Labākās dāvanas Skolotāju dienā

Vai vispār kaut kas jādāvina? 

Septembris parasti ir mēnesis, kurā pēc vecāku sapulcēm bērnudārzos un skolās tiek vāktas dāvanu un klases fondu naudas, notiek vienošanās par svētkiem klasē un kā tos svinēt. Šķiet, tik tikko bija 1. septembris, ziedi un baltās blūzes, bet bērnudārzu un skolu beidzējiem jau aktualizēta tiek izlaiduma tēma… Varbūt naudas vākšana kārtējai kopējai dāvanai īsti nebūs labākā doma? 

Vairumam cilvēku gan tāpat ir patīkami justies novērtētam, un starp tiem ir arī skolotāji, tādēļ šie svētki varētu būt vairāk veltīti pateicībai, nevis apdāvināšanai. Un pateicība var būt jebkādā formā, tikai galvenais – no sirds.

Kā vienoties par dāvanu? 

Vispirms vērts saprast no skolēniem pašiem, vai viņi grib pateikties savam skolotājam un tam ko dāvināt. Ja šis nav pirmais gads kopā ar esošo klases vai grupas audzinātāju, parasti iespaids par viņu kā cilvēku jau būs radies. Kā uzlabot skolotāja noskaņojumu, kas viņam vai viņai patīk, ko sagaida no skolēniem? Ja skolēnu lēmums sveikt nāk ar gariem zobiem, tad varbūt nemaz nevajag. Diplomātiskos nolūkos var sagādāt vienu pušķi, ko klase kopīgi pasniegtu, ja liekas, ka skolotājs citādi varētu justies aizvainots, taču uzspiest neko nevajag, ne skolotājam, ne klasei, ne sev.

No vecāku čata grupām un sapulcēm arī var noprast kopējo noskaņojumu. Varbūt visi tiešām ļoti ciena šo skolotāju un vēlas kopā pateikties. Vienmēr gan būs arī tādi vecāki, kuriem vienkārši liekas, ka jāsveic obligāti, jo “tā vajag!”, lai gan citiem īsti tā nešķiet. Turēsim savas robežas un ļausim šiem entuziastiem pašiem arī sveikt, "kā vajag", neliekot šķēršļus, tomēr labāk nedarīt kaut ko tikai tāpēc, ka vienam liekas, ka tas ir obligāti. 

Ir tādi vecāki, kas ar skubu metas ideju radīšanā un, vēlams, arī īstenošanā, bet ir tādi, kuri skeptiski izturas pret jebkādām kārtējām naudas “samešanām”. Ja ļoti patīk ģenerēt idejas, bet naudas vākšanai neviens īsti nepiekrīt, tad var skatīties raksta nākamajā daļā un būt klases organizatoram, kas palīdzētu skolēniem sagādāt pārsteigumu, ja nepieciešams. 

Pirmais solis būtu vienoties, vai vispār sveic, vai to dara kopīgi vai individuāli. Tos, kuri atsakās kopīgai dāvanai, nekādā gadījumā nevajadzētu mudināt pievienoties kopējai dāvanai, bet ļaut pašiem pieņemt lēmumu sveikt vai nesveikt vispār. 

Kādas dāvanas ir vislabākās? 

Visticamāk, ka skolotājam kārtējās vannas bumbas un konfekšu kastes īsti nemaz nevajag, bet drīzāk gribētos saņemt kaut ko vai nu tiešām paliekošu vai sajūtu piemiņai. Ziedi vienmēr ir laba doma, bet arī tiem ir jānāk no sirds. Ja nu ļoti gribas apsveikt ar kaut ko naudas vērtībā izsakāmu – dāvanu karte grāmatnīcā varētu būt noderīga ikvienam skolotājam. 

Skolēni tomēr ir tie, kam ar savu skolotāju attiecības ir visciešākās. Par visu labākā būtu pašu skolēnu rokām un iztēles radīta dāvana un/vai apsveikums. Dažas idejas, ko bērni var īstenot kopā īstenot: 

• Pašu gatavots apsveikums vai kartīte ar bērna zīmējumu vai nelielu pateicības vārdu.
• Kopīgs klases apsveikums – piemēram, skolēni uzraksta pateicības vārdus uz plakāta vai grāmatiņā.
• Foto albums vai kolāža ar atmiņām no stundām, pasākumiem, ekskursijām. 
• Aforismu krājums ar skolotāja spārnotākajiem teicieniem un skolēnu novēlējumiem.
• Neliels rokdarbs – origami figūriņas virtenē, pašu gatavotas papīra puķes vai tamlīdzīgi darbiņi.
• “Pateicības burka” – katrs skolēns iemet burciņā lapiņu ar kādu jauku atmiņu vai pateicības frāzi. Tikpat labi tajā var iemest jebko citu – gardumiņu, mazu dāvaniņu, vēstulīti, bildīti – katrs individuālais apsveikums kopā veidotu daudzveidīgu “laimes aku”.
• Video sveiciens – skolēni ieraksta īsus novēlējumus vai nelielu skeču un samontē kopīgā video.
• Dziesma vai dzejolis – klase var kopā uzrakstīt dzejoli vai nelielu dziesmiņu un to priekšā izpildīt.
• Dzīvais apsveikums – klase vienojas par nelielu performanci (dziesmu, apsveikuma korīti, smieklīgu etīdi). 

Šādas personiskas un mīļas dāvanas skolotāji parasti atceras ilgāk nekā materiālas lietas. Priecīgu Skolotāja dienu!