Ko pār dāvanu drudzi vecāku čatos domā paši pedagogi?

Agnese, ilgadēja audzinātāja privātajā pirmsskolas izglītības iestādē: Es pati esmu divu mazu bērnu mamma, tāpēc tas, kas svētku laikā mēdz notikt vecāku čatos, man nav nekāds jaunums. Es kā pedagogs parasti gan grupiņas bērnu vecākiem, gan savu bērnu kolēģu vecākiem saku, ka nu nav mums tās dāvanas tik ļoti svarīgas. Vienmēr iesaku, ka svarīgāk sarīkot bērniem jauku pasākumu. Bet nu acīmredzot tradīcijām ir liels spēks un ne vienmēr manī ieklausās. Vai es priecājos saņemt dāvanas? Protams, bet man reizēm žēl to vecāku, kuriem šī samešanās bijusi uzspiesta. Nu nav tas pareizi.

Baiba, skolotāja sākumskolā: Jāsaka, ka mūsu skolā tā dāvanu būšana pēdējos gados ir nedaudz rimusies. Protams, vienmēr ir kāds vecāks vai bērns, kas mūs vēlas apsveikt individuāli. Nenoliedzami ir patīkami sajust, ka par tevi ticis piedomāts. Bet kaut kādā ziņā tas tomēr liek justies nedaudz neērti. It īpaši dārgāku dāvanu gadījumā. Galu galā mēs taču par savu darbu saņemam algu.

Elita, auklīte bērnudārzā: Vai, visādi ir gājis. Tas jau ļoti atkarīgs, kādi ir tie vecāki. Mums ir bijis, ka tā apdāvina uz visiem svētkiem, ka pilnīgi nevar saprast, kā mājās aiznest tās dāvanas. Ir vecāki, kas sametas vien kādai simboliskai dāvaniņai. Un arī jauki. Jāsaka atklāti, ja vecāki tik tiešām vēlas kaut ko dāvināt, tad visvairāk gan es, gan manas kolēģes priecājamies par dāvanu kartēm. Tad tiešām pats var izvēlēties nopirkt to, kas tiešām vajadzīgs.

Viktorija, mūzikas pedagoģe pirmsskolā: Es vienmēr esmu teikusi, ja tiek tiešām vēlas kaut ko dāvināt, tad tam jānāk no sirds. Es ļoti nevēlos, ka kādam manis dēļ jātērē jau tā ierobežotie finansiālie līdzekļi vai nedod dievs jāsamet nauda pašam pret savu gribu. Man bērni ir vienādi mīļi, neskatoties uz to, ir vai nav viņu vecāki sagatavojuši dāvanas. Tāpēc es tomēr ieteiktu vecākiem tiešām nesaspringt par dāvanām pedagogiem. Tā nav nekāda obligāta nepieciešamība.