Ko darīt, ja bērns mājās stāsta: "Skolotāja teica, ka esmu pretīgs un smirdu..."

​Kā norāda Bērnu aizsardzības centrs (BAC), Bērnu aizsardzības likuma 72.panta pirmajā daļā noteikts, ka  bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, šo iestāžu vadītāji un darbinieki, bērnu pasākumu un tādu pasākumu organizatori, kuros piedalās bērni, personas, kuras minētajās iestādēs un pasākumos veic brīvprātīgo darbu vai saskaņā ar šīm iestādēm noslēgto vienošanos sniedz pakalpojumu, ir atbildīgas par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības, vienlaikus minētā panta otrajā daļā noteikts, ka šā panta pirmajā daļā minētās personas par izdarītajiem pārkāpumiem saucamas pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.

Gadījumos, kad bērns vecākam ir stāstījis par izglītības iestādes darbinieka (izglītības iestādes pedagoga, skolotāja vai kāda cita izglītības iestādes darbinieka) aizskarošu izturēšanos gan emocionāli, gan fiziski aizskarošu izturēšanos,

sākotnēji būtu jāinformē izglītības iestādes vadītājs,

jo saskaņā ar Izglītības likuma 30.pantā pirmajā daļā noteikto izglītības iestādes vadītājs atbild par izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem, par šā likuma un citu izglītības iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, vienlaikus saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73.panta otrajā daļā noteikto,

izglītības iestādes vadītāja pienākums ir ziņot institūcijām par bērnu tiesību iespējamiem pārkāpumiem un par neziņošanu saucamas pie disciplinārās atbildības vai citas likumā noteiktās atbildības.

Bērnu tiesību ievērošanas pārbaudēs atsevišķos gadījumos ir konstatēts, ka iestādes vadītājs ir saņēmis informāciju no bērna un vai viņa likumiskā pārstāvja par iespējamu vardarbību pret bērnu, bet nav ziņojis ne policijai un vai bērnu tiesību aizsardzības centram. Tādos gadījumos Bērnu aizsardzības centrs informē konkrētās iestādes dibinātāju un lūdz vērtēt iestādes vadītāja iespējamo disciplināro atbildību.

BAC vērš uzmanību, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam un kompetencei centrs vērtē un izskata, tostarp pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu vai atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu par valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku iespējamu emocionālu un vai fizisku vardarbību pret bērnu. 

Gadījumos, kad bērnu aizsardzības centrs ir uzsācis administratīvā pārkāpuma procesu pret valsts vai pašvaldības iestādes darbinieku, par minēto procesu tiek informēts konkrētās iestādes vadītājs, kurš saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta septīto daļu, ja ir pamatotas aizdomas vai iestādes vadītāja, darba devēja [..] rīcībā ir informācija par to, ka šā panta piektajā daļā minētās personas pieļāvušas bērna tiesību pārkāpumus [..], iestādes vadītājs, darba devējs [..] nodrošina, ka attiecīgie darbinieki tiek atstādināti no amata (no pienākumu pildīšanas) līdz dienai, kad stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums vai tiesas spriedums [..].

Savukārt gadījumā, ja  ir saņemta informācija par fizisku un vai emocionālu vardarbību, un seksuālu vardarbību pret bērnu, informācija pēc piekritības tiek pārsūtīta Valsts policijai.

BAC aicina bērnu likumiskos pārstāvjus vienmēr informēt atbildīgās institūcijas par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem no bērnu aprūpes iestāžu, veselības iestāžu, izglītības iestāžu, pasākumu organizatoru, nometņu vadītāju un citu darbinieku  puses, lai nepieļautu vardarbīgu, neiecietīgu un bērnu interesēm neatbilstošu izturēšanos, lai bērni tiktu uzklausīti, ņemts vērā bērna viedoklis un aizsargātas bērna tiesības un intereses.

Kas notika privātskolā "Laisma"? 

Kā iepriekš vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto", kāds desmitgadīgs puisēns ierasti uz skolu devās ar prieku, taču pēdējā mācību gada laikā viņš aizdomīgi bieži no rītiem, kad bija jāiet uz skolu, slimoja, bet kļuva vesels, kad pienāca laiks pulciņiem. Tas bija pirmais signāls, kas viņa mammai šķita aizdomīgs. 

Jau drīz pēc tam, šī gada februāra sākumā, zēna mamma uz viņa galvas pamanīja laukumus ar izplēstiem matiem. Puisēns pats sev bija izrāvis matu kušķus. To sauc par trihotilomāniju – medicīniski tas ir paškaitējuma veids. Un to, kā liecina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas izraksts, ārsts zēnam konstatēja šī gada aprīlī. Vēl, kā izriet no ārsta atzinuma, puisēnam ir adaptācijas traucējumi, trauksmaini depresīva reakcija un “citi negatīvi dzīves notikumi bērnībā pēc pārdzīvota mobinga skolā”. Pēc bērna stāstītā, pēdējo pusgadu skolotāja gāja pie viņa un čukstēja: “Tu esi pretīgs, tu smirdi. Man no tevis nāk vēmiens”.” 

Vecāki, saprotot, ka skolas vadība situāciju nerisina, vērsās pie dažādām iestādēm, tostarp Valsts policijas, kura pēc tam uzsāka kriminālprocesu par cietsirdību un vardarbību pret mazgadīgo.

Skolas direktore, kas ir arī tās dibinātāja, sākotnēji mudināja vecākus sniegt oficiālu iesniegumu, bet vecākiem šķita, ka tas būtu bezjēdzīgi, jo viņu bažas netika ņemtas vērā. Kā norāda Bērnu aizsardzības centrs, viņu rīcībā nav pilnīgas informācijas, kas ļautu pieprasīt skolotājas atstādināšanu, un izmeklēšana notiek policijas uzraudzībā. Neskatoties uz nopietnajām apsūdzībām, skolotāja joprojām turpina strādāt skolā, jo līdz šim nav konstatēts oficiāls pārkāpums. Tikmēr arī citi vecāki atklājuši līdzīgas pieredzes ar šo pašu skolotāju, kuras dēļ daļa bērnu jau mainījuši skolu, tostarp iepriekš minētais zēns. Viņš turpina apmeklēt dažādus speciālistus, tostarp, psihoterapeitu, un, par laimi, jaunajā skolā ir iejuties. 

Jāpiebilst, ka pati pedagoģe noliedz jebkādus apgalvojumus par to, ka viņa savā darbā pieļāvusi bērnu tiesību pārkāpumus.