Gada laikā var izdēt pat 500 olas! 9 efektīvas metodes, kā atbrīvoties no Spānijas kailgliemeža

Kā liecina informācija Spānijas kailgliemeža izplatības kartē, visvairāk šo svešzemnieku savairojušies ap Rīgu, Jelgavu, Tukumu, Dobeli, Kuldīgu, Liepāju un Ventspili.

Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt tiek izplatīts ar podotajiem stādiem. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde aicina iedzīvotājus rūpīgi pārdomāt, kur un kādus stādus iegādājas, nekautrēties un lieku reizi pārjautāt stādu tirgotājam, vai ar kāroto stādu netiks iegādāts arī šis kaitēklis.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu, kurš pamanījis sugas klātbūtni savā, cita īpašumā vai pilsētvidē, primāri par to ziņot, aizpildot vienkāršu anketu vietnē www.invazivs.lv un rīkoties jau tagad, lai iespēju robežās iznīcinātu ikvienu Spānijas kailgliemezi, jo to vairošanās spējas ir pārāk lielas, lai sugas apkarošanu  atliktu uz vēlāku laiku.  

“Ja suga ir konstatēta savā īpašumā, aicinām arī pārrunāt šo situāciju ar kaimiņiem, jo gliemeži nepazīst Zemesgrāmatas robežas un noteikti ātri izplatīsies kaimiņu teritorijās. Turklāt sugas efektīgākai apkarošanai iesakām to veikt kopā ar kaimiņiem, turklāt kombinējot dažādas apkarošanas metodes,” uzsver Dabas aizsardzības pārvaldē.

Kā cīnīties ar Spānijas kailgliemežiem?

Nav vienas universālas metodes – vislabākos rezultātus dod dažādu paņēmienu kombinēšana atbilstoši konkrētās teritorijas apstākļiem. Dažas metodes ir vienkāršas un videi draudzīgas, citas – efektīvākas lielākos apjomos vai specifiskos gadījumos. Zemāk apkopotas biežāk izmantotās metodes, kas palīdz ierobežot šī kaitēkļa izplatību un samazināt tā nodarīto postu.

Nolasīšana ar rokām

Roku darbs ir visdabiskākā, bet laikietilpīgākā metode cīņai ar kailgliemežiem. To visefektīvāk veikt agri no rīta, vakarā vai pēc lietus, apsekojot teritoriju un salasot visus gliemežus. Salasītos īpatņus jāiznīcina, piemēram, ievietojot slēgtā traukā. Lai samazinātu gliemežu izplatību, nolasīšana jāveic regulāri un ilgstoši.

Mehāniskā iznīcināšana

Mehāniskā iznīcināšana nozīmē kailgliemežus uzreiz nogalināt, nevis nolasīt. To vislabāk darīt agri no rīta, vakarā vai pēc lietus, kad gliemeži ir visaktīvākie.

Paslēptuvju un pievilinātājvielu izmantošana

Paslēptuves un pievilinātājvielas izmanto vietās, kur gliemežus grūti salasīt, vai kā papildmetodi. Tās izvieto mitrās, ēnainās vietās uz zemes (piemēram, dēļi, kastes), pievienojot tādus pievilinātājus kā alu, barību vai raudzētu maizi. Šīs vietas regulāri pārbauda un gliemežus iznīcina.

Slīcināšanas slazdu izmantošana

Slīcināšanas slazdi ir vienkārša metode kailgliemežu iznīcināšanai – tos var gan iegādāties, gan izveidot pats. Slazdos iepilda ūdeni ar pievienotu pievilinātājvielu (piemēram, alu), kā arī vara sulfātu (1 %) vai sāli (10 %), lai gliemeži noslīktu. Slazdi jāizvieto vietās, kur novērota invāzija, un regulāri jāpārbauda un jāatjauno.

Aizsargbarjeras

Tie ir fiziski vai ķīmiski šķēršļi ap teritoriju, lai ierobežotu gliemežu kustību. Noder arī zāles pļaušana un augsnes apstrāde, kas traucē kailgliemežu izplatībai un atvieglo citu metožu lietošanu.

Mājputnu izmantošana

Kailgliemežus labprāt ēd vistas un pīles (īpaši muskuspīles un Indijas skrējējpīles). Tomēr šī metode ir ierobežota, jo putni barojas dienā, bet gliemeži ir aktīvi naktī. Tāpat jānodrošina, lai putni paliktu apstrādājamajā teritorijā un būtu pasargāti no plēsējiem.

Parazītu izmantošana

Parazītu izmantošana ietver augu aizsardzības līdzekļa “Nemaslug” lietošanu, kas satur kailgliemežu parazītus – nemetodes. Šis preparāts Latvijā ir reģistrēts un pieejams iedzīvotājiem, un tas iedarbojas uz gliemežiem, kuru garums nepārsniedz 8 cm, tāpēc to ieteicams lietot agri pavasarī. Tā kā nemetodes dzīvo tikai vienu gadu, preparāts jālieto katru sezonu no jauna.

Dabisko ienaidnieku izmantošana

Tā balstās uz to, ka kailgliemežus ēd eži, putni, mežacūkas, abinieki, rāpuļi un skrejvaboles. Tomēr nevienam no tiem gliemeži nav galvenā barība, turklāt pieaugušie īpatņi bieži ir par lielu. Neskatoties uz to, dabisko ienaidnieku piesaistīšana un piemērotas vides uzturēšana var palīdzēt ierobežot kailgliemežu izplatību. 

Ķīmiskās izskaušanas metodes  

Tās ir efektīvas, taču jālieto piesardzīgi, jo var kaitēt videi un ne vienmēr ir piemērotas visām vietām. Tās ieteicams izmantot lielās teritorijās, kur citas metodes nav iespējamas. Pieejamo preparātu saraksts, to efektivitāte un lietošanas ieteikumi atrodami izdevumā “Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) un citu invazīvo kailgliemežu sugas Latvijā un to ierobežošanas metodes”.

Fakti

• Spānijas kailgliemezis ir invazīva suga, kuras pieaudzis īpatnis sasniedz 7–14 cm garumu. 
• Tā krāsa ir mainīga – visbiežāk brūngani netīri pelēkzaļa, taču var būt arī oranžīga, brūngana, pelēka vai pat melna. 
• Gliemeža pēda ir gandrīz balta vai pelēka, bez rieviņām, ar pārsvarā bezkrāsainām gļotām, bet uz ķermeņa virsmas tās ir dzeltenīgas vai oranžīgas. 
• Ķermeni klāj lieli, iegareni kārpiņveida izcilnīši, bet jaunajiem gliemežiem abos sānos redzamas tumšas joslas, kas pieaugot izzūd.
• Viens Spānijas kailgliemezis gada laikā var izdēt pat 500 olas.
• Liels vairums sugas pārstāvju var nodarīt pat 50 % postu ražai.