Sastādām tāmi: Cik maksā bērns? Otrā daļa – bērnudārznieki

Bērni dzimst mazāk. Tas laikam būtu maigi teikts. Patiesībā esam dziļā demogrāfiskajā bedrē. Protams, protams – ne jau finanses ir vienīgais iemesls, kāpēc nedzimst bērni. Tomēr, lai kā mēs gribētu paļauties uz teicienu, ka katrs bērniņš nāk ar savu maizīti, būsim reāli – tā nenotiek. Maizīte jāsagādā vecākiem pašiem. Mammamuntetiem.lv uzsāk turpina sēriju – cik maksā izaudzināt bērnu Latvijā. Pētīsim bērnu radītās izmaksas no bērnu ratiņiem līdz pat augstskolas solam. Šoreiz analizēsim, ar kādām izmaksām jārēķinās, kad ģimenē aug bērnudārznieks.
Cik maksā izaudzināt bērnu Latvijā?

FOTO: Shutterstock.com

Cik maksā izaudzināt bērnu Latvijā?

Līdz bērna pusotra gada vecumam jaunā ģimene finansiāli un arī emocionāli var baudīt teju idilli. Reti kurā Eiropas valstī jaunajiem vecākiem pieejams tik ilgs bērnu kopšanas atvaļinājums, kurš vēl piedevām ir apmaksāts. Izaicinošākais laiks (gan emocionāli, gan finansiāli) sākas tad, kad mammai vai tētim jāatgriežās darbā un mazajam cilvēkam jāuzsāk patstāvīga dzīve dzīve dārziņā. Vai arī kopā ar auklīti.

 

Cik Latvijā maksā aukļu pakalpojumi?

Sakarā ar demogrāfisko krīzi vietas Latvijas bērnudārzos kļūst pieejamākas. It īpaši ārpus Rīgas un Pierīgas. Tomēr tik un tā gadās, ka, sasniedzot pusotra gada vecumu, bērniņš savu rindu uz dārziņu vēl nav sagaidījis. Vēl biežāk gadās, ka mazulis vienkārši emocionāli nav gatavs sākt doties uz bērnudārzu. Sākas slimošanas, negulēšanas, bērns kļūst nervozs. Šādos gadījumos vecāki parasti izvēlas ar iešanu uz dārziņu vēl nogaidīt. Un pareizi dara. Tomēr arī šādam lēmumam automātiski seko problēmas. Ja neviens no vecākiem palikt mājās ar bērnu nevar, atliek divas opcijas – vecvecāki vai aukles. Un mēs ļoti labi zinam, kā mūsdienās ir ar vecvecākiem. Viņiem pašiem līdz pensijai vēl tālu un pastāvīga mazbērnu pieskatīšana nenāk ne prātā. Tātad jāsāk meklēt aukli, un tas nav viegli. It īpaši, ja bērns tiešām ir emocionāls, tad pirmais izaicinājums vispār ir atrast cilvēku, kura klātbūtni bērns akceptēs un vecāki novērtēs. Un tad jau var sākt domāt par izmaksām

Izpētot auklīšu ievietotos sludinājumus, varam secināt, ka lētākā stundas likme Rīgā grozās ap 6 EUR stundā. Tātad astoņas stundas dienā, piecas dienas nedēļā, četras nedēļas mēnesī aukle ģimenei izmaksās, kā minimums, 960 EUR. Rīgas pašvaldība piedāvā ģimenei atbalstu aukles apmaksai un, ja vien auklīte ir sertificēta, pašvaldības līdzfinansējums ir 255 EUR. Tātad auklītes izmaksas samazinās līdz aptuveni 705 EUR mēnesī. Vidējā netto alga Latvijā šobrīd ir 1361 EUR. Mammai, kura pelna vidējo algu, pēc auklītes pakalpojumu apmaksas uz rokas PĀRI pāri paliek 655 EUR, kas jau ir mazāk, nekā valstī noteiktā minimālā alga…

Reģionos maksa par aukļu pakalpojumiem ir nedaudz mazāka, bet pastāv citas problēmas. Proti – aukli atrast ir ļoti sarežģīti un arī nekāds pašvaldības līdzfinansējums lielākoties nav pieejams.

 

Privāto dārziņu izmaksas: no dažiem desmitiem līdz pat vairākiem tūktošiem EUR mēnesī

Privāto dārziņu piedāvājums, īpaši Rīgā, Pierīgā un lielākajās Latvijas pilsētās, ir plašāks par plašu. Lielākoties privātos dārziņus vecāki Latvijā izvēlas divu iemeslu pēc – ja vēl nav pienākusi rinda uz pašvaldības dārziņu, vai arī ja bērns ir emocionālāks un tam nepieciešama īpaša vide. Trešā vecāku kategorija, kas dod priekšroku privātajai pirmsskolas izglītības iestādei, parasti ir tie, kas vēlas, lai bērns aug kāda īpaša pedogoģijas virziena vadībā. Un pedagoģijas virzienus lielākajās pašvaldībās var izvēlēties, kādus vien sirds kāro. Montessori, Valdorfa, Reggio Emilia… Tā varētu turpināt. Tāpat arī netrūkst dārziņu, kur bērnus sagaidīs tikai augstvērtīgs eko uzturs un dabai draudzīgas rotaļlietas. Atliek vien izvēlēties un… maksāt. 

