Latviešu tradicionālie ēdieni. Kādi tie ir un kurus celt Ziemassvētku galdā?

Ziemassvētkos jāceļ galdā vismaz 9 dažādi ēdieni, lai nākamais gads būtu pārticis un auglīgs – vēsta latviešu ticējumi. Piemēram, vistas cepeti, lai pievilinātu panākumus, zivi – lai būtu nauda, piparkūkas – lai netrūktu mīlestības, zirņus – lai nebūtu asaru. Gadu gaitā latviešu ēdienkarte ir mainījusies, tomēr ir skaisti, ja kāds no tradicionālajiem latviešu svētku ēdieniem tiek celts galdā arī mūsdienās. 

FOTO: Shutterstock.com

Kas ir tradicionālā latviešu virtuve? Atbilde ir vienkārša: ēdieni, kas gatavoti no mūsu zemnieku un pašu sētā audzētā, un no tā, ko esam ievākuši pašmāju mežos.


Mammamuntetiem.lv rakstu sēriju "Ziemassvētku galds" atbalsta putnu fabrika "Ķekava".

Kas ir tradicionālā latviešu virtuve? Atbilde ir vienkārša: ēdieni, kas gatavoti no mūsu zemnieku un pašu sētā audzētā, un no tā, ko esam ievākuši pašmāju mežos. 

Latviešu tradicionālā virtuve

Jau no seniem laikiem latvieši ir iecienījuši rupjo rudzu un kviešu maizi. No rupjiem rudzu vai kviešu miltiem cepa karašu, plāceņus ar biezpienu un speķi, sklandu raušus ar kartupeļu un burkānu pildījumu, no smalkiem kviešu miltiem – plātsmaizes, speķa pīrādziņus, dažādas smalkmaizītes, kūkas, cepumus un tortes. 
No rupjiem kviešu miltiem, miežu putraimiem un grūbām vārīja biezputras. Iecienīti bija arī pākšaugu ēdieni, sevišķi pelēkie zirņi ar speķi un skābputru vai paniņām. Arī dažādas pankūkas svētdienas brokastīs bija iecienīta maltīte. 

Vistas vai cita putna cepetis, lai pievilinātu panākumus, pīrāgi un rauši, lai būtu gaidāmi patīkami pārsteigumi, apaļi ēdieni, piemēram, kūkas un cepumi, lai būtu saulains gads, sutināti kāposti, lai spēka nekad netrūktu, cūkgaļa – laimei.

Gaļas ēdienus vairāk gatavoja no cūkgaļas – svaigas, sālītas vai dūmotas, mazāk no liellopa, jēra gaļas un mājputniem. 
Dažādus zivju ēdienus gatavoja gan no tradicionālajām jūras zivīm (reņģes, mencas, butes, siļķes), kā arī no tāljūras zvejas lomiem (kapteiņzivs, skumbrija, lufaras u.c.) un saldūdens zivīm (karpas, asari, līdakas, plauži).
Latvieši uzturā daudz izmantojuši kartupeļus un citus dārzeņus. Vārīti vai cepti kartupeļi ar piedevām maltītē bijuši ik dienu. 
Liela nozīme uzturā bijusi pienam un tā produktiem – rūgušpienam, kefīram, paniņām, krējumam, sieriem. Sarīvētu sieru ēdienu gatavošanā kā garšvielu izmantojuši jau sen. 
No garšaugiem ēdienu gatavošanā parasti lietots sīpols, pētersīļu un seleriju saknes, sīpolu loki, pētersīļu un diļļu zaļumi. Iecienīta garšviela bijusi ķimenes, tās pievienoja rupjmaizei, saldskābmaizei, biezpienam, sieram, gaļas ēdieniem, skābētiem kāpostiem u.c. Gaļas ēdieniem, zupām un mērcēm par garšvielu mēdza izmantot arī sēnes vai tomātu biezeni. Medījuma gaļas ēdieniem pievienoja kadiķu ogas. 
Saldo ēdienu sortiments bijis ļoti plašs. Tos gatavoja no augļiem un ogām (āboli, jāņogas, ērkšķogas, mellenes, dzērvenes u.c.), rabarberiem, ķirbjiem, burkāniem, biezpiena un rupjmaizes. 

Ziemassvētku galds un ticējumi
Senais ticējums, ko ikviens būs dzirdējis, vēsta, ka Ziemassvētku galdā ir jāceļ vismaz 9 ēdieni (citviet ticējumos minēti pat 12!). Kurus 9 ēdienus izvēlēties? Var vadīties pēc senajiem ticējumiem un tā, ko katra ēdiena celšana galdā nozīmē. Vistas vai cita putna cepetis, lai pievilinātu panākumus, piparkūkas – lai mājās netrūktu mīlestības, zirņi un pupas, lai nebūtu raudāšanas un asaru, pīrāgi un rauši, lai būtu gaidāmi patīkami pārsteigumi, bietes, burkāni un citas saknes, lai būtu laba veselība, apaļi ēdieni, piemēram, kūkas un cepumi, lai būtu saulains gads, sutināti kāposti, lai spēka nekad netrūktu, zivis, lai būtu labi ienākumi un nauda, cūkgaļa – laimei.

Ziemassvētki ir auglības svētki, tāpēc ticējumos teikts, ka Ziemassvētku sestdienā jāēd un jādzer līdz pulksten divpadsmitiem, tad būs auglīga vasara. Tāpat uz galda  Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būs svētīgs.

Ziemassvētku galvenais ēdiens jau izsenis ir bijis cūkas šņukurs jeb ķūķis, tāpēc Ziemassvētki dēvēti arī par ķūķa vakaru. Tradicionāli galdā likti dažādi cepeši, kas pasniegti ar ogu mērcēm, piemēram, brūkleņu. Par godu svētkiem tika cepta maize, sklandrauši, plātsmaizes un pīrāgi. Galdā celti arī sautēti skābi kāposti ar desiņām,  vārīti zirņi ar čurkstinātiem čirpuļiem un sīpoliem, zirņu pikas, dažnedažādi dārzeņi, kas audzēti pašu mājās – kāļi, burkāni, bietes, ķirbis u.c., marinējumi, piemēram, gurķi, sēnes. Saldēdienā galdā celti cepti āboli ar medu, rupjmaizes zupa ar kaltētiem augļiem, buberts ar dzērveņu vai brūkleņu ķīseli, vēlāk svētku galdā parādījušās arī piparkūkas. 
Galdā allaž likta arī zivs, lūkojot, lai tā būtu ar pēc iespējas lielākām zvīņām – jo zvīņas simbolizē naudu un labus ienākumus –, tāpēc tradicionāli par Ziemassvētku zivi ir kļuvusi karpa.

Izmantota informācija no N. Masaļūnes un A.Pasopas grāmatas “Latviešu ēdieni”, 1987, Rīga, “Avots”. 

Saistītie raksti