Matemātika vairs nav bubulis: kā skolēni sasniedza labākus rezultātus?

Patiesībā matemātika nekad nav bijis bubulis, tā ir joma, kurā līdz pareizai atbildei nav iespējams nonākt, paļaujoties tikai uz sajūtām, ir nepieciešamas zināšanas, loģiskā domāšana un prasme lietot formulas. Viedokli pauž izdevniecības „Skolas Vārds” autores Dzintra Zingule, Madara Vunderliha.

Nevajag no jauna izdomāt Pitagora teorēmu

Eksāmens ir zināšanu pārbaude, un ikdienā, strādājot ar skolēniem, esam novērojušas, ka skolēniem ir nepieciešamās zināšanas, bet reizēm nav prasmes tās lietot iederīgi situācijai vai atcerēties, kas iepriekš jau apgūts. Ir svarīgi spēt strādāt ar formulām un iegūt izpratni, kurā brīdī katru konkrēto formuluvar un vajag izmantot. Turklāt matemātikā atšķirībā no daudzām citām disciplīnām ir ļoti svarīgi zināt un atcerēties pamatus. Eksāmens gluži nebūs tā reize, kad mēģināt no jauna izdomāt Pitagora teorēmu.

Teksta uzdevumi nereti ir klupšanas akmens eksāmenos

Lai sekmētu interesi par matemātiku un palīdzētu ne tikai apgūt vielu, bet mācīties ar izpratni, ir ļoti svarīgi apzināties paaudžu atšķirības un sadarboties ar skolēniem. Arī matemātikas, līdzīgi kā daudzu citu mācību priekšmetu, apguvē var izmantot dažādus video, digitālos risinājumus, interaktīvas spēles un citus mācību līdzekļus. Ir vērts arī padomāt, kā saistoši pasniegt teksta uzdevumus, jo jauniešiem nepatīk gari teksti. 

Te gan jāatceras, ka arī pirms divdesmit vai trīsdesmit gadiem lielai daļai skolēnu teksta uzdevuminepatika. Nereti tie ir klupšanas akmens eksāmenos, jo nepieciešama ļoti rūpīga pieeja: vispirms jāizlasa, lai saprastu tekstu kopumā; tad jālasa vēlreiz, lai saprastu, kuri lielumi ir doti, bet kuri — jāaprēķina. Lai rosinātu interesi par tāda veida uzdevumiem, skolēnus var mudināt tos veidot pašiem, piemēram, ja klase dodas ekskursijā, par to var izdomāt dažādus teksta uzdevumus un tos kopīgi izrēķināt.

Ikviens no mums katru dienu saskaras ar matemātiku

Veidojot izdevniecības „Skolas Vārds” matemātikas grāmatu 5. klasei, nevairījāmies no teksta uzdevumiem, bet īpaši domājām par to, lai uzdevumi būtu arī vizualizēti un lai tie būtu saistīti ar reālo dzīvi. Ja skolēniem jārisina teksta uzdevums par to, kā Pēterītis nomizo 90 kg kartupeļu, neveidojas izjūta, ka ikdienā matemātika patiešām ir noderīga, jo cik daudzi no mums realitātē saskaras ar tādām situācijām? Jo vairāk teksta uzdevumi būs saistīti ar mūsu ikdienu, jo saistošāki tie būs skolēniem. Ikviens no mums katru dienu saskaras ar matemātiku, piemēram, izrēķinot, cikos no rīta jāceļas, lai paspētu uz skolu vai uz darbu; cikos jāiziet no mājas, lai pagūtu veikt noteiktu attālumu, u. tml. Matemātika ir klāt katrreiz, kad kaut ko pērkam vai plānojam budžetu. Kāpēc gan to neatspoguļot arī teksta uzdevumos?

Kāpēc 5. klase var būt klupšanas posms

Daļai skolēnu tieši 5. klasē sāk zust interese par matemātiku, tāpēc šis posms ir ļoti svarīgs. Līdz 4. vai 5. klasei skolēni parasti atkārto un nostiprina apgūto, pēc tam sākas jaunu tēmu apguve. Turklāt 1.–4. klasē visus mācību priekšmetus lielākoties māca viens un tas pats skolotājs, bet, sākot ar 5. klasi, katrā priekšmetā ir savs skolotājs, un tas arī var ietekmēt skolēnu motivāciju. 

Papildus tam šajā vecumā notiek transformācija no bērnības uz pusaudža vecumu, un tas ir cieši saistīts ar pubertātes sākumu. Notiek vairākas nozīmīgas pārmaiņas gan fiziskajā, gan psiholoģiskajā attīstībā, un tās, protams, ietekmē arī mācību procesu. Vienlaikus šis vecuma posms iezīmējas ar domāšanas izmaiņām, proti, pāreju no konkrētas uz abstraktāku domāšanu un spēju labāk izprast cēloņsakarības. Lai gan tas ir izaicinošs dzīves posms, vienlaikus tas ir piemērots, lai rosinātu interesi par matemātiku.

Matemātikas apguve 5. klasē ir kā tilts starp rotaļīgo zināšanu pasauli un nopietnāku, analītisku domāšanu. Ja skolotājs spēj parādīt, ka formulas nav tikai sausi simboli, bet ikdienas situāciju risināšanas atslēga, skolēns uz matemātiku iemācās paraudzīties kā uz sabiedroto, nevis pretinieku vai bubuli. Tieši šajā vecumā ir iespējams likt to prasmju un attieksmes pamatus, kas būs noderīgas nākotnē.