Skolu direktori: piešķirta papildus nauda mācību līdzekļu iegādei, bet tas ir tikai "plāksteris"

Gandrīz visi aptaujātie skolu direktori norāda, ka valsts piešķirtie 35–38 eiro uz skolēnu mācību līdzekļiem ir nepietiekami. Mācību līdzekļu trūkumu īpaši izjūt sākumskolas posmā, kad ļoti nepieciešamas arī darba burtnīcas, kā arī priekšmetos, kuros ir liels stundu skaits.

“Šogad piešķirtais finansējums mācību līdzekļu iegādei diemžēl nav bijis pilnīgi pietiekams. Valsts līdzekļi tiek izmantoti mācību grāmatām un digitālo resursu abonementiem, savukārt pašvaldības finansējums paredzēts darba burtnīcām un citiem mācību materiāliem. Taču, ņemot vērā strauji augošās cenas, īpaši darba burtnīcām, skola nevar nodrošināt visus vajadzīgos materiālus. Mēs izvēlamies sākumskolā nodrošināt darba burtnīcas latviešu valodai un matemātikai, citās klasēs - arī svešvalodām. Nevaram atļauties darba burtnīcas mūzikā, dabaszinībās un citos priekšmetos,” stāsta Cēsu 1. pamatskolas direktore Antra Avena. 

Savukārt Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule norāda: “Kopumā vismaz pārejas periodā, kamēr tiek sagādātas jaunajam standartam atbilstošas grāmatas, vajadzētu lielāku gan valsts, gan pašvaldības finansējumu. Ļoti gribētos, lai IZM, VIAA domātu stratēģiski, sistēmiski vairākus gadu desmitus uz priekšu. Skaidrs, ka procesā nāktos šo to piekoriģēt, taču ir jābūt ilgtermiņa vīzijai. Tādu pašlaik nejūtu. Ir projektu nauda, bet neviens nezina, kas notiks, kad projekti beigsies. Izglītībai nevajadzētu būt projektos balstītai, liekot plāksteri pēc plākstera uz brūcēm, tai ir jābūt valsts finansētai — ar ilgtermiņa vīziju, plānu.”

“Mācību līdzekļu nodrošinājums Latvijas skolās jau gadiem ir nepietiekams, un šis gads diemžēl nav izņēmums. Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijā šajā kalendārajā gadā esam saņēmuši tikai valsts mērķdotāciju — 35 eiro uz vienu skolēnu. Pašvaldības finansiāla atbalsta mācību līdzekļu iegādei šogad nav, tas piešķirts tikai informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem. Šī summa ir krietni par mazu, lai nodrošinātu visu vajadzīgo kvalitatīvai mācību procesa norisei. Ja pirmklasniekiem vēlamies iegādāties mācību grāmatas un darba burtnīcas matemātikā, latviešu valodā un dabaszinībās, izmaksas uz vienu bērnu ir 106 eiro. Tas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz pašreizējo valsts finansējumu,” stāsta Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas direktore Sigita Kūla. 

Runājot par šogad rastā papildu finansējuma apguvi, jāņem vērā, ka tas jāizlieto līdz 2026. gada 31. augustam. Lai skolas varētu saņemt naudu mācību līdzekļu iegādei, to dibinātājiem, kas lielākoties ir pašvaldības, ir jāparaksta sadarbības līgums ar VIAA. Pēc līguma parakstīšanas skolas dibinātājs informē skolu, ka tā drīkst sagatavot nepieciešamo mācību grāmatu un darba burtnīcu sarakstu. Augustā šādu līgumu noslēgušas tikai 18 pašvaldības — mazāk nekā puse.