“Mazās skolas izmirst...” Lutriņu pamatskolā mācības 1. klasē uzsāks tikai viens bērns

“Mazās skolas izmirst,” saka skolotāja un bibliotekāre Gunta Romule. “Mūsu ikdiena ir cīņa – ar pedagogu trūkumu, ar mācību līdzekļu nepietiekamību, ar mazo bērnu skaitu. Un tomēr mēs darām visu, lai neatraidītu nevienu un palīdzētu ikvienam bērnam, kurš ienāk pa šīm durvīm.”

Vecāki un skolotāji – skolas balsts

Lutriņu pamatskolas stāsts ir dzīvs piemērs tam, ka vecāku un pedagogu neatlaidība var izglābt skolu. Vecāki gadiem ilgi iestājušies par to, lai viņu bērniem būtu iespēja mācīties tuvāk mājām. Skolotāji, kuri brauc no Saldus, nereti pavada ceļā vairāk laika nekā klasē, tomēr paliek uzticīgi skolai un bērniem.

“Mēs neesam vieni,” uzsver Gunta Romule. “Jau vairākus gadus mums palīdz izdevniecība Skolas Vārds, nodrošinot mācību līdzekļus. Tāpat pašvaldība cenšas atbalstīt darba burtnīcu un grāmatu iegādē.” Bez šāda atbalsta skola nespētu pastāvēt, jo valsts piešķirtā summa ir krietni par mazu.

Grāmatas kā tilts uz pasauli

Bibliotēka Lutriņu skolā ir sirds vieta. Lai gan mācību grāmatām jāatvēl lielākā daļa līdzekļu, daiļliteratūras iegāde paliek otrajā plānā. Un tomēr, bez grāmatām bērnu acis uz pasauli nevar pavērties pilnībā.

“Nevaram gaidīt, ka bērni lasīs, ja viņiem nebūs grāmatu,” saka Romule. Tāpēc skolā izmanto radošus risinājumus – piedalās lasīšanas programmās, piemēram, “Bērnu žūrijā”, un meklē iespējas papildināt plauktus ar jauniem stāstiem.

Mazā skola – lielais spēks

Mazajās skolās viss notiek citādi. Te katrs bērns ir pamanāms, katram tiek dota iespēja izteikties un justies svarīgam.

“Mēs individuāli strādājam ar ikvienu, kam tas vajadzīgs. Tas nenozīmē priekšā pateikt, bet runāt, līdz bērns saprot. Tieši šī pieeja bieži saglabā bērnos motivāciju turpināt mācīties,” stāsta skolotāja.

Un tieši šī cilvēciskā tuvība ir tas, ko lielajās skolās ne vienmēr iespējams sniegt.

Nākotnes ceļi

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, Lutriņu pamatskolas kolektīvs pārdomā katru izdevumu – vai iegādātā lieta būs vajadzīga ilgtermiņā, vai tā palīdzēs vairākumam bērnu.

Tomēr skolotāju un vecāku cerības ir lielākas nekā tikai izdzīvošana.
 

“Mēs ļoti gribētu, lai izglītības politikas veidotāji biežāk ieklausās skolotājos un skolēnos no reģioniem. Lai redz, ka arī mazās skolas ir svarīgas un dod daudz vairāk, nekā skaitļi var parādīt,” saka Gunta Romule.