Izglītība ir viena no reformētākajām nozarēm, bet tā arī nav sasniegts vēlamais

Izglītības nozares reformas: izaicinājumi un vērtēšanas pieejas diskusijas

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko norāda, ka izglītības nozare ir bijusi viena no visvairāk reformētajām pēdējo gadu laikā. Kopš 2018. gada finansējums izglītībai ir pieaudzis par 700 miljoniem eiro, taču reformas, lai arī ievērojami mainījušas izglītības sistēmu, nav devušas gaidīto skolēnu snieguma izrāvienu. Latvija joprojām nespēj nostāties starp "veiksmīgo izglītības valstu galotni".

Haotiskais SKOLA2030 ieviešanas process, kas bija ietekmēts arī no pandēmijas apstākļiem, kā arī neskaidrības un atšķirīgās pieejas finansēšanas modeļos, ir novedis pie jauniem izaicinājumiem. Kā uzsver Voroņenko, katra reforma tiek pavadīta ar nosaukumu "kritiskā reforma", taču tās bieži vien tiek uzlūkotas vairāk kā skolu un pašvaldību izdegšanas cēloņi, jo trūkst gan valsts atbalsta, gan sabiedrības viennozīmīga piekrišanas.

Viens no šādiem reformas piemēriem ir vērtēšanas pieejas maiņa. 2023. gadā tika ieviesta pieeja, kas aizliedz pārbaudes darbus labot vispārējā izglītībā, cenšoties cīnīties ar skolēnu zemo mācīšanās motivāciju. Kā norāda Liene Voroņenko, šī reforma ir bijusi pretrunīgi vērtēta. Lai gan vairākums skolu ir novērtējuši vērtēšanas pieeju pozitīvi, daļa skolēnu izjūt demotivāciju, jo pēc sliktas atzīmes nav iespējas to uzlabot. Šāds piegājiens dažiem skolēniem liks atteikties no papildu centieniem mācīties, jo viņi uzskata, ka viņu sniegums vairs nevar uzlaboties. Vecāki, savukārt, joprojām pieprasa augstas atzīmes, nevis patiesas zināšanas un prasmes, kas ir pretrunā reformas mērķiem.

Reformu vērtēšanas izaicinājumi

Voroņenko arī norāda uz vērtēšanas pretrunām starp dažādām izglītības līmeņiem. Kamēr vispārējā izglītībā tiek aizliegta darba labošanas iespēja, profesionālajā izglītībā tā ir atļauta un pat ieteicama. Tehnikumos sekmīgas atzīmes iegūšana ir atkarīga no konkrēto prasmju apguves, piemēram, šuvējam ir jānošuj vīle līdz perfekcijai, kamēr vispārējā izglītībā, piemēram, latviešu valodā, atzīme var būt apmierinoša pat ar vidēju sniegumu. Šī atšķirība raisa jautājumus par vienotību izglītības sistēmā un to, kāds vērtēšanas modelis patiesībā vislabāk atbilst skolēnu mācību vajadzībām.

Augstākās izglītības izaicinājums

Augstākās izglītības nozarē tiek plānota jauna pieeja vērtēšanai, kas paredz, ka katra augstskola noteiks savus vērtēšanas standartus. Šobrīd augstākās izglītības standarts paredz, ka minimālais vērtējums ir "4", nevis "5" kā profesionālajā izglītībā. Tas radīs izaicinājumus jauniem studentiem, kuri pārvietojas no tehnikuma uz augstskolu, kur vērtēšanas sistēma ir atšķirīga un iespējams mazāk stingra.

Izglītības un zinātnes ministrija gan skaidro, ka "augstākā izglītība ir savādāks izglītības veids, tāpēc nav piemērojami vienādi vērtēšanas risinājumi". Tomēr šī atšķirība rada papildu neskaidrības un jautājumus, vai tās tiešām ir nepieciešamas, vai arī tās ir izstrādātas tikai dažādu ierēdņu atšķirīgajiem uzskatiem.

Nākotnes ceļš: reformas, kas balstītas uz vērtējumu

Liene Voroņenko uzsver, ka reformas izglītībā ir jāsaprot un jāizvērtē, lai sabiedrība tās varētu pieņemt. Nepietiek ar reformām, kuru rezultāti nav objektīvi novērtēti, jo bez skaidras vīzijas un sabiedrības atbalsta tās nevarēs nodrošināt ilgtspējīgu izglītības sistēmas attīstību. Kā atzīmē eksperti, piemēram, Somijas izglītības pārstāve Anželika Krastiņa, ir nepieciešams vairāk stiprināt pedagogu profesiju, atjaunojot pedagogiem autonomiju un atbildību par skolēnu rezultātiem. Tādējādi reformu mērķiem vajadzētu būt vērstiem uz skolotāju profesionālo prestižu, nevis uz administratīvām un formālām vērtēšanas pieejām.

Līdz ar to, atbilstoši LDDK viedoklim, ja izglītības sistēma turpinās pārregulēt un centralizēt, atbildība par rezultātiem nonāks tikai uz ministrijas pleciem, kas novērsīs motivāciju gan skolotājiem, gan skolēniem. Izglītības reformām ir jākļūst par pamatu, lai izveidotu skaidru un atbildīgu sistēmu, kas patiešām spēs palīdzēt Latvijai nostāties veiksmīgu izglītības valstu galotnē.