"Mācīšanās sākas no piedzimšanas brīža." Kādi ir ieguvumi no agrīnās pirmsskolas izglītības?

Raksta autore: Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības pārstāve, pirmsskolas "Putnu dārzs" dibinātāja Zelma Diāna Vidiņa.

 Publicitātes foto

Mērķtiecīga agrīnā izglītība ir pedagoģiskais process

Svarīgi saprast, ka agrīnā pirmsskola nav tikai bērnu pieskatīšana, tā ir pilnvērtīga agrīnā izglītība, kas īstenota atbilstoši vecumposmam. Līdz 12 gadu vecumam bērni mācās no piemēriem, no vides, nevis no teorijas. Mērķtiecīga agrīnā izglītība ir pedagoģiskais process, kas tiek realizēts pēc noteikta plāna. Bērni apgūst dažādus noteikumus, iepazīst noteiktu dienaskārtību un iegūst rutīnu, kas pirmajos dzīves gados ir ļoti svarīga. Tas viss ir process, caur kuru bērni mācās. Agrīnā pirmsskola nozīmē arī kognitīvo attīstību – bērni pilnveido valodas prasmes, loģisku darbību secību, saprotot, kā nonākt līdz rezultātam dažādās situācijās. 

No kustību koordinācijas līdz svešvalodu zināšanām

Agrīnā pirmsskola palīdz attīstīt arī sociālās prasmes – bērni apgūst, kas ir dalīšanās, ko nozīmē pagaidīt savu kārtu, atpazīt emocijas, nosaukt tās. Tāpat tiek pilnveidotas arī pašaprūpes prasmes, savu mantu un apkārtējās vides sakārtošanu u.tml. Svarīga ir arī iespēja mijiedarboties ar pieaugušajiem un citiem bērniem – gan vienaudžiem, gan vecākiem bērniem. Pirmsskolā bērni daudz sarunājas, viņiem lasa priekšā, tiek organizētas spēles un rotaļas, bērni dzied un dejo – tas viss palīdz attīstīt dažādas iemaņas, no kustību koordinācijas līdz svešvalodu zināšanām. Iespējams, kādam tas šķitīs pārsteidzoši, bet, jo labāk bērns prot atpazīt un nosaukt emocijas, jo labākas valodas un komunikācijas prasmes, jo mazāks risks, ka bērns, mācoties skolā, būs vardarbīgs. 

Agrīnā pirmsskola kā ieguvums valsts ekonomikai 

Atbalsts agrīnās izglītības pieejamības veicināšanai nozīmē arī ekonomisku ieguvumu. Nobela prēmijas saņēmēja Džeimsa Dž. Hekmena (James J. Heckman) pētījums apliecināja, ja bērniem vecumā līdz pieciem gadiem ir pieejama kvalitatīva agrīnā izglītība, tas pozitīvi ietekmē viņu turpmākos sasniegumus, īpaši tas attiecas uz bērniem no sociāli nelabvēlīgākas vides. Tas ir ieguvums arī valsts ekonomikai kopumā – jau minētais pētījums demonstrē 7% līdz 13% ieguldījumu atdevi. Turklāt kvalitatīvas agrīnās izglītības programmas veicina ne tikai bērnu kognitīvo prasmju attīstību, bet arī sociālās prasmes, pašregulāciju un spēju sadarboties, kas ilgtermiņā ietekmē izglītības un karjeras sasniegumus. Pētījumi arī liecina, ka agrīnie ieguldījumi rada pozitīvu efektu vairākās paaudzēs – stiprākas ģimenes, labākas izglītības iespējas un lielāku sociālo mobilitāti, palīdzot mazināt nabadzības ciklu sabiedrībā. 

Vienlīdzības veicināšana un atbalsts turpmākajām izglītības iespējām 

Līdzīgus secinājumus apstiprina arī Lielbritānijā veiktais ilgtermiņa pētījums EPPE (Effective Provision of Pre-School Education), kurā tika analizēta vairāk nekā 3000 bērnu attīstība. Pētījums parādīja, ka bērni, kuri saņēmuši kvalitatīvu pirmsskolas izglītību, uzrāda labākus rezultātus gan intelektuālajā attīstībā, gan sociālajās un uzvedības prasmēs salīdzinājumā ar tiem, kuri pirmsskolu nav apmeklējuši. Īpaši būtiski ir tas, ka vislielāko ieguvumu no kvalitatīvas pirmsskolas izglītības gūst bērni no sociāli mazāk labvēlīgas vides, tādējādi šāda izglītība palīdz mazināt nevienlīdzību un uzlabo bērnu turpmākās izglītības iespējas. Pētījums arī uzsver, ka svarīga ir ne tikai pieejamība, bet tieši izglītības kvalitāte – kvalificēti pedagogi, pozitīva mijiedarbība ar bērniem un līdzsvars starp izglītības un sociālo prasmju attīstību.

Agrīnā pirmsskola uzlabo lasītprasmi 

Starptautiskā 2024. gada pētījumā, kurā analizēti PISA dati piecās Ziemeļvalstīs (Dānijā, Somijā, Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā), secināts, ka agrīna iesaiste kvalitatīvā pirmsskolas izglītībā ir saistīta ar labākiem mācību rezultātiem vēlākā vecumā. Pētījums apliecina, ka bērni, kuri saņem agrīno pirmsskolas izglītību, vidēji uzrāda augstākus lasītprasmes rezultātus 15 gadu vecumā nekā tie, kuri pirmsskolas izglītībā iesaistās vēlāk. Ziemeļvalstu pieredze arī liecina, ka kvalitatīva agrīnā izglītība ir nozīmīgs ieguldījums cilvēkkapitālā, jo bērnu mācīšanās ir kumulatīva – jo agrāk tiek radīta attīstoša vide, jo lielāks ir potenciāls ilgtermiņa izglītības sasniegumiem. 

Ieguvumi arī vecākiem 

Ieguvums no kvalitatīvas agrīnās izglītības pieejamības ir arī vecākiem. Ja vecākiem, īpaši māmiņām, ir iespēja ātrāk atgriezties darba tirgū, tas nozīmē ne tikai stabilākas ģimenes finanses, bet arī pozitīvu ietekmi uz mentālo veselību un profesionālo pašrealizāciju. Vecākiem ir svarīgi zināt, ka bērns dienas laikā atrodas drošā, attīstošā vidē, kur viņš ne tikai tiek pieskatīts, bet arī mācās, attīsta sociālās prasmes un iegūst jaunus priekšstatus par pasauli. Šāda pārliecība mazina stresu un ļauj vecākiem pilnvērtīgāk koncentrēties darbam un citām ikdienas aktivitātēm, vienlaikus zinot, ka bērna attīstībai tiek nodrošināti labākie iespējamie apstākļi.

Diskusijai par agrīno izglītību Latvijā jākļūst daudz plašākai, apzinoties, ka tā nav tikai ģimeņu vai pirmsskolu problēma, bet jautājums par valsts attīstību kopumā. Ja vēlamies sabiedrību ar vairāk iespējām, mazāku nevienlīdzību un labāku izglītības kvalitāti nākotnē, ieguldījumiem jānotiek tieši bērnu pirmajos dzīves gados. Agrīnā izglītība sniedz pamatu gan bērna kognitīvajai un sociālajai attīstībai, gan ģimenes stabilitātei, gan sabiedrības labklājībai. Tāpēc svarīgi domāt ne tikai par to, kā bērnus sagatavot skolai piecu vai sešu gadu vecumā, bet gan par to, kā radīt attīstošu, drošu un kvalitatīvu vidi jau no pašiem pirmajiem dzīves gadiem.