Neaug krūtis, nesākas mēnešreizes? Kas vecākiem jāzina par aizkavētu pubertitāti, un kad jāsāk uztraukties

Aizkavēta pubertāte ir stāvoklis, kad pubertātes attīstība sākas vēlāk nekā vidēji attiecīgajā vecumā. Pasaules Veselības organizācija (PVO) definē aizkavētu pubertāti kā pubertātes pazīmju neparādīšanos līdz vecumam, kas ir 2–2,5 standarta novirzes vēlāk nekā vidēji attiecīgajā vecumā. Konkrēti, meitenēm tas nozīmē, ka līdz 13 gadu vecumam nav sākusies krūšu attīstība, bet zēniem līdz 14 gadu vecumam nav palielinājies sēklinieku apjoms .
Reizēm dzimumpazīmes (krūtis un apmatojums) attīstās normāli, bet nesākas mēnešreizes. Tādā gadījumā jāizslēdz iedzimta iekšējo dzimumorgānu anomālija.

FOTO: Shutterstock.com

Reizēm dzimumpazīmes (krūtis un apmatojums) attīstās normāli, bet nesākas mēnešreizes. Tādā gadījumā jāizslēdz iedzimta iekšējo dzimumorgānu anomālija.

Pubertāte ir periods, kad ķermenis izmainās no bērna uz pieaugušo, piedzīvojot būtiskas fizioloģiskas un hormonālas izmaiņas. Šajā laikā notiek dzimumorgānu attīstība, sekundāro dzimumraksturojumu parādīšanās un hormonālas izmaiņas, kas sagatavo ķermeni reproduktīvai funkcijai.

 

Aizkavētas pubertātes cēloņi

Kā vēsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas portāls “Vesela pasaule”, biežākie cēloņi aizkavētai pubertitātei ir: 

  • Pārāk mazs svars, ko izraisa uzturvielu uzsūkšanās traucējumi, piemēram, celiakijas, iekaisīgu zarnu slimību dēļ, vai nepietiekama uzturvielu uzņemšana, ko izraisa ēšanas traucējumi;
  • Hroniska saslimšana, piemēram, cukura diabēts, nopietnas nieru un citas saslimšanas;
  • Endokrinoloģiska saslimšana, piemēram, vairogdziedzera slimība, prolaktinoma (labdabīgs hipofīzes audzējs), ar pastiprinātu vīrišķo hormonu veidošanos saistīti traucējumi;
  • Ļoti liela fiziska slodze, piemēram, sportistēm. Reizēm aizkavētu dzimumattīstību izraisa tas, ka ļoti liela fiziska slodze ir meitenēm ar pārāk mazu svaru, tomēr tas nav obligāti;
  • Ģenētisks sindroms – izmaiņas normālajā cilvēka ģenētiskajā materiālā, kas izraisa dažādas pazīmes, tajā skaitā aizkavētu dzimumattīstību, piemēram, Tērnera sindroms. Reizēm sastopama situācija, kad meitenei ir gan olnīcas, gan dzemde, bet kādu iemeslu dēļ olnīcas nestrādā (to sauc par olnīcu disģenēzi). Šajā situācijā var arī nebūt izmaiņas cilvēka ģenētiskajā materiālā;
  • Pārciestas onkoloģiskas saslimšanas gan pašu slimību dēļ, gan saņemtās ārstēšanas – ķīmijterapijas, staru terapijas – dēļ.

Reizēm dzimumpazīmes (krūtis un apmatojums) attīstās normāli, bet nesākas mēnešreizes. Tādā gadījumā jāizslēdz iedzimta iekšējo dzimumorgānu anomālija,  

 

Diagnostika un novērtēšana

Tikmēr PVO norāda, ka aizkavētas pubertātes gadījumā svarīgi ir veikt rūpīgu medicīnisko izvērtēšanu, lai izslēgtu iespējamos patoloģiskos cēloņus. Šajā procesā tiek ņemta vērā bērna augšanas vēsture, fiziskā attīstība, ģimenes anamnēze un laboratoriskie izmeklējumi. Ja aizkavēta pubertāte ir saistīta ar hronisku slimību vai nepietiekamu uzturu, ir svarīgi ārstēt pamatslimību un nodrošināt atbilstošu uzturu, lai veicinātu normālu pubertātes attīstību.