Cenu diapazons privātajos dārziņos ir visai plašs. Ja jūs vēlēsieties bērnu iekārtot kādā no pavisam ekskluzīvajām starptautiskajā skoliņām, jārēķinās, ka izmaksas sasniegs pat vairākus tūkstošus eiro. Un būs vēl jāpacīnās, lai bērnu tur vispār uzņemtu. Bet nu, protams, ka par šo naudu bērns pēc dārziņa beigšanas visdrīzāk runās vairākās valodās, būs apguvis dažādas zinātnes, audzis starptautiski atzītu pedagogu uzraudzībā un ēdis restorāna cienīgas maltītes. Nedaudz piezemētākos, bet arī visnotaļ ekskluzīvos bērnudārzos mēneša maksa svārstās no 800 – 1100 EUR mēnesī (šajā summā nav iekļauta maksa par reģistrēšanos un ēdināšanu). Daļā šī ranga privāto izglītības iestāžu nav pieejams arī pašvaldības līdzfinansējums.

Mēneša maksa par nedaudz piezemētākiem privātajiem dārziņiem Rīgā un Pierīgā ir vidēji 600 EUR mēnesī. Daudzas no šīm iestādēm ir pašvaldību līdzfinansētas un līdzfinansējumu saņem arī vecāki. Piemēram, Rīgā pašvaldības līdzfinansējums privātās pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēšanai ir 450 EUR, ja bērns ir 1–4 gadus vecs, un 297 EUR, ja bērnam ir 5–7 gadi. Ļoti līdzīgs līdzfinansējuma apjoms ir arī citās Latvijas pašvaldībās. Tiesa gan, šajā summā nav iekļauta maksa par ēdināšanu. Privātajos dārziņos tā vidēji ir 4,80 EUR dienā. Tātad, ja bērns apmeklē standarta privāto bērnudārzu un saņem pašvaldības līdzfinansējumu, vecākiem kopā ar ēdināšanu mēnesī šis prieks izmaksā atptuveni 246 EUR.

 

Reklāma
Reklāma

Kādas izmaksas rodas, apmeklējot pašvaldības dārziņu?

Arī pašvaldības dārziņi noteikti ir viena no lietām, ar ko Latvija var lepoties. Pirmkārt – tie ir bez maksas. Otrkārt – to darba laiks lielākajā daļā gadījumu ir no septiņiem rītā līdz septiņiem vakarā, kas citur Eiropā ir reti sastopama prakse. Lielos vilcienos – vienīgais, par ko vecākiem ir jāmaksā, ja bērns apmeklē pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi, ir ēdināšana. Un jāsaka, ka te nu gan summas ir visai atšķirīgas. Rīgā pusi no ēdināšanas apmaksā pašvaldība, rezultātā vecākiem par ēdināšanu ir jāpiemaksā vien 2 EUR dienā. Lielākajā daļā Latvijas pašvaldību ir ievērojamas atlaides (vai pakalpojums vispār ir bez maksas), ja ģimenē aug trīs vai vairāk bērnu, ja bērns ir ar invaliditāti vai aug ārpusģimenes aizbildniecībā. Ir arī tādas pašvaldības, piemēram Jūrmala, kur, neskatoties ne uz kādiem nosacījumiem, visiem izglītojamajiem pienākas bezmaksas ēdināšana. Vidējā maksa par ēdināšanu dārziņā varētu būt aptuveni 60 EUR par bērnu.

 

Kas bērnam jāsagādā pirms došanās uz dārziņu?

Protams, ka bērnam apavi un apģērbs jāpērk, neskatoties uz to, apmeklē viņš bērnudārzu vai nē. Tomēr lielākajai daļai dārziņu ir savi noteikumi, kas bērnam nepieciešams, uzsākot dārziņa gaitas. Mēģināsim uzmest tādu kā vidējo tāmi:

