Bērns nemitīgi pieprasa ''roltonus''. Vai tie var nodarīt skādi bērna veselībai?

Atzīsim godīgi – reizēm arī vecākiem gribas ēdienu, kas neprasa ne plānošanu, ne ilgu stāvēšanu pie plīts. Ielej bļodā, aplej ar karstu ūdeni, pagaidi dažas minūtes, un maltīte gatava. Kas pats par sevi jau nebūt nav, kas nosodāms. Problēma sākas tad, ja ātri pagatavojamās nūdeles kļūst nevis par retu našķi vai ātras maltītes variantu, bet par regulāru pusdienu un vakariņu sastāvdaļu.

No kā īsti sastāv šīs nūdeles?

Ātri pagatavojamās nūdeles parasti sastāv galvenokārt no kviešu miltiem, taukiem, sāls un dažādām garšvielām. Tieši garšvielu paciņa bieži vien ir tā, kas ēdienam piešķir ļoti izteiksmīgo, sāļo un bērniem tik pievilcīgo garšu. Tāpēc, ja bērns ļoti iecienījis šādas nūdeles, viens no vienkāršākajiem trikiem ir neizmantot visu garšvielu paciņu. Sāc ar pusi un pagaršo. Iespējams, bērns pat nepamanīs atšķirību.Vēl labāk – garšu veidot pašiem, izmantojot dārzeņus, zaļumus un citas vienkāršas piedevas. Tā nūdeles no vienkārša ātrās ēdināšanas produkta var pārvērst par daudz pilnvērtīgāku maltīti.

Pievieno dārzeņus

Visvienkāršākais veids, kā uzlabot nūdeļu maltīti, ir pievienot dārzeņus. Un te nav nepieciešams gatavot atsevišķu sautējumu vai stundām ilgi griezt produktus.

Derēs tas, kas atrodas ledusskapī – burkāni, paprika, brokoļi, cukīni, kukurūza, zirnīši, spināti vai pat smalki sagriezti kāposti.Mazākiem bērniem dārzeņus var sagriezt ļoti smalki vai sarīvēt. Tos var ielikt katliņā kopā ar nūdelēm un ļaut dažas minūtes pavārīties. Ja bērns dārzeņus parasti rūpīgi izķeksē no ēdiena, sākumā pievieno pavisam nelielu daudzumu. Savukārt lielākiem bērniem var piedāvāt košāku variantu – piemēram, nūdeles ar papriku, burkāniem un kukurūzu. Jo krāsaināka bļoda, jo interesantāks ēdiens.

Svarīgi neaizmirst cik nozīmīgas ir olbaltumvielas

Ar nūdelēm vien bērns, visticamāk, nebūs paēdis uz ilgu laiku. Tāpēc nākamais solis ir pievienot maltītei olbaltumvielu avotu.Te lieliski iederas ola. Vienkāršākais variants – izvārīt olu atsevišķi un uzlikt to virsū gatavām nūdelēm. Var arī olu iemaisīt nūdeļu katliņā, lai tā gatavojas kopā ar ēdienu.Vēl var pievienot vistas gaļu, tītaru, tofu, pupiņas vai zirnīšus. Ja ledusskapī palikusi vakardienas ceptā vista, tā šeit iederēsies lieliski.

Nebaidies no buljona, bet kontrolē sāli

Bērniem parasti patīk tieši tas izteiktais buljona aromāts, ko dod garšvielu paciņa. Taču, ja vēlies maltīti padarīt sabalansētāku, vari pamēģināt pagatavot savu buljonu.

Piemēram, nūdeles var vārīt nesālītā vai ļoti maz sālītā dārzeņu vai vistas buljonā. Garšai pievieno mazliet ķiploka, pētersīļus, lociņus vai citas bērnam tīkamas garšvielas.

Ja tomēr izmanto gatavo garšvielu paciņu, neliec visu uzreiz. Sāc ar nelielu daudzumu un nepieciešamības gadījumā pievieno vēl.

Mēģini ‘’roltonus'' aiztāt ar kvalitatīvu nūdeļu zupu

Ja bērnam ļoti garšo tieši šīs nūdeles, nav obligāti jāpasniedz tās klasiskajā veidā. Izmanto tās kā vienu no sastāvdaļām sātīgā zupā.Katliņā liec dārzeņus, piemēram, burkānu, brokoli, cukīni un zirnīšus. Pievieno vistas gaļu vai olu, bet pašās beigās – nūdeles. Garšai izmanto tikai nelielu daudzumu oriģinālās garšvielu paciņas vai aizstāj to ar pašu izvēlētām garšvielām.

Rezultāts būs pavisam citāds – bērns joprojām saņems savas iecienītās nūdeles, bet kopā ar tām arī dārzeņus un citus produktus.

Piedāvā bērnam pilngraudu nūdeles

Ja bērns nūdeles vēlas ēst bieži, iespējams, vērts pamēģināt arī citas nūdeles. Veikalos ir pieejamas griķu, rīsu, pilngraudu un pākšaugu nūdeles.

Protams, arī šeit jāskatās konkrētā produkta sastāvs. Nosaukums vien vēl nenozīmē, ka produkts automātiski ir veselīgāks. Taču dažādība ēdienkartē vienmēr nāk par labu.

Var mēģināt arī pavisam vienkāršu kompromisu – ātri pagatavojamās nūdeles izmantot retāk, bet citās reizēs pagatavot parastās kviešu, olu vai griķu nūdeles un pašiem pievienot garšvielas un pārējās sastāvdaļas.

Bet vai bērnam vispār drīkst dot ‘’roltonus''?

Protams, viena bļoda ātri pagatavojamo nūdeļu nav jāuztver kā uztura katastrofa. Ja bērns tās apēd reizēm, nav pamata panikai. Daudz svarīgāk ir tas, kāds ir kopējais uzturs ilgākā laika periodā.Ja bērns tās vēlas ēst katru dienu, gan būtu vērts pamazām ieviest dažādību. Nevis paziņot: “No šodienas Roltonu vairs nebūs!”, bet gan piedāvāt līdzīgus, tikpat ātri pagatavojamus ēdienus.Piemēram: “Šodien taisīsim nūdeles ar olu un kukurūzu.” Citā dienā – “Pamēģināsim nūdeles ar vistu.” Vēl citā – “Taisīsim zupu ar nūdelēm.”Bērnam joprojām ir sajūta, ka viņš ēd savu iecienīto ēdienu, tikai tā saturs pamazām kļūst daudzveidīgāks.