Vai visur pasaulē bērniem jābūt “tīriem un klusiem”? Skaidro pirmsskolu ekspertes no Norvēģijas

Citur pasaulē uz bērnu attīstību skatās vēl atšķirīgāk – dažās kultūrās tiek uzskatīts, ka bērnam “jābūt redzamam, bet ne dzirdamam”, bet citur – tiek pieņemts, ka bērni drīkst būt skaļi, aktīvi un brīvi rotaļāties. Atšķiras arī viedoklis par bērnu apģērbu – ir valstis un kultūras, kurās uzskata, ka bērniem vienmēr jābūt tīriem un kārtīgi saģērbtam, bet citās tiek uzskatīts, ka ir dabiski, ja spēlējoties un rotaļājoties bērniem ir netīras rokas un apģērbs. Šīs atšķirības parāda, ka bērnu labbūtība ir jēdziens, ko dažādās valstīs interpretē dažādi, un tas ir pamats, kāpēc starptautiska pieredzes apmaiņa izglītībā, īpaši pirmsskolā, ir tik svarīga. Plašāku viedokli sniedz pirmsskolu ekspertes no Norvēģijas Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad) un Trūde Sīdtangene (Trude Sydtangen).

Bērniem jāaug drošā vidē 

Kultūru un tradīciju atšķirības pierāda, ka nav viena universāla modeļa, kas būtu piemērojams visiem bērniem visur pasaulē. Taču ir kopīgas vērtības, kas ir aktuālas, neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas – vēlme, lai bērni augtu vidē, kurā viņi jūtas droši, sadzirdēti un respektēti. Mūsdienās arvien vairāk tiek akcentēta nepieciešamība bērniem ļaut būt tādiem, kādi viņi ir, nevis piespiest viņus atbilst kādam konkrētam standartam vai gaidām. Visi bērni ir skaisti ziedi, taču ne visiem ir jābūt rozēm. 

Fiziskās aktivitātes veicina bērnu kognitīvo attīstību

Mūsdienās liela uzmanība tiek pievērsta ikviena bērna individuālo talantu un labāko īpašību atbalstīšanai un attīstīšanai. Tā vietā, lai koncentrētos uz to, kas bērnam nesanāk, arvien vairāk tiek uzsvērta bērna stipro pušu izcelšana un attīstīšana. Tāpat aktuāla ir arī izpratne, ka bērni visefektīvāk mācās tad, kad viņi ir aktīvi, kad mācīšanās procesā tiek iesaistīts viss ķermenis, nevis tikai prāts. Jaunākie pētījumi apstiprina, ka fiziskas aktivitātes ne tikai nekavē, bet pat veicina bērnu kognitīvo attīstību, palīdz labāk apgūt jaunu informāciju. Šī izpratne maina tradicionālos priekšstatus par mācību vidi pirmsskolā – vairs netiek uzskatīts, ka mierīga sēdēšana un pasīva klausīšanās ir vienīgais vai labākais veids, kā bērns apgūst jaunas zināšanas un prasmes.

Bērniem ir jādod iespēja izvēlēties

Svarīga loma ir arī bērnu iesaistei lēmumu pieņemšanā. Demokrātijas pamatprincipu mācīšana pirmsskolas vecumā nenozīmē, ka bērni var pieņemt jebkādus lēmumus bez ierobežojumiem, bet gan to, ka viņi tiek iesaistīti, sadzirdēti un viņu viedoklis tiek respektēts. Bērniem ir jādod iespēja izvēlēties tādos jautājumos, kuros viņi patiešām var pieņemt lēmumu, piemēram, nebūtu ieteicams jautāt bērnam, vai viņš vēlas ēst vai vakarā iet gulēt, jo īsti jau nav tādas iespējas – neiet gulēt vispār. 

Taču bērnam var piedāvāt izvēlēties – iet gulēt 20.00 vai 20.30? Tā vietā, lai jautātu, vai bērns vēlas ēst, var piedāvāt izvēlēties starp diviem dažādiem ēdieniem vai atšķirīgām piedevām pamatēdienam.  Ir svarīgi, lai bērns patiešām var izvēlēties, tādējādi attīstot prasmi uzņemties atbildību, nevis radīt maldīgu priekštatu, ka viņam ir izvēles iespējas. 

Svarīgākais ir bērna labbūtība 

Tieši šādai pieejai - bērna individuālo vajadzību respektēšana, kustībā balstīta mācīšanās un kritiskās domāšanas attīstīšana – jābūt pirmsskolas izglītības pamatā. Balstoties jaunākajos zinātniskajos pētījumos, gan starptautiskajā pieredzē, jāuzsver, ka svarīgākais ir bērna labbūtība un tās likšana pirmajā vietā. Tai jābūt prioritātei, neraugoties uz kultūru vai citām atšķirībām. Lai stiprinātu kopīgo izpratni par bērnu attīstību un dalītos ar labākajām praksēm, maija sākumā Rīgā notiks arī pirmsskolu tīkla “Dibber” (Latvijā zināms kā “CreaKids”) samits, kas pulcēs ekspertus no dažādām valstīm. Tā būs iespēja pārrunāt aktualitātes, salīdzināt dažādās pieejas un kopīgi meklēt ceļus, kā atbalstīt bērnus viņu attīstības ceļā. 

Neatkarīgi no kultūras, valsts vai tradīcijām – bērniem ir svarīgi justies mīlētiem, saprastiem un pieņemtiem. Bērnu labbūtība nevar būt pakārtota tradīcijām vai ieradumiem – tā prasa elastīgu domāšanu, atvērtību jaunām zināšanām un vēlmi mācīties no citu pieredzes. Tikai tā varam veidot vidi, kurā katrs bērns, neatkarīgi no valsts vai kultūras, var augt laimīgs, drošs un spējīgs pilnībā realizēt savu potenciālu.