Bailes no matemātikas? Atbrīvojas, kad piemēri kļūst saistoši un saprotami!

Lai skolēni daudz veiksmīgāk sagatavotos eksāmeniem un pārvarētu aizspriedumus par matemātiku kā par sarežģītu mācību priekšmetu kopumā, liela nozīme ir tam, lai mācību līdzekļi atbilstu mūsdienu jauniešu uztveres īpatnībām. Veids, kā komunicē skolēni 5. vai 12. klasē, ir kardināli atšķirīgs, un tas jāņem vērā arī mācību līdzekļos. Viedokli sniedz matemātikas un fizikas skolotājs, izdevniecības „Skolas Vārds” mācību līdzekļu redaktors Aleksandrs Vorobjovs.

Matemātika ir jēgpilna un ikdienas dzīvē lietojama

Ko īsti nozīmē mūsdienīgi mācību līdzekļi? Piemēram, pamatskolas grāmatās nevajadzētu iekļaut tik senus terminus vai jēdzienus, ko nesaprot pat daļa jauno skolotāju. Ja skolēniem ir jāpilda teksta uzdevums par faksa aparātiem, skolotājs, protams, var paskaidrot, kas tas ir, bet, ja vēlamies, lai skolēni apzinās, ka matemātika ir jēgpilna un ikdienas dzīvē lietojama, iespējams, arī uzdevumiem vajadzētu ietvert lietas un situācijas, ko skolēni pazīst un redz savā ikdienā. Vēl ir redzēts, ka grāmatās, kas atbilst jaunajam mācību standartam, uzdevumos minētas cenas, kas jau sen neatbilst realitātei. Šķietams sīkums, bet skolēni taču saprot, ka reālajā dzīvē cenas ir pavisam atšķirīgas. Tādi piemēri neveicina apziņu, ka matemātika ir cieši saistīta ar ikdienas dzīvi.

Mācību līdzekļu autori – praktizējoši pedagogi

Ir mācību līdzekļu autori, piemēram, Liene Voroņenko un Nadežda Pavlova, kam lieliski izdodas parādīt, ka matemātika ir lietojama ikdienā, un tas tiek panākts sarunā ar skolēnu. Ja mācību grāmata ne tikai palīdz apgūt jaunas zināšanas, bet arī sniedz skaidrojumu, kāpēc mēs to mācāmies, tas vairo skolēnu motivāciju. Manuprāt, ir ļoti būtiski, ka mācību līdzekļu autori ir praktizējoši pedagogi, kuri paši ikdienā strādā ar skolēniem. Protams, arī universitāšu profesori var izstrādāt kvalitatīvus mācību līdzekļus, tomēr jāņem vērā, ka ikdienā viņi nestrādā ar skolēniem un grāmatās nereti cenšas iekļaut to informāciju, ko vēlas dzirdēt no saviem topošajiem studentiem.

Skolēni zaudē interesi 7. klasē

Ja mācību līdzekļi ir piemēroti mūsdienu skolēnu uztverei kopumā un attiecīgajam vecumposmam, tie var samazināt bailes no matemātikas, noturēt, atjaunot vai pat radīt interesi matemātikā iedziļināties ar prieku. Dažādi pētījumi liecina, ka skolēni entuziasmu par šo mācību priekšmetu visbiežāk pazaudē 7. klasē. Kāpēc tieši šajā posmā? Vēsturiski ir praktizēts tā, ka 5. un 6. klasē matemātika vairāk nozīmēja abstraktas prasmes, piemēram, skolēni rēķināja daļas bez īpaša konteksta. Veids, kādā šīs zināšanas tika pasniegtas, bija ļoti attālināts no reālās dzīves, tāpēc liela daļa skolēnu interesi zaudēja. Un atjaunot pusaudžu un jauniešu interesi un motivāciju patiesībā ir daudz grūtāk nekā rīkoties proaktīvi, lai to nezaudētu.

Mācību priekšmets ar vairākiem kultūrslāņiem

Matemātika ir priekšmets ar vairākiem kultūrslāņiem, un, ja skolēns kādā brīdī zaudē interesi vai nesaprot kādu no tēmām, iekavēto ir daudz grūtāk atgūt, īpaši jau pirms eksāmeniem. Tāpēc ir ļoti būtiski, lai mācību grāmatas un darba burtnīcas būtu orientētas uz skolēniem un pielāgotas katras paaudzes īpatnībām. Gari teksti un plaši skaidrojumi ir vēsture, mūsdienu jaunieši vēlas kodolīgu informāciju. Ir svarīgi mācību līdzekļos iekļaut arī atgādnes – ir tikai normāli sagatavoties tam, ka skolēni kaut ko var piemirst. Ja būs ļoti daudz teorijas, visticamāk grāmata paliks nelasīta un tikai pieaugs plaisa starp tiem, kuriem matemātika padodas, un tiem, kuriem tā sagādā grūtības. Galu galā arī darba tirgū mūsdienās pieprasītas pavisam citas prasmes: darba devējiem nevajag cilvēkus, kuri iegaumē lielu daudzumu informācijas, bet cilvēkus ar kritisko domāšanu. Jaunas prasmes nevar trenēt ar veciem paņēmumiem, tāpēc jābūt atbilstošiem mācību līdzekļiem.

Lai skolēni veiksmīgāk apgūtu matemātiku un nezaudētu interesi par šo mācību priekšmetu, ir būtiski, lai mācību līdzekļi būtu ne tikai precīzi un kvalitatīvi, bet arī mūsdienīgi un skolēniem saprotami. Grāmatās izmantotajiem piemēriem jābūt saistītiem ar skolēnu ikdienu, valodai — dzīvai un skaidrai, saturam — strukturētam un kodolīgam. Tikai tā iespējams veidot priekšnosacījumus, lai matemātika tiek uztverta kā jēgpilna, praktiski lietojama un saistoša zinātne, kas veicina skolēnu domāšanu un sagatavo viņus nākotnes izaicinājumiem.