Kad jānoņem ķirbji, un kā tos saglabāt līdz pavasarim
Pirmās par ķirbja nepatiku pret rudens drēgnajām dienām un naktīm liecina izteiksmīgās dekoratīvās lapas. Lielās rudens ogas jānoņem pirms salnām, kad miza kļuvusi cieta, auglis ieguvis gaidīto krāsu un kātiņš ir pārkoksnējies, zaudējis zaļumu un sulīgumu. Lai salnas nepārsteigtu negaidot, apdomīgas saimnieces apsedz ķirbju kuplos sānus ar segām un vēl maķenīt pagaida, lai tie nobriest.
FOTO: Shutterstock.com
Lai rudenī salnas nepārsteigtu negaidot, apdomīgas saimnieces apsedz ķirbju kuplos sānus ar segām un vēl maķenīt pagaida, lai tie nobriest.
Ķirbi nogriež, atstājot kātu, aiz kura augli var saņemt ar roku. Uzmanīgi apskata, vai pie kāta neveidojas puve, vai sāni ir veseli. Vietās, kur pie ķirbja bija paviesojušies gliemeži, varētu būt mizas sabiezējumi kā reakcija pret virspusēju bojājumu. Gliemežu dēļ ķirbji stāvēs ilgi, bet bojājums pie kāta liecina, ka šo dabas velti drīz vajadzētu apēst.
Lasītākais
Ķirbjus glabā vēsās telpās, taču pārbaudīts, ka tiem tīri labi patīk arī istabas temperatūra. Dzīvojamās telpās ķirbji var kļūt par mājīgu interjera elementu, tikai palaikam jāpārbauda, vai lielās ogas nav sākušas bojāties.
Avots: Jauns.lv
