Zīmju valoda mazuļiem

Vai zināji, ka zīmju valodu var lietot, lai vieglāk sazinātos ar mazuļiem vecumā līdz gadam un nedaudz ilgāk? Iespējams, tas izklausās savādi, taču sazināšanās ar bērnu zīmju valodā pat veicina zīdaiņa runas un valodas attīstību kopumā. Kas ir zīmju valoda mazuļiem, kā to visefektīvāk mācīt un ko tā dod, stāsta audiologopēde Evita Bugaja.
  • Gunita Krilova

    Gunita Krilova

    “Mammamuntetiem.lv” redaktore

  • Evita Bugaja

    Evita Bugaja

    Audiologopēde

FOTO: Shutterstock.com

Zīmju valodu var lietot, lai vieglāk sazinātos ar mazuļiem vecumā līdz gadam un nedaudz ilgāk.

Kāpēc gan lai vecāki gribētu ar savu zīdaini, kuram ir tipiska runas un valodas attīstība, sazināties zīmju valodā? Atbilde ir pavisam vienkārša – tas ir ne tikai ērti un mīļi, bet, kā arī izpētīts, sazināšanās ar mazo zīmju valodā pat veicina zīdaiņa runas un valodas attīstību kopumā.

 

  • Rakstā apskatīta situācija, kad bērns attīstās fizioloģiski normāli un ir ar tipisku valodas un runas attīstību.

 

Kas ir zīmju valoda mazuļiem

Zīmju valoda mazuļiem ir neverbāla komunikācija, kad vēlmes tiek izteiktas ar zīmēm, tās parādot ar roku žestiem. Jāņem vērā, ka mazuļu zīmju valodu un žestus, kas apzīmē vārdus, var izdomāt paši vecāki – nav jāvadās pēc kādiem vienotiem apzīmējumiem. Piemēram, lai iemācītu bērnam pateikt, ka viņš grib dzert, pirms viņš to vēl māk izteikt vārdiem (vārdi “dzert”, “padzerties”, “piens”, “ūdens” ir diezgan sarežģīti), var iemācīt žestu, kas to apzīmē, – sakļaut abas plaukstas un tuvināt tās mutei, imitējot padzeršanos. Tādā veidā mazais būs spējīgs paust savu vēlmi, pirms viņš spēs pateikt to vārdos.  

 

Runas veidošanās pamatā ir sīkās motorikas attīstība, taču arī pirkstu darbības attīstība ir sīkās motorikas attīstības rādītājs – par pirkstu un mutes darbībām smadzenēs atbild viens un tas pats centrs. 

 

Pirms runāšanas

Parasti bērns pirmos vārdus pasaka apmēram 10–14 mēnešu vecumā, taču, lai mazais sāktu izrunāt šos vārdus, viņam vispirms ir jāiziet cauri pirmsrunas attīstības posmam. Tas ir posms no bērna piedzimšanas līdz apmēram viena gada vecumam, un tas sagatavo mazo runāšanai. Lai arī varētu šķist, ka no runas viedokļa pirmajā dzīves gadā mazulis neko daudz neapgūst, šajā pirmsrunas attīstības posmā ir noteiktas fāzes, kas bērnam soli pa solim ļauj virzīties uz runāšanu:

• Bērns sāk reaģēt uz skaņām.

Piedzimstot mazulis uz skaņām izteikti nereaģē, jo jaundzimušajam dzirdes slieksnis ir krietni zemāks, nekā bērnam gada vecumā. Taču, mazliet paaugoties, var novērot, ka bērns ieklausās vecāku balsīs un vēlāk jau sāk griezt galvu skaņas avota virzienā.

• Gugināšana un lalināšana.

