Norvēģu pirmsskolu eksperte: Latvijā institucionāls atbalsts agrīnai izglītībai sākas salīdzinoši vēlu

Nereti tiek uzskatīts, ka bērna mācīšanās sākas skolā - brīdī, kad viņš apgūst lasīšanu, rakstīšanu vai rēķināšanu. Taču patiesībā mācīšanās sākas daudz agrāk, jau no piedzimšanas brīža. Pirmajos dzīves gados bērns apgūst ne tikai vārdus vai kustības, bet arī attiecības ar citiem cilvēkiem, spēju sadarboties, saprast emocijas un orientēties apkārtējā vidē. Pirmajā dzīves gadā bērns iemācās vairāk, nekā jebkurā citā dzīves posmā, jo viss, ko viņš redz, dzird un piedzīvo, ir jauns. Tieši tāpēc agrīnā izglītība ir tik nozīmīga – tā veido pamatus visai turpmākajai attīstībai. 

Vienlaikus ir valstis, tostarp Latvija, kur institucionālais atbalsts agrīnai izglītībai sākas salīdzinoši vēlu. Piemēram, līdzfinansējums pirmsskolai ģimenēm pieejams tikai no brīža, kad bērns sasniedz pusotru gadu, tomēr bērna attīstība un mācīšanās notiek jau pirms šī vecuma. Ja ģimenēm būtu lielākas iespējas saņemt atbalstu arī agrīnākai pirmsskolas izglītībai, tas palīdzētu nodrošināt bērniem attīstošu vidi laikā, kad viņu prāts ir atvērtāks jaunai pieredzei un prasmēm.

Katrs mēģinājums ir jauna pieredze

Runājot par izglītību, bieži vien domājam par akadēmiskām prasmēm, taču bērnam izglītība nozīmē daudz vairāk. Tā ir sava ķermeņa iepazīšana, piemēram, iemācīties piecelties, staigāt, skriet, arī pakrist un mēģināt vēlreiz. Bērni mācās, darot un piedzīvojot. Viņiem ir svarīgi pašiem izmēģināt, kļūdīties un atkal mēģināt. Dažkārt pieaugušie cenšas bērniem palīdzēt pārāk daudz, darot lietas viņu vietā, tomēr patiesībā bērnam svarīgāk ir pašam piedzīvot procesu un sasniegt rezultātu. Katrs mēģinājums ir jauna pieredze, kas veido bērna izpratni par pasauli.

Neatlikt valodu apguvi 

Īpaši nozīmīgs attīstības periods ir laiks no viena līdz diviem gadiem. Tas ir brīdis, kad bērna prāts ir ļoti atvērts jaunai informācijai. Šajā laikā veidojas valodas pamati, bērni sāk saprast vārdu nozīmi un veidot saikni starp skaņām, priekšmetiem un emocijām. Tāpēc valodu apguvi nevajadzētu atlikt līdz sešu vai septiņu gadu vecumam. Bērni ir spējīgi mācīties daudz agrāk, ja viņiem tiek nodrošināta atbilstoša vide.

Agrīna pirmsskola jau pamanīt uzvedības problēmas vai mācīšanās grūtības 

Agrīnā izglītība ir nozīmīga arī tāpēc, ka tā ļauj laikus pamanīt iespējamās attīstības grūtības. Jo agrāk tās tiek atklātas, jo vieglāk tās risināt. Piemēram, ja bērns nespēlējas ar citiem bērniem, nespēj pievienoties spēlei vai bieži izjauc to, ko citi ir uzbūvējuši, tas var liecināt par grūtībām komunikācijā vai sociālajās prasmēs. Dažkārt agresīva uzvedība patiesībā ir mēģinājums piesaistīt uzmanību vai sazināties, jo bērnam trūkst valodas vai sociālo prasmju. Ja šādus signālus pamana agrīni, bērnam var palīdzēt daudz vieglāk nekā tad, kad problēmas jau kļuvušas izteiktākas skolas vecumā.

Sociālo prasmju attīstība 

Valodas un sociālās prasmes vislabāk attīstās spēlē. Bērniem spēle nav tikai izklaide, tā ir galvenā mācīšanās forma. Spēlējoties ar citiem bērniem, viņi mācās sarunāties, vienoties, dalīties un risināt konfliktus. Mazākiem bērniem raksturīga paralēlā spēlēšanās – viņi spēlējas blakus viens otram, vēro cits citu un atkārto redzēto. Arī tas ir svarīgs attīstības posms, jo bērni mācās no novērojumiem. Vēlāk spēles kļūst arvien sociālākas, bērni sāk spēlēties kopā, pilnveidojot komunikācijas prasmes un spēju sadarboties.

Kvalitatīvas pirmsskolas nozīme 

Runājot par agrīno izglītību, būtisks ir jautājums, kas īsti ir kvalitatīva pirmsskola. Kvalitāti nosaka ne tikai telpas vai materiāli, bet galvenokārt attiecības. Svarīgi ir tas, kā veidojas attiecības starp bērniem un pieaugušajiem, kā arī starp pašiem pieaugušajiem. Bērniem ir svarīgi just, ka viņi tiek sadzirdēti un ka viņu viedoklis tiek ņemts vērā. Vienlaikus tas nenozīmē, ka bērniem vienmēr tiek izdabāts. Bērniem ir vajadzīgas robežas un skaidri noteikumi, kas palīdz saprast pasauli un veidot drošības sajūtu. Pieaugušajiem ir jāspēj pateikt arī “nē”, bet svarīgi ir tas, kā tas tiek darīts. Ja sakām “nē, jo es tā teicu”, bērns neko neiemācās. Ja paskaidrojam iemeslu un palīdzam bērnam saprast situāciju, viņš iemācās domāt, analizēt un pieņemt noteikumus. Bērniem patīk stabilitāte, rutīna un prognozējamība. Dienas ritms, regulāras aktivitātes un skaidra kārtība rada drošības sajūtu, kas bērna attīstībā ir ļoti svarīga.

Bērnu savstarpējā mijiedarbība 

Pirmsskolā bērni bieži dara lietas, ko mājās nedara, piemēram, labprāt dodas diendusā vai ēd ēdienus, ko mājās atsakās ēst. To lielā mērā ietekmē grupas dinamika. Bērni mācās viens no otra – jaunākie vēro vecākos, savukārt vecākie bērni mācās rūpēties par mazākajiem. Šāda mijiedarbība ir īpaši nozīmīga bērniem, kuri ģimenē ir vienīgie bērni.

Bērna attīstību var salīdzināt ar mājas būvniecību. Ja pamati nav stabili, nav iespējams uzcelt drošu un izturīgu māju. Agrīnā pirmsskola ir šie pamati, tas ir process, kurā veidojas bērna sociālās prasmes, valodas attīstība, emocionālā drošība un interese par pasauli. Tieši šie pamati nosaka, cik droši un pārliecinoši bērns turpinās savu ceļu izglītībā un dzīvē.