Tālmācības vidusskolas direktore par pedagogu lomu: "Tālmācība nav pašmācība!"

Šobrīd Saeimas deputāti turpina skatīt Izglītības likuma grozījumus, kas attiecas uz tālmācību. Šonedēļ komisijas sēdē tika diskutēts arī par tālmācības definīciju. Šajā kontekstā ir svarīgi atcerēties, ka tālmācību nevar interpretēt kā pilnībā patstāvīgu izglītojamā mācīšanos, izslēdzot pedagoga līdzdalību mācību procesa īstenošanā un uzraudzībā.
Eiropas Tālmācības vidusskolas direktore Darja Voitjuka

FOTO: Publicitātes foto

Eiropas Tālmācības vidusskolas direktore Darja Voitjuka

Tālmācība nav pašmācība – tieši pedagogs nodrošina mācību procesa kvalitāti, atbalstu un virzību, izmantojot digitālos rīkus, individuālas konsultācijas un regulāru progresa monitorēšanu. Pat, ja izglītojamais mācās patstāvīgi, viņš to dara strukturētā, mērķtiecīgā vidē, ko nodrošina izglītības iestāde – ar pedagoga metodisko vadību. Šobrīd, kad daudz tiek diskutēts par to, kā sekmēt izglītības kvalitāti tālmācībā, ir izšķiroši ņemt vērā arī pedagogu lomu.

 

Izglītības likuma 1. pants nosaka, ka “pedagogs ir fiziskā persona, kurai ir šajā vai citā izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē”. Savukārt “izglītojamais” ir persona, kura šo programmu apgūst izglītības iestādē vai pie pedagoga. Tātad – tā ir abpusēja sadarbība, nevis viena cilvēka atbildība. 

 

Pedagogs kā izglītības procesa virzītājs 

Arī starptautiskais stratēģiskais dokuments “The Future of Education and Skills: Education 2030 Framework”, ko izstrādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), lai palīdzētu valstīm pielāgot izglītības sistēmas 21. gadsimta prasībām, uzsver pedagoga nozīmi kā mācību procesa virzītājam jeb fasilitatoram, īpaši digitālajā un attālinātajā izglītībā. 

Mācīšanās 21. gadsimtā nav iespējama bez cilvēka, kas palīdz interpretēt informāciju, attīstīt kritisko domāšanu un motivāciju. 

Tehnoloģijas var palīdzēt, bet tās neaizstāj pedagoga lomu – tās tikai paplašina viņa iespējas.

 

Definīcija, kas neatspoguļo realitāti

Pašreiz Izglītības likuma formulējums nosaka, ka tālmācība ir “izglītības ieguves forma, kādā izglītojamais izglītības iestādes īstenotas izglītības programmas saturu apgūst patstāvīgi individuālā veidā, izmantojot izglītības iestādes piedāvātus īpaši strukturētus mācību materiālus, dažādus tehniskos un elektroniskos saziņas līdzekļus. Izglītojamā sasniegumi tiek novērtēti atbilstoši attiecīgās izglītības programmas prasībām”. Taču šī definīcija neatspoguļo reālo situāciju – ne skolēnu pieredzi, ne pedagogu darbu. Atbildība par izglītības programmas īstenošanu vienmēr ir dalīta – starp izglītojamo un pedagogu, kur pedagogs nodrošina programmas īstenošanu atbilstoši standartiem un pārbaudes darbu prasībām, savukārt izglītojamais ir atbildīgs par aktīvu iesaisti un mācību uzdevumu izpildi.

Reklāma
Reklāma

 

Tālmācība kā iespēja, nevis apdraudējums

Šobrīd, kad Latvijā turpinās skolu tīkla optimizācija, ģeopolitiskā spriedze un mobilitātes izaicinājumi, tālmācība kļūst par vitāli svarīgu alternatīvu daudziem skolēniem – tostarp bērniem, kuri dzīvo attālajos reģionos, bērniem un jauniešiem ar veselības problēmām vai no ģimenēm, kas dzīvo ārvalstīs. 

Tālmācība sniedz iespēju nezaudēt saikni ar Latvijas izglītības sistēmu, turpināt mācības un sasniegt rezultātus. Tāpēc būtu nevis jāmeklē veidi, kā vājināt šo izglītības formu, bet gan jāstiprina tās kvalitātes kritēriji un jāveicina pieejamība. 

Tieši tas būtu solis pretī iekļaujošai, mūsdienīgai un elastīgai izglītības sistēmai. 

 

Tas jāņem vērā, arī turpinot darbu pie Izglītības likuma grozījumiem un pārskatot tālmācības definīciju, iekļaujot tajā pedagoga lomu kā neatņemamu izglītības procesa sastāvdaļu. Pedagogs nav tikai formāls vērtētājs, bet obligāta un būtiska daļa šajā procesā – līdzās spēcīgai atbalsta komandai izglītības iestādē un audzināšanas darbam. Pedagogam jāizvērtē ikviena skolēna darbs, jāsniedz kvalitatīva atgriezeniskā saite, jānorāda stiprās un vājās puses, kā arī jāņem vērā skolēna individuālās vajadzības, tostarp iespējamie mācīšanās traucējumi un atbalsta pasākumi. Ja pedagoga loma tiek reducēta vai aizstāta tikai ar tehniskiem risinājumiem, pazūd personalizēta pieeja un skolēns faktiski nonāk pašplūsmā. Bez pedagoga un izglītības iestādes atbalsta komandas kvalitatīvs mācību process nav iespējams.

 

Tālmācība ir mūsdienīga izglītības forma, kas prasa augstu pašdisciplīnu, bet tā joprojām ir kopdarbs – starp skolēnu, pedagogu un izglītības iestādi. Pedagoga darbs nenozīmē tikai skolēnu izpildīto uzdevumu izlabošanu, tas ir arī individuāls darbs ar ikvienu skolēnu, ņemot vērā katra bērna un jaunieša vajadzības.

Saistītie raksti