Šis posms parasti sākas ap 4 mēnešu vecumu un ir ļoti svarīgs runas attīstībā, kuru noteikti nedrīkst izlaist vai bremzēt. “Ir ļoti būtiski ļaut bērnam runāt savā valodiņā. Šajā posmā mazulis saka atsevišķas skaņas un zilbes – “ga”, “ma”, “ba”. “Šo posmu ir svarīgi iziet, jo tas ir pārejas posms, lai bērns sāktu runāt vārdos,” uzsver audiologopēde Evita Bugaja. Viņa ir novērojusi, ka reizēm vecāki šim posmam nepievērš pietiekami lielu nozīmi, taču šajā laikā ir ļoti nozīmīgi vecākiem mijiedarboties ar bērnu – runāties, atbildēt un veicināt mazuļa interesi par skaņām, ko viņš spēj pateikt. Šajā posmā bērna izteiktās skaņas būs bez nozīmes, un pieaugušie var novērot, ka mazajam patiks arī savā nodabā mācīties skaļi atkārtot skaņas, kas ir ļoti ieteicams. Bērns mācās, runājot skaļi.  

Īpaši vērtīgas būs nodarbes, kas attīsta bērna sīko un lielo motoriku – pirkstiņu rotaļas, dziesmas ar pirkstu iesaistīšanu. Tāpat ritmam ir būtiska loma mazuļa runas attīstībā, tāpēc ir ieteicami arī ritmiski skaitāmpantiņi kopā ar sīkās motorikas iesaisti, piemēram, “Vāru, vāru putriņu”. [1] Būtiski šo visu izdzīvot, lai bērnam ir vieglāk uzsākt runāt vārdos.  

• Bērns reaģē uz vienkāršiem norādījumiem.

Neilgi pirms bērns sāk runāt, viņš reaģē uz pirmās pakāpes instrukcijām. Tas nozīmē, ka saprot vienkāršus, īsus teikumus ar aicinājumu. Piemēram, bērns jau spēs izprast, ka, sakot: “Dod man lācīti”, vecāks vēlas, lai mazais pasniedz pieaugušajam konkrētu mantiņu. Pēc laika bērns jau būs spējīgs izprast arī sarežģītākus, otrās pakāpes norādījumus, piemēram: “Nāc pie manis un atnes man lācīti”.

• Bērns zina un atsaucas uz savu vārdu.

Arī šis ir posms, kas ir viens solis uz mazuļa runas un valodas attīstību. Bērns apzinās, kā viņu sauc.

• Pazīst un atdarina dzīvnieku kustības vai skaņas.

Dzīvnieku nosaukumu, to radīto skaņu vai kustību mācīšana ir labs veids, kā attīstīt mazuļa runu.  

 

Faktori, kas ietekmē bērna valodas attīstību:

Tas, kā mazulis virzīsies cauri šīm runas attīstības fāzēm, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, un tos visus var iedalīt divās grupās:

   1. Bioloģiskie faktori.

Tie ir tādi faktori kā bērna fiziskā attīstība, viņa motoro un psihisko funkciju attīstības līmenis. Ir jāņem vērā arī runas orgānu un to struktūru, kas nepieciešamas runā, attīstības īpatnības – mutes, mēles, vaigu, deguna attīstība. Tāpat ir svarīgi, lai mazulis labi dzirdētu. Arī bērna smadzeņu darbībai ir būtiska loma runas attīstībā – lai runātu, ir nepieciešama spēja imitēt un atdarināt. To, ka cilvēks spēj skatīties, ko dara kāds cits, un to atdarināt, nodrošina smadzeņu specifiskas šūnas – spoguļneironi.

   2. Sociālie faktori.

Galvenais sociālais faktors runas attīstībā ir apkārtējā vide, kurā bērns atrodas, jeb valodas vide. Piemēram, ir bērni, kas aug divvalodīgā vidē. Tāpat svarīgs faktors ir saskarsmju mijiedarbība – cik daudz pieaugušie ar bērnu runā, darbojas, spēlējas, kā reaģē uz viņu.

