Katrs septītais zvans uz bērnu uzticības tālruni ir par vēlmi veikt pašnāvību vai paškaitējumu

Diskusijā piedalīsies Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Inga Martinsone, BAC vadītāja Gunita Kovaļevska, bērnu psihiatrs, Pusaudžu resursu centra valdes loceklis un attīstības vadītājs Ņikita Bezborodovs, kā arī sociālā pedagoģe, biedrības "Ogle" pārstāve Agnese Grāvīte-Rožkalne.

Diskusijā paredzēts runāt par to, kādēļ bērni nonāk līdz paškaitējumam, kā atpazīt paškaitējuma pazīmes, kāds atbalsts bērniem un pusaudžiem vajadzīgs un kā šo problēmu iespējams risināt valsts līmenī.

Diskusija notiks no plkst. 14 līdz 15.30, un tās tiešraidi varēs vērot BAC "YouTube" kanālā un "Facebook" kontā, kā arī Latvijas Sabiedriskā medija kanālos.

Bērnu emocionālā pašsajūta pasliktinās

BAC dati liecina, ka bērnu emocionālā pašsajūta pēdējos gados ir pasliktinājusies. Bērni biežāk jūtoties satraukti, nomākti un vientuļi, bet retāk - priecīgi, mierīgi, enerģiski un pārliecināti par sevi. Paškaitējums jeb autoagresija ir apzināta sava ķermeņa savainošana vai fiziska sodīšana bez pašnāvības nolūka, lai mazinātu spēcīgu un nepanesamu emocionālo spriedzi. Izplatītākie paškaitējuma veidi ir ādas bojājumi, tostarp graizīšana, skrāpēšana, dedzināšana un durstīšana, sišana sev, arī matu raušana. Tā var būt arī pārmērīga medikamentu vai indīgu vielu lietošana, kā arī bīstama un pārgalvīga uzvedība.

BAC Uzticības tālrunis 116111 ir bezmaksas diennakts tālrunis, kur pēc palīdzības var vērsties gan bērni, gan pieaugušie. Lielākoties bērni un pusaudži zvana par to, ka jūtas vientuļi, nesaprasti un nomākti vai izjūt trauksmi, kā arī informē par vardarbības gadījumiem. Kopumā pieaug zvanu skaits par paškaitējumu un pašnāvības domām.

BAC vadītāja skaidro, ka tieši pavasarī, noslēdzoties mācību gadam un tuvojoties eksāmenu laikam, pieaug pusaudžu emocionālā spriedze, trauksme un aizkaitināmība. To var pastiprināt arī globālie notikumi, kurus pusaudži redz un izjūt, bet nevar ietekmēt.

Kovaļevska atzīmē, ka krīzes brīžos bērni un pusaudži var nonākt līdz domām par paškaitējumu vai smagākos gadījumos - pašnāvību, kas konkrētajā mirklī maldīgi var šķist kā vienīgā izeja vai vieglākais risinājums.

Tiešsaistes diskusiju organizē BAC kampaņas "Maza Tava rīcība = bērnam liela drošība" laikā. Kampaņu līdzfinansē Eiropas Savienība.

Kā aģentūru LETA informēja LM, Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas pirmsākumi meklējami 1925. gadā, kad Ženēvā norisinājās Pasaules konference bērnu labklājībai. Kopš 1950. gada Starptautisko bērnu aizsardzības dienu lielā daļā pasaules valstu atzīmē 1. jūnijā.

Bērniem jābūt sadzirdētiem

Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) uzsver, ka, domājot par bērnu aizsardzību, būtiski ne vien domāt par bērnu nākotni, bet arī neaizmirst par viņu šodienu - "viņu priekiem, raizēm, sapņiem un vajadzību justies sadzirdētiem".

Ministrs izsaka pateicību visiem vecākiem, pedagogiem, speciālistiem un ikvienam, kurš ik dienu palīdz bērniem augt drošā, atbalstošā un mīlošā vidē.

LM uzsver, ka ikvienam bērnam ir jānodrošina Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijā noteiktās tiesības. Par to atbild visi bērnu tiesību aizsardzībā iesaistītie - vecāki, adoptētāji, audžuģimenes un aizbildņi, kā arī izglītības, kultūras, veselības un aprūpes iestādes, valsts un pašvaldību institūcijas, nevalstiskās organizācijas un citas fiziskas vai juridiskas personas, kuru darbība saistīta ar atbalsta sniegšanu bērniem.

Ja tiek konstatēti bērnu tiesību pārkāpumi, par tiem obligāti jāziņo policijai, bāriņtiesai vai citai bērnu tiesību aizsardzības iestādei.

Bērnu aizsardzība pret vardarbību nozīmē ne vien fiziskas, bet arī emocionālas drošības nodrošināšanu, savlaicīgi atpazīstot mazāk pamanāmas vardarbības formas. Tās var izpausties kā nosacīta mīlestība, kad bērns tiek pieņemts tikai "pareizas uzvedības" gadījumā, bērna emociju ignorēšana, pazemojoši "joki", klusēšanas sods vai pārmērīga kontrole, kas tiek attaisnota kā rūpes.

Tāpat kaitīga ir bērna iesaistīšana pieaugušo konfliktos, radot viņā vainas sajūtu un nedrošību, skaidro LM. Šāda rīcība ilgtermiņā ietekmē bērna pašvērtējumu, spēju uzticēties un veidot attiecības, tādēļ būtiski ir veidot cieņpilnu, atbalstošu un drošu vidi, kur bērns jūtas uzklausīts, pieņemts un pasargāts.

Pagājušā gada sākumā Latvijā dzīvoja 344 000 bērnu vecumā līdz 17 gadiem, veidojot 18,5% no kopējā iedzīvotāju skaita, liecina LM dati.