Kā mudināt bērnu lasīt grāmatas!

Tiešām bērniem patīk klausīties, bet ar to viņi paši nesāks lasīt grāmatas

Interesanti, ka bibliotēkas ir pilnas ar maziem bērniņiem. Problēmas rodas pamatskolas vecākajās klasēs. Par to es "paldies" gribētu teikt literatūras skolotājiem un Izglītības ministrijai, kuri pilnībā neinteresējas par skolēnu interesēm.

Bet viņiem vismaz tiek ierādīts, ka lasot grāmatas var ļoti daudz ko uzzināt. Es pati diezgan daudz grēkoju šai ziņā, bet, kad saņemos un lasu dēlam - tad mēs lasām pamīšus - vienu lpp viņš, otru - es. Tas mudina arī viņu lasīt. Pēc tam pārrunājam, par ko bija stāsts, kas bija labie, kas sliktie - kāpēc. Tas māca viņam arī atstāstīt, un caur citu (kaut vai dzīvnieku) piemēru varam izrunāt, kā rīkoties ir labi un pareizi, utt... Mazajai meitai (drīz būs 3 gadi) garāki teksti vēl neinteresē, bet toties patīk bildes. Tad nu stāstu viņai par bildēm un lūdzu arī viņai pašai pēc tam pastāstīt par šīm bildēm. Savukārt Grietiņa (viņai mazliet pāri gadiņam) pašlaik grāmatas vēl lasa tā - ka ka izlasa pavisam.. Tāpēc dodu viņai tikai vecos žurnālus, ko nav žēl saplēst. Bet arī tā ir lasīšana!

Sindija, tas viss, ko raksti ir patiesība. Sirds sāp par to, ka vēlāk skolā vēlmi lasīt nogalina, jo bērniem rodas iespaids, ka ir tikai Cibiņš, Nāves ēna, Skalbes pasakas. Nenoliegšu, ka tā ir latviešu klasika. Nenoliegšu - ir labi, ja bērni to izlasa. Tikai jautājums - kādā vecumā. Neuzskatu, ka tā būtu bērnu literatūra. Atceros, ka bērnībā pašai patika Zentas Ērgles piedzīvojumu stāsti. Bet skolā uz tiem skatījās visai nicīgi - tā jau nav literatūra.

personīgi man lasīt ļoti patika tikilgi, līdz kamēr literatūras stundās sākās tās drausmīgās analīzes un obligātā literatūra kura bija jālasa, bet visām grāmatām nepietika laika, jo arī citās mācībās palielinājās slodze. līdz ar to mazak sapratu literatūru un kļuva garliecīgi un neinteresanti, sāku braukt cauri ar darba lapu norakstīšanu.

kad vairakus gadus esmu jau beigusi skolu, man vēl nav atgriezusies velme lasīt jo to sabojāja skolā.

Savai meitai sāku lasīt, kad viņa vēl ēda no pudelītes, jo biju lasījusi, ka bērniem jālasa dzeja. Centāmies turpināt katru dienu, ja pāris dienas izlaiž, bērnam ātri zūd interese un ieinteresēt atkal jāsāk no jauna. Meita(34) vēl tagad grāmatas "aprij". Tagad to pašu turpinu mazdēliņam. Kad "Zvaigzne ABC"reklamē "bankrota cenas", pērku uz nebēdu un grāmatas noglabāju, lai ik pēc laika mums parādītos atkal jauna lasāmviela. Mazdēliņš iemācījās lasīt nepilnos 5 gados, pie tam lasa raiti, nebukštierējot. Protams, ļoti liels prieks, ka arī mēs esam savu darbiņu ieguldījuši. Viss, ko mēs viņos ieguldām, nekur nepazūd!

Lai bērnam būtu interese par lasīšanu, ir jābūt labām lasīšanas iemaņām. Esmu dzirdējusi ka 7 klases skolēns "boksterē". kāda viņam būs interese par lasīšanu, ja viņš neprot ātri un tekoši lasīt.

Bērnam 7gadi,sācis iet skolā,bet ne trīs pedagogi ne arī es pati nespējam iemācīt lasīt,varbūt ir kāds padomiņš?