 

 

Zīmju valoda ir mums visapkārt

Kā norāda speciāliste, vecāki bieži vien uzskata, ka viņi ikdienā, komunicējot ar bērnu, nelieto zīmju valodu, lai gan to patiesībā izmanto diezgan daudz pieaugušo. “Piemēram, sakot: “Atnāc pie manis!” un ar žestu aicinot bērnu pie sevis, vecāks izmanto zīmju valodu. Pati populārākā zīme, ko lieto visi, arī pieaugušie, ir rokas mājiens, sakot: “Atā!”. Tāpat norādot ar pirkstu un sakot: “Nu, nu, nu!” vai mājot ar galvu un sakot “Jā”, vai mājot/kratot galvu noliedzoši un sakot “Nē.” Tās visas ir zīmes,” norāda Evita Bugaja.  

Arī žestikulējot tiek izmantota zīmju valoda. Speciāliste stāsta, ka vecāki ir visai pārsteigti, apjaušot, ka zīmju valoda jau pastāv mūsu dzīvē un tas nav nekas savāds vai tāds, no kā būtu jāvairās. Tāpat viņa uzsver, ka saskarsmes komunikācijā lielākā daļa informācijas tiek uztverta tieši ar žestu valodu, nevis verbāli. Tas ir tāpēc, ka žestu jeb zīmju valoda ne vienmēr skaitās žestu izteikšana ar rokām. Žesti ir arī mīmika, tāpēc, ja bērns slikti jūtas, vecāks bez prasīšanas uzreiz saprot, ka mazajam kas kaiš.

 

  • Interesanti! 

Ir pierādīts, kā cilvēki uztver tiem nodoto informāciju: 

• 7 % verbāli;

• 38 % ar balss intonāciju;  

• 55 % ar žestiem un mīmiku.

 

Kāpēc ir vērts mācīt bērnam zīmju valodu

Lai arī kādam varētu šķist, ka zīmju valoda ir savāds veids, kā komunicēt ar bērnu, audiologopēde teic, ka, viņasprāt, tas ir lielisks: “Uzskatu, ka tas ir ļoti vēlams mazulim, jo bērns vēl nespēj pateikt tik daudz – vai viņam sāp, ir slikti, vai viņš grib ēst –, taču ar zīmēm to var parādīt! Protams, arī pēc mazuļa mīmikas daudz kas ir nosakāms, tomēr zīmju valoda sniedz plašāku iespēju mazajam sazināties ar pieaugušajiem.” Tāpat ir pierādīts, ka zīmju valodas izmantošana zīdaiņiem, kuru attīstība noris tipiski, veicina bērna runas attīstību. [1]

Runas veidošanās pamatā ir sīkās motorikas attīstība, taču arī pirkstu darbības attīstība ir sīkās motorikas attīstības rādītājs – par pirkstu un mutes darbībām smadzenēs atbild viens un tas pats centrs. Tas nozīmē – caur pirkstu kustību attīstību tiek veicināta arī artikulācijā iesaistīto struktūru un valodas veidošanās. Tāpēc var uzskatīt, ka, piemēram, arī rāpošana veicina runas attīstību – caur līdzsvaru un koordinācijas centru, plaukstu un pirkstu darbībām. Rāpojot pirksti saskaras ar dažādām virsmām, un tas nozīmē, ka, attīstot roku darbību, attīstās valoda. Tāpat, rādot zīmes, tiek nodarbināts tas smadzeņu centrs, kas atbild arī par valodas attīstību.  

  • Ieguvumi no zīmju valodas lietošanas mazuļiem: 

• zīmju valoda zīdaiņa vecumā veicina valodas un runas attīstību;

• veicina sīkās motorikas attīstību, piemēram, rādot zīmes, kurās nepieciešama pirkstu darbība;

• lielās motorikas attīstības sekmēšana – izpildot lielākus žestus, attīstās arī tā. Piemēram, cilājot rokas augšā un lejā;

• atvieglota komunikācija ar zīdaini – viņš spēj pateikt, ko vēlas, un to var saprast visi mazuļa aprūpē iesaistītie – vecāki, vecvecāki, auklīte, brāļi un māsas;

• mazulis jūt gandarījumu, ka spēj sazināties ar pieaugušo;

• ja ģimenē vecāki runā dažādās valodās, ir ērti svarīgākos vārdus apzīmēt ar vienu zīmi. Sākotnēji tas mazulim atvieglo valodas apgūšanas posmu;

• jauks kopā pavadīšanas laiks pieaugušajiem ar mazuli.

