"Tūlīt iesi pie direktora!" nebūtu jāskan kā draudam. Kāda tad ir vadītāja loma mūsdienu skolā?

“Pētījuma būtiskākā atziņa ir, ka direktora sniegums tieši ietekmē skolēnu rezultātus, taču šī ietekme nav tieša – tā notiek līdz ar skolotāju prakses maiņu. Efektīvs direktors ir tas, kurš palīdz skolotājiem mainīt un uzlabot viņu darbu klasē,” skaidro Ģirts Burgmanis, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra (LU EZTF SIIC) vadošais pētnieks. “Vispirms vadībai ir jāietekmē skolotāju prakse, un caur to mainīsies arī skolēnu sniegums. Tas nozīmē, ka direktoram ir jāveido vide, kurā skolotāji sadarbojas, veido mācīšanās grupas, kopīgi analizē skolēnu grūtības un meklē labākos risinājumus. Skolai jākļūst par mācīšanās organizāciju ne tikai bērniem, bet arī pašiem pedagogiem.”

Kas pētījumā analizēts un atklāts?

Latvijas izglītības sistēmā ir uzsākts ceļš uz skolu pārveidi par “mācīšanās organizācijām”, kurās skolēni, skolotāji un vadība nepārtraukti mācās un sadarbojas, lai uzlabotu mācību procesu un skolēnu sniegumu. LU EZTF SIIC veiktajā pētījumā, kas īstenots no 2019. līdz 2023. gadam un aptvēra 54 skolas, tika analizēts, kā skolu vadības prakse ietekmē šo mērķu sasniegšanu. Pētījums atklāj būtiskas atšķirības starp skolām un identificē sistēmiskus šķēršļus, kas traucē ilgtspējīgai attīstībai.

Piemēram, pētījums atklāj, ka Latvijas skolu vadību darbs skolu pārvaldībā ir atšķirīgs:

1. Uz attīstību tendētas skolas. Šajās skolās vadība mērķtiecīgi veido personāla profesionālo pilnveidi un īsteno skaidru mērķu sardzi. Tās lielākoties jau darbojas kā mācīšanās organizācijas, kurās visi iesaistītie – skolēni, skolotāji un vadība – pastāvīgi mācās, lai sasniegtu gan individuālos, gan skolas kopējos mērķus, kas balstīti datos.
2. Iesācēji attīstībā. Šīs skolas seko līdzi aktualitātēm un organizē dažādas aktivitātes, taču tām trūkst vienotas izpratnes par labu mācīšanas praksi. Vadībai ir motivācija pārmaiņām, bet redzējums par jauninājumu būtību mēdz būt virspusējs. Attīstību kavē skolotāju līderu un profesionālā atbalsta trūkums.
3. Formāla skolas pārvaldība. Šajās iestādēs ar attīstību primāri saprot infrastruktūras un fiziskās vides uzlabošanu. Skolas vadība augstu vērtē tradīcijas, un izmaiņas tiek uztvertas kā drauds, pat ja akadēmiskie rezultāti ir salīdzinoši augsti. Lēmumi bieži tiek pieņemti autoritāri, un skolas kultūrā var trūkt savstarpējas uzticēšanās.
4. Stagnējoša skola. Šādās skolās attīstība nenotiek, un vadības darbs ir vērsts galvenokārt uz ārējo prasību un normatīvo aktu formālu izpildi. Pārmaiņās tiek saskatīti riski un bažas, bet skolas kultūrā valda neuzticēšanās. Skolēnu sniegums šādās skolās ir lielā mērā atkarīgs no atsevišķu skolotāju profesionalitātes, nevis sistēmiskas pieejas.

Šī dažādība skaidri parāda, ka vienota pieeja un universāli risinājumi skolu vadības atbalstam nebūs efektīvi. Katrai grupai ir nepieciešams atšķirīgs atbalsts un pieeja.

Direktors nav saimniecības vadītājs

Viena no galvenajām problēmām, kas kavē direktora kā izglītības līdera lomas attīstību, ir vēsturiskā inerce un birokrātija. Sabiedrībā, un bieži arī pašvaldībās, direktors joprojām tiek uztverts kā “saimniecības vadītājs” vai administratīvais darbinieks, kura galvenais uzdevums ir nodrošināt “papīru kārtību”. Šī pieeja liek direktoriem veltīt nesamērīgi daudz laika un enerģijas administratīviem pienākumiem, atstājot novārtā metodisko darbu, inovāciju ieviešanu un darbu ar skolotājiem. “Pašvaldībām ir jāmaina sava loma – no administratīviem kontrolieriem jākļūst par atbalsta funkcijas veicējiem, kas uzticas direktoriem un ļauj viņiem darboties kā inovatoriem, nodrošinot resursus, nevis pieprasot sīkumainas atskaites. Proti, politikas pasākumiem jābūt elastīgiem un pielāgotiem katras skolas specifikai,” skaidro Ģirts Burgmanis. “Lielu problēmu rada arī profesionālā atbalsta deficīts – sistēmā pietrūkst mācību konsultantu un metodiķu, kas palīdzētu skolotājiem īstenot jauninājumus un attīstīt labo praksi.”

 Ģirts Burgmanis, LU EZTF SIIC vadošais pētnieks. Publicitātes foto. 

Kāds tad ir labs direktors?

Pētījumā akcentēts, ka mūsdienīgu un efektīvu direktoru raksturo vairākas pazīmes:

• Līdzsvars starp rezultātiem un labsajūtu. Labs direktors rūpējas gan par augstiem akadēmiskajiem sasniegumiem (piemēram, eksāmenu rezultātiem), gan par skolēnu emocionālo labsajūtu. Šīs divas lietas nedrīkst pretstatīt.
• Spēja būt mediatoram. Viņš efektīvi nodod jauninājumus un prasības no “augšas” skolotājiem, nepārslogojot viņus un palīdzot fokusēties uz svarīgāko.
• Uzticēšanās un iesaiste. Viņš uzticas saviem kolēģiem, iesaista viņus lēmumu pieņemšanā un veido skolu kā vienotu komandu, nevis atsevišķu skolotāju kopumu.
• Vēlme mācīties un mainīties. Vissvarīgākā ir iekšējā motivācija attīstīties. Apmierinātība ar esošo situāciju un motivācijas trūkums ir visbīstamākais šķērslis skolas izaugsmei.
• Droša vide. Viņš rada kultūru, kurā skolotāji jūtas droši nākt ar savām bažām un problēmām, nebaidoties no nosodījuma.

Datu pratības trūkums

Skolu attīstību kavē vairāki sistēmiskie traucēkļi. Pētījums norāda uz “vērtību un mērķu krīzi” – sistēmā pārāk liela uzmanība tiek pievērsta skolēnu olimpiāžu un eksāmenu rezultātiem, nevis katra bērna individuālajai izaugsmei, tādējādi skolas ar augstiem rādītājiem izvairās no pārmaiņām, bet zemāku sniegumu iestāžu darbinieki zaudē motivāciju. Pētījumā arī atklāts datu pratības trūkums – lai gan tiek vākti skolēnu snieguma dati, bieži trūkst prasmes tos analizēt kontekstā (piemēram, ņemot vērā ģimeņu sociālekonomisko stāvokli). “Jāstiprina datu analīze mācību procesā – jāizveido mūsdienīga, datu analīzē balstīta sistēma skolēnu sasniegumu izvērtēšanai,” stāsta LU EZTF SIIC vadošais pētnieks Ģirts Burgmanis.