Bez kustībām bērna valodiņa neraisās. Par lielo kustību nozīmi bērna valodas attīstībā stāsta logopēde

Jo kustīgāks ir bērns, jo labāka un skaidrāka ir arī viņa valoda. Par kustību nozīmi zīdaiņa un pirsskolas vecuma bērna attīstībā stāsta logopēde Baiba Strause.

FOTO: Shutterstock.com

Vecāki un audzinātāji ar bērnu runā un izdomā radošus uzdevumus, kā bērnam iemācīt kaut ko jaunu.

Kad bērnam ir 3 - 4 mēneši, viņam rodas aktīva interese par apkārtējo pasauli. Mazulis kļūst kustīgāks, un vecākiem šis ir laiks, kad vajadzētu veicināt bērna kustības. 

 

Trīs mēnešu vecumā zīdainis ir gatavs aptaustīt grabulīšus un spēļmantiņas. Viņš izjūt to formu, var ielikt mantiņu mutē, sensori izjust materiālu īpatnības, piemēram, čaukstošu grāmatiņu vai rotaļlietu, kas izgatavota no auduma. Tiek nodarbinātas rokas, pirksti, kājiņas, vēdera muskulatūra un sejas muskulatūra. Jo vairāk ar zīdaini nodarbojas, jo aktīvāks viņš kļūst.  Darbojoties ar zīdaini, ir jāstāsta un jākomentē, kas tā ir par mantiņu: “Tas ir zaķis. Zaķim ir garas ausis. Zaķis ir rozā krāsā. Viņam ir ļipa. Zaķis lec.”
 

Arī ar pavisam mazu zīdainīti ir jārunā normālā balss tembrā, ne pārāk ātri un arī ne pārāk lēni. Sarunājoties ar bērnu, skatās viņam virsū un runā tā, lai viņš varētu redzēt, kā kustās mamma vai tēva lūpas, mēle, vaigi.  Aprūpētāja runai ir jābūt tādai, lai bērns to spētu NOKOPĒT un ATKĀRTOT. 

 

Ja ar bērnu runā pārāk ātri, viņš neuztver runu un rezultātā pats var sākt runāt ātri un neskaidri, izlaižot skaņas, jeb izmantot runā pseidovārdus jeb runāt savā valodā.

Runājot mierīgi un skaidri, paužot emocijas, zīdainis to vēros, izrādīs sajūsmu, viņa ķermenis reaģēs – tas kustēsies, sejā būs redzams prieks, izbrīns, bēdas, sejas muskulatūra “vingros” un gatavosies runāšanai. 

 

Kad bērns sācis staigāt, ir vairākas nodarbes, kas viņam patiks, un kas arī veicinās valodas attīstību.  

Padomi, kā bērnam likt kustēties.

Reklāma
Reklāma
  • Staigājiet pa trepēm
  • Lecat “klasītes” - nolieciet krāsainus riņķus vienu no otra atstatus un izleciet tos
  • Taisiet pietupienus, pēc tam palēcienus, pēc tam saplaukšķiniet rokas
  • Vingrojiet kopā ar bērnu uz vingrošanas paklājiņiem – “svecīte”, kāju cilāšana, kūleņu mešana
  • Peldēšana, tautas dejas ( elpošana, ritmika), jebkāda dejošana, izjūtot ritmu
  • Ejiet pa apmalēm, kur jānotur līdzsvars
  • Metiet bumbu viens otram, metiet bumbu grozā, driblējiet bumbu
  • Spēlējiet tenisu, badmintonu
  • Skrieniet
  • Ejiet pastaigās
  • Brauciet ar balansa velosipēdu, skrejriteni, velosipēdu
  • Spēlējiet “paslēpes”, “ķerenes”, “sasaldētos” u.c. spēles
  • Rāpieties pa kāpšļiem, šļūciet pa slidkalniņiem
  • Leciet uz labās kājas, leciet uz kreisās kājas
  • Stāviet uz labās kājas, stāviet uz kreisās kājas
  • Leciet uz lielajām bumbā, kur bērns sēž un var pieturēties pie bumbas 


    Idejas, kā mācīt skaitļus un burtus 

Vecāki un audzinātāji ar bērnu runā un izdomā radošus uzdevumus, kā bērnam iemācīt kaut ko jaunu.
 

 

  • Skaitīšanu var iemācīties, ejot pa pa trepēm un  skaitot pakāpienus.
  • Burtus vieglāk apgūt ar šādu metodi - uz vienkrāsainas bumbas ar korektoru uzraksta visus patskaņus. Bumbu met bērnam un viņš bērns nosauc patskani A, jo tas “skatās” uz bērnu. Bērns met bumbu mammai, mamma nosauc patskani E utt. 
    Uz otras bumbas sarakstiet līdzskaņus un veiciet uzdevumu, kā iepriekš. Tā bērns gan iemācīsies patskaņus, gan diferencēs tos.
  • Krāsu apgūšanai derēs krāsai riņķi. Nolieciet tos zemē un lūdziet, lai bērns rozā riņķī viņš ieliek tās mantas, kuras ir rozā krāsā. Tā bērns iemācās krāsas kustībā. Viņam ir interesanti gan pildīt uzdevu, viņš iemācās krāsas, mācās tās nosaukt un mācās izprast vārdiskas funkcijas un orientējas telpā.

     

Bērnam ir interesanti mācīties kustībā. Kustības nostiprina bērna fizisko ķermeni, bet uzdevumi veicina domāšanas procesus, orientēšanos telpā, valodas attīstību, nostiprina kustību koordināciju, balansu, līdzsvaru. Tad ļauj justies drošāk un pārliecinošāk par sevi, mācās sadarboties un uzlabo komunikācijas prasmes. Lielajām kustībām ir tikpat liela nozīme, cik mazajām jeb pirkstu sīkās muskulatūras attīstībai – pirkstiņu vingrinājumiem, zīmēšanai, rakstīšanai, pērlīšu vēršanai, zirņu un pupu skaitīšanai, zīļu un kastaņu skaitīšana, šķirošanai, mazu attēlu salikšanai no detaļām, līmēšanai,  spēlēšanās ar “Lego” klučiem un citu attīstošo rotaļu uzdevumu veikšanai.

 

Baiba Strause, sertificēta logopēde, privātprakses “Logopēdijas centrs” un “Logopēdijas privātprakse” dibinātāja. Piedāvā attālinātās online konsultācijas un apmācības bērniem ar skaņu izrunas traucējumiem. Pakalpojums pieejams gan ārzemēs dzīvojošajām ģimenēm, gan Latvijā. Publicē logopēdiskos vingrinājumu teorētisko daļu bērnu žurnālā “Ezītis”.  Latvijas Logopēdu asociācijas biedrs. Strādā klīnikā “Vesels bērns”.