Reklāma
Reklāma

 

Psiholoģiskie un sociālie aspekti

Aizkavēta pubertāte var radīt psiholoģiskas grūtības, piemēram, zemu pašvērtējumu un grūtības attiecībās ar vienaudžiem. Šie izaicinājumi var ietekmēt emocionālo labklājību un sociālo integrāciju. Tādēļ ir svarīgi sniegt atbalstu un veicināt sapratni par šo stāvokli gan ģimenē, gan skolās un veselības aprūpes iestādēs .

 

Ja ir aizdomas par aizkavētu pubertāti, ir svarīgi veikt vairākus soļus, lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu palīdzību:

  • Sazinieties ar ģimenes ārstu: Pirmais solis ir vērsties pie ģimenes ārsta, kurš veiks sākotnējo izvērtēšanu. Ārsts novērtēs bērna vispārējo veselību, pievērsīs uzmanību augšanas un attīstības vēsturei un var ieteikt veikt papildu izmeklējumus.
  • Veiciet hormonālos un asins izmeklējumus: Ģimenes ārsts var norakstīt vajadzību veikt dažādus laboratoriskos testus, piemēram, asins analīzes hormonālajiem līmeņiem (piemēram, gonadotropīnu un dzimumhormonu līmeņiem), lai noskaidrotu, vai ir kādas hormonālas problēmas, kas var kavēt pubertāti.
  • Konsultējieties ar pediatru vai endokrinologu: Ja ģimenes ārsts uzskata, ka ir aizdomas par aizkavētu pubertāti, viņš var norādīt konsultācijas ar pediatru vai endokrinologu, kas ir speciālists hormonālo un attīstības problēmu ārstēšanā.
  • Veiciet attiecīgos izmeklējumus: Speciālists var ieteikt papildu izmeklējumus, piemēram, rentgena starus vai ultraskaņu, lai novērtētu kaulu attīstību, kā arī veikt citu analīzi, lai izslēgtu iespējamās slimības (piemēram, uztura trūkumu vai hroniskas slimības).
  • Pārdomājiet psiholoģisko atbalstu: Aizkavēta pubertāte var radīt emocionālas grūtības, tāpēc psihoterapija vai konsultācijas ar psihologu var būt noderīgas, lai palīdzētu jaunietim tikt galā ar emocionālo stresu, kas saistīts ar šo izmaiņu periodu.
  • Atbalstiet bērnu vai pusaudzi: Ir ļoti svarīgi, lai vecāki sniegtu emocionālu atbalstu, izskaidrojot bērnam, ka aizkavēta pubertāte var būt normāla attīstības variācija. Sarunas par šo tēmu un izpratne var palīdzēt samazināt stresu un trauksmi.
  • Ja nepieciešams, var vērsties arī pie citiem speciālistiem, piemēram, uztura speciālista, ja aizkavētā pubertāte ir saistīta ar uztura problēmām, vai pie citiem veselības aprūpes profesionāļiem, kas var sniegt atbalstu.

 

Aizkavēta pubertāte bieži ir normāla attīstības variācija, kas saistīta ar ģenētiku un individuālām atšķirībām. Tomēr, ja ir aizdomas par patoloģiskiem cēloņiem, ir svarīgi veikt rūpīgu medicīnisko izvērtēšanu un nodrošināt nepieciešamo ārstēšanu un atbalstu. Izpratne par šo stāvokli un atbalstoša vide var palīdzēt jauniešiem veiksmīgi pārdzīvot šo attīstības posmu.

Saistītie raksti