 

Reklāma
Reklāma

Zīmju valodas mācīšana vecākiem prasa gan izdomu, gan pacietību. Tas, cik ātri mazais apgūs zīmi, atkarīgs no bērna.

 

Kā mācīt bērnam zīmes

Ja vecāki izlemj par labu savam bērnam mācīt zīmju valodu, jāņem vērā, ka to parasti var darīt no mazuļa sešu mēnešu vecuma. Bērns ir gatavs tad, ka sāk izrādīt interesi par lietām, kad viņu interesē redzēt, ko dara citi, kad viņš sāk rosīties. Bērnam var piedāvāt mācīties zīmes un vērot, vai viņam ir interese. Ja bērns interesi neizrāda, pēc laiciņa var mēģināt atkal – nevajadzētu baidīties atkārtoti mazajam to piedāvāt. Jāņem vērā, ka bērns sākumā tikai vēro un neko neatdarina, tāpēc noteikti atsevišķus žestus var rādīt vēlreiz.

 

Apmācību vajadzētu sākt ar lietvārdiem, un vēlāk, kad bērns jau ir apguvis lietvārdu žestus un zīmes, tiem var pievienot darbības vārdus. Arī emocijas var mācīt izteikt žestos. Būtiski: jābūt konsekvencei un visiem konkrētas lietas apzīmēšanai jālieto viena zīme. Nedrīkstētu būt situācija, ka vienu vārdu mazulim māca dažādi. Jāņem vērā, ka zīmju valodas mācīšana vecākiem prasa gan izdomu, gan pacietību. Tas, cik ātri mazais apgūs zīmi, atkarīgs no bērna – cik daudz viņš spēj uztvert. Var gadīties, ka kāds iemācās zīmi nedēļas laikā, bet kāds ātrāk. Ja vecāki regulāri, piemēram, trīs reizes dienā atkārtos šo vārdu un zīmi, tam vajadzētu nest rezultātus. Lai sāktu mācīt zīmju valodu, jāsāk ar vienkāršākajām un būtiskākajām lietām. Ja bērnam ir kāda mīļmantiņa, var iemācīt, kā ir “lācītis” (piemēram, pieliekot dūrīti sev pie krūtīm). Nebūs jēgas bērnam iemācīt kaut ko tādu, ko viņš ikdienas saziņā nelieto. Izvēloties zīmi, ko mācīt, jāpārdomā, vai būs pietiekami daudz tādu situāciju, kad šo zīmi lietot.  

 

  • Kā veiksmīgāk iemācīt bērnam zīmes:

• mācīt bērnu, kad viņš ir izgulējies un ir labā garastāvoklī;

• lai mācīšanās būtu veiksmīga, svarīgi ir iegūt bērna pilnīgu uzmanību – lai viņš ir ieinteresēts, uzmanību nenovērš ne televizors, ne radio, ne mantas, kas ir apkārt;

• arī no vecāka puses ir ļoti svarīgi nodrošināt pilnīgu klātbūtni šajā laikā – veidot acu kontaktu un nodoties šim procesam bez blakus darbībām (nerunāt pa telefonu, neskatīties TV, nelasīt ziņas utt.);

• apgūstot zīmju valodu un arī vispār komunicējot ar bērnu, mammām ir vērts nokrāsot sarkanas lūpas. Tas pievērsīs bērna uzmanību mammas artikulācijai – mazais fokusēs skatienu uz lūpām, jo tās būs spilgtākas nekā viss cits, kas ir apkārt;

• pieaugušajam vispirms vārds ir jāpasaka, piemēram, “kaķis”, un tad jārāda žests, ar kuru apzīmē kaķi (piemēram, ar pirkstiem paglauda vaidziņus). Dzirdīgam bērnam ir svarīgi, lai viņš uz zīmju valodu neaiziet kā uz savu saziņas valodu. Šādā veidā – nosaucot vārdu un parādot zīmi – vecāks māca zīmi līdz brīdim, kad bērns zīmi iemācās. Vecāks pārstāj rādīt priekšā zīmi tad, kad mazais to ir iemācījies un turpmākajā komunikācijā izmanto tikai šīs zīmes verbālo apzīmējumu;

• neaizmirst, ka bez zīmēm ir valoda. Uzsvars tomēr ir uz valodu, tāpēc, mācot bērnam zīmes, ir ļoti svarīgi daudz runāt ar bērnu, iesaistīt viņu sarunā, veidot dialogu, mudināt izteikties.

