Dzīvnieks ēd zāli! Vai pamats satraukumam?

Kāpēc dzīvnieki ēd zāli?

Kā norāda sertificēta veterinārārste, Rimi Mājdzīvniekiem veselības eksperte Krista Resne, viens no visbiežāk sastopamajiem iemesliem ir nepieciešamība uzņemt šķiedrvielas. Tās uzlabo zarnu trakta darbību, stimulē peristaltiku un palīdz izvadīt svešķermeņus, piemēram, spalvu kamolus. Šāda uzvedība bieži tiek novērota, ja dzīvnieks ir uzņēmis daudz gaļas vai, piemēram, kaķis ir intensīvi laizījis apmatojumu.

Zāle var kalpot arī kā līdzeklis slikta dūšas vai kuņģa diskomforta gadījumā – tā mehāniski kairina kuņģa sieniņas un veicina vemšanu. Dažkārt zāles ēšana ir saistīta ar parazītu klātbūtni – tārpi un citi iekšējie parazīti izraisa iekaisuma procesus un disbiozi, kas ietekmē dzīvnieka gremošanu.

Tāpat šī uzvedība var būt saistīta ar instinktiem, garlaicību vai veidojušos ieradumu. Tomēr pastāv arī citi iespējamie iemesli – piemēram, zemes, it īpaši melnzemes, ēšana var liecināt par minerālvielu deficītu, tostarp cinka vai vara trūkumu. Šādos gadījumos ieteicams pārskatīt uzturu un izvērtēt nepieciešamību pēc uztura bagātinātājiem.

Kad satraukumam ir pamats?

Lai gan zāles ēšana var būt arī uzvedības rezultāts – garlaicības, stresa vai instinktu dēļ –, ir gadījumi, kad šāda uzvedība kļūst pastiprināta un regulāra. Ja vienlaikus ar zāles ēšanu dzīvnieks zaudē svaru, regulāri vemj vai cieš no šķidras vēdera izejas, iespējams, ir pamats aizdomām par iekaisīgo zarnu slimību jeb IBD. Tā ir autoimūna saslimšana, kuras laikā organisms izraisa pārmērīgas imūnās reakcijas pret paša audiem, radot iekaisumu zarnu traktā. Slimības diagnostika nav vienkārša – tā prasa gan asins un fēču analīzes, gan ultrasonogrāfiju un apstiprināšanai – endoskopiju vai biopsiju. Nepieciešama stingra diēta un ilgstoša veterinārārsta uzraudzība.

Ko saimnieks var darīt mājas apstākļos?

Ja saimniekam rodas aizdomas par gremošanas traucējumiem, mājas apstākļos iespējams savākt fēču paraugu un nodot to laboratorijā koprogrammas veikšanai. Šis izmeklējums ļauj noteikt barības sagremojamību, slēptās asinis, vīrusus un vienšūņus. Aizdomu gadījumā par parazītiem ieteicams ievākt fēces trīs dienas pēc kārtas un apvienot vienā paraugā, jo parazītu oliņas ne vienmēr izdalās ar katru fekāliju porciju. Saņemot rezultātus, jāvēršas pie veterinārārsta, lai noteiktu atbilstošu ārstēšanu vai profilaksi.

Kad nepieciešama tūlītēja uzmanība?

Eksperte aicina būt īpaši vērīgiem gadījumos, kad dzīvnieks ēd asu, sausu zāli vai akotus – tie var traumēt barības vadu, izraisīt rīstīšanos, klepu vai radīt aizsprostojumu gremošanas traktā. Arī tas, ka dzīvnieks atvemj zāli kopā ar asinīm vai ievērojamu žults daudzumu, var liecināt par nopietnām saslimšanām. Šādās situācijās ieteicams nekavējoties konsultēties ar veterinārārstu, lai nepieļautu dzīvnieka veselības pasliktināšanos.