābūt skaidrai izpratnei, cik ilgu laiku dienā drīkst pavadīt pie viedierīces. 
  • Tikai Wi-Fi. Viens no noteikumiem var būt, ka bērns internetu lieto tikai tad, kad ir Wi-Fi pieeja, nevis pilnīgi visu laiku. 

 

Iespējamie noteikumi vecākiem

  • Jēga ieviest noteikumus bērniem ir tikai tad, ja tādi ir arī vecākiem un arī pieaugušie tos ievēro. 
  • Arī pieaugušajiem noteiktos laika posmos tālrunis ir jānoliek malā, lai veltītu laiku bērniem, partnerim, ģimeniskām izklaidēm un nodarbēm. 
  • Privātums. Pieaugušie rāda labo piemēru, domājot par datu drošību. 
  • Bērna autonomija. Iespēju robežās jāļauj bērnam būt patstāvīgam un lemttiesīgam viedierīču lietošanā. 
  • Darīt arī kaut ko citu. Ģimenē ir jābūt kopīgām izklaidēm un individuāliem hobijiem, kas nav saistīti ar viedierīču lietošanu. Un bieži vien šīs aktivitātes bez pieaugušo iniciatīvas un līdzdalības nav iespējamas. 
  • Bērna aktivitāšu uzraudzība. Taču tam jānotiek atklāti un godīgi, paskaidrojot, kāds ir uzraudzības iemesls. 
  • Nē liekulībai. Ja ir ieviesti noteikumi, pie tiem godprātīgi vajadzētu turēties. 
  • Nelietot viedierīci, braucot pie stūres. Drošība pirmajā vietā. 
  • Un atceries, ka bērns tevi vēro. 


Raksta tapšanā izmantoti “Amigo iniciatīvas “Laimīgām ģimenēm” materiāli. 
 




0 Pievienot komentāru

Kategorijas