 

 

Kad bērns zīmi jau ir apguvis

Mācot zīmju valodu zīdainim, mērķis nav šo valodu lietot pārlieku ilgi. “Sākotnēji ar zīmēm mēs iemācām bērnam vieglāk komunicēt ar mums, bet pēc laika ejam atpakaļ – neļaujam šīs zīmes izmantot, jo sākas jaunais valodas attīstības posms. Sākumā valodai paralēli liekam klāt zīmes, bet pēc tam tās ņemam nost,” uzsver Evita Bugaja. Zīmes ir domātas bērnam laika posmā, kad viņam ir grūti izteikt savas vēlmes verbāli.  

Jau minēts, ka pirmsrunas attīstības posms ilgst apmēram līdz mazuļa gada vecumam, bet pirmie vārdi parādās ap 10–14 mēnešu vecumu. Šis ir arī laiks, kad pakāpeniski vajadzētu mudināt mazuli izteikt savas vēlmes vārdos, jo mērķis ir veicināt bērna runu. Vecāki to var darīt šādi, piemēram, bērns rāda zīmi “ābols”. Vecāks neatkārto šo zīmi, bet saka ar vārdiem: “Tu gribi ābolu?”. Tas mudinās bērnu atbildēt – vai nu ar vārdiem, vai smaidu, vai pamājot ar galvu. Svarīgi ir tajā brīdī, kad mazais jau ir apguvis zīmi un to rāda, mudināt pateikt šo vārdu, kā nu viņš to māk. Sākotnēji “ābols” varbūt būs tikai “āb” vai “ā”.

 

  • Īpaši svarīgi! 

Kad mazulis kādu zīmi ir apguvis, pieaugušajam to ir jāpārstāj rādīt un turpmākajā komunikācijā jāizmanto tikai konkrētās zīmes verbālais apzīmējums.

 

Apgūstot zīmju valodu un arī vispār komunicējot ar bērnu, mammām ir vērts krāsot sarkanas lūpas – tas pievērsīs bērna uzmanību mammas artikulācijai.

 

Pēc gada

Vecākiem jābūt uzmanīgiem bērna gada vecumā. Tas ir brīdis, kad mazajam kļūst vieglāk vārdu parādīt nekā pateikt, taču bērnam ir jāvirzās tālāk runas attīstībā. Mērķis ir, lai bērns runātu verbāli, nevis zīmju valodā. Tomēr nav tā, ka pēc mazuļa gada vecuma pilnībā ir jāizslēdz zīmju valodas lietošana. To var saglabāt līdz trīs gadu vecumam, paralēli attīstot valodu. Audiologopēde savā praksē ir novērojusi, ka zēniem valodas attīstība var noritēt lēnāk, tāpēc zīmju valoda ir labs veids, kā veicināt sazināšanos ar bērniem, kas uz runāšanu ir “slinkāki”, – ar piezīmi, ka bērna attīstība notiek tipiski un bērns ir vesels.  

 

  • Svarīgi!

Vārds, kam nevajadzētu mācīt nekādu zīmi, ir paša vārds – personvārds.  

 

 

Ja vecāki pieliks zīmei klāt valodu, valoda attīstīsies.