  • Sporta tērps un sporta apavi – iegādājoties vidējas cenas kategorijas veikalos, aptuveni 50 EUR
  • Dejošanas čībiņas – ap 10 EUR
  • Maiņas apavi iekštelpām – ap 20 EUR
  • Apavi rudenim – ap 20 EUR
  • Starpsezonu kombinezons – kvalitatīvs, mitrumu un vēju necaurlaidīgs – ap 70 EUR
  • Lietus jaka – ap 20 EUR
  • Cimdi, cepures, šalles visām sezonām – ap 50 EUR
  • Ziemas kombinezons – pērkot jaunu un kvalitatīvu, ap 100 EUR
  • Ziemas zābaki – vidējas cenu kategorijas ap 40 EUR
  • Pidžama – ap 10 EUR
  • Apakšveļa, zeķes un zeķbikses visam mācību gadam – ap 60 EUR
  • Ikdienas drēbes visam mācību gadam, iegādājoties jaunas – vismaz ap 300 EUR
  • Tērps svētkiem dārziņā (uzvalks vai kleita) – 40 EUR
  • Svētku apavi – ap 20 EUR
  • Apavi pavasarim un vasarai kopā – ap 50 EUR

Tātad vidēji, lai sagatavotu visu nepieciešamo apģērbu mācību gadam bērnudārzā, vecākiem nākas iztērēt aptuveni 840 EUR.

 

Vecāku pieredze:

4 gadus vecā Daniela mamma Santa : "Tā konkrēti man, protams, grūti sarēķināt sava bērnudārznieka izmaksas. Daniels apmeklē pašvaldības dārziņu. Sāka divu gadu vecumā. Līdz tam es ar viņu paliku mājās. Šobrīd par ēdināšanu bērnudārzā maksāju aptuveni 60 EUR mēnesī, ja vien neslimo un noiet pilnu mēnesi. Papildus 40 EUR mēnesī vēl maksāju par angļu valodas nodarbībām dārziņā un 60 EUR par karatē nodarbībām ārpus dārziņa. Pārtikas izdevumus, man šķiet, šajā vecumā īsti nav vērts rēķināt, jo vismaz man trāpījies mazēdājs, kurš vispār varētu pārtikt no svaiga gaisa un makaroniem. Medikamentu un vitamīnu izmaksas gan ir visai augstas. Pie intensīvām slimošanām kādus 80 EUR noteikti nākas iztērēt šim mērķim. Ikdienas drēbes lielākoties pērku dažādos zemo cenu veikalos un sludinājumu portālos, jo nu būsim atklāti – reizēm pēc vienas dienas dārziņā vai aktīvākas darbošanās pagalmā tas viss ir ārā metams. Apavus gan vienmēr pērku jaunus un labas kvalitātes. Tur, es domāju, vismaz 300 EUR gadā aiziet pilnīgi noteikti. Arī āra apģērbu pērku kvalitatīvu. Piemēram, ziemas kombinezons man izmaksāja 130 EUR. Rotaļlietas ikdienā praktiski nepērku. Tās sadāvina radi, draugi un Ziemassvētku vecītis."

 

5 gadus veco dvīņu Esteres un Alises mamma: “Mums viss ir jāpērk pa divi un neteikšu, ka finansiāli tas ir ļoti viegli izdarāms. Pirmos divus gadus meitenes gāja privātajā dārziņā. Tad ar visu pašvaldības līdzfinansējumu par abām nācās maksāt ap 550 EUR plus vēl ēdināšana. Kopš abas iet pašvaldības dārziņā, ir nesalīdzināmi vieglāk. Par pašu dārziņu vairs nav jāmaksā, ēdināšana ir 110 EUR par abām. Apģērbu ļoti daudz pērku lietotu, nesmādēju arī zemo cenu veikalus. Apavi gan izmaksā dārgāk, bet arī tur man nav kategorisku iebildumu pret labi saglabātu, bet lietotu preci. Ziemas kombinezoni, protams, izmaksā daudz. Pirku ar ļoti lielām atlaidēm, bet tāpat nācās samaksāt 75 EUR par abiem. Un līdz nākamajam gadam viņas būs no tā jau izaugušas. Nodarbības mums gana labas ir dārziņā un par tām papildus neko nevajag maksāt. Meitenes apmeklē arī pašvaldības tautu deju kolektīvu un arī tas ir bez maksas. Jāsaka, ka manas dāmas ir ne tikai apveltītas ar ļoti labu apetīti, bet arī ir ļoti izvēlīgas ēdājas. Grūti jau tā sarēķināt, bet pieļauju, ka viņām pārtika vien mēnesī izmaksā ap 350 EUR. Kopā ar visiem našķiem. Arī rotaļlietām un kancelejas precēm aiziet gana daudz, jo viņas visu grib katra savu. Tad vēl, protams, dažādi svētki, koncerti, kafejnīcas. Vārdu sakot, izdevumu mums pilnīgi noteikti netrūkst.”

 

Nākamreiz pētīsim, cik tad īsti Latvijā bērniem maksā dažāda veida interešu izglītība, sporta nodarbības, kā arī izklaides un kultūras pasākumi.

Saistītie raksti