 

Situācija: bērns vēlmes pauž, norādot uz dažādiem priekšmetiem ar pirkstu

Ja bērns uz visu norāda ar pirkstu un saka vienkāršu skaņu, piemēram, “m!” vai “a!”, vecākam ir jāvērtē, kādā vecumā ir šāda bērna uzvedība. Pirms gada vecuma tas būtu pieļaujams, taču pēc gada noteikti nevajadzētu pēc šādas norādes uzreiz pasniegt mazajam kāroto. Piemēram, ja bērns norāda uz lelli ar šo žestu, vecākam vajadzētu iesaistīties ar bērnu dialogā un jautāt: “Tu vēlies lelli?”. Ir jāpajautā, ko mazais ar to ir domājis, un jāgaida atbilde. Bērns ir jāmudina atbildēt pēc viņa spējām – varbūt viņš pateiks “jā”, “nē” vai varbūt mēģinās atkārtot vārdu “lelle”. Tāpat iespējams, ka vecāks nepareizi nolasa bērna vēlmi un vajadzību. Varbūt mazais tajā mirklī rāda uz sauli vai lampu. Vecākiem ir jārunā ar bērnu, jāveido dialogs un galvenais – jāprot gaidīt un jābūt pacietīgiem.

 

  • Vai zināji?

Zinātniski pierādīts – lai bērns iemācītos vienu vārdu, viņam tas ir jādzird vismaz 40 reižu.  

 

Vai zīmju valodas mācīšana nebremzē valodas apguvi bērnam?

Ja zīmju valoda dzirdīgam bērnam tiek mācīta pareizā veidā, tā noteikti nebremzēs valodas apguvi. Vecākam, mācot zīmes, nevajag tikai nolasīt un pašam saprast bērna rādītās zīmes – ja mazais ar zīmi norāda, ka vēlas padzerties, kļūda būtu pieaugušajam neko neteikt un vienkārši iedot padzerties. Pareizākais ir, ka vecāks komentē bērna zīmi un zīmei pieliek klāt valodu, piemēram, sakot: “Tu gribi dzert?”. Ja vecāki pieliks zīmei klāt valodu, valoda attīstīsies. “Bērnam pašam ir interese pāriet uz valodu, piemēram, ar vienaudžiem un citiem pieaugušajiem, kas nesaprot viņa zīmes, viņam nāksies runāt,” skaidro speciāliste.  

 

Kam nevajag mācīt mazuļu zīmju valodu:  

• neredzīgiem mazuļiem un bērniem ar redzes traucējumiem, arī bērniem, kas šķielē;

• bērniem ar dzirdes traucējumiem.

 

 

Mammas pieredze:

“Par zīmju valodu uzzināju kādā grāmatā, kad bija piedzimusi mana pirmā meita, un nolēmu iemācīt viņai dažas zīmes. Mans pārsteigums bija, ka meita atsaucās ļoti ātri un iemācījās ar zīmēm parādīt tādus vārdus kā “lācītis”, “knupis”, “putns”, “gulēt” un citi. Zīmju valodu mācīju visiem trim saviem bērniem, un tā man gan atviegloja ikdienas saziņu ar bērnu vecumā apmēram līdz gadam un nedaudz ilgāk, gan lielākoties deva ļoti patīkamus kopā būšanas mirkļus. Man likās ļoti īpaši, ka ar bērniem sazināties pirms gada vecuma varēju ne tikai es, bet arī vīrs un citi tuvinieku. Es redzēju, ka mazulim tas rada lielu prieku, ka viņu saprot. Savai jaunākajai meitai iemācīju visvairāk zīmju un ar lielu sirsnību vēroju, kā viņa ar tām sazinās arī ar vecākajām meitām. Jāpiebilst, ka valodas attīstību bērniem tas nekādi nav traucējis – meitas sāka runāt teikumos agrīni, jau no divu gadu vecuma. Zīmju valodu ap pusotra gada vecumu pilnībā aizstāja verbālā saziņa, un pāreja uz to notika dabiski.”

Gunita, trīs bērnu mamma

 

Izmantotā literatūra:

Petittoa, L. A.; Holowkab, S.; Sergioc, L. E.; Levyd, B.; Ostry, D. J. Baby Hands that Move to the Rhythm of Language: Hearing Babies Acquiring Sign Languages Babble Silently on the Hands.