Pēc dzemdībām nepazūd vēderiņš. Vai diastāze?

Kas ir diastāze un kas visbiežāk ar to saskaras? 

Diastāze nav gluži jebkurš iedobums pēc dzemdībām palikušā mīkstākā vēderā. Medicīniski izsakoties, diastāze ir tāds saistaudu stāvoklis, kam raksturīga abu vēdera taisno muskuļu (rectus abdominis) atvirzīšanās vienam no otra gar balto jeb vēdera viduslīniju (line alba), tiem izstiepjoties un kļūstot plānākiem, skaidro Līna Garā. To var pamanīt vizuāli kā vertikālu iedobi virs vai zem nabas un arī pārbaudīt pašam. Kā? To speciāliste skaidros tālāk. 

Šī problēma neattiecas tikai uz sievietēm pēc dzemdībām, bet lielāko daļu grūtnieču –– trešajā trimestrī ar to saskaras 66-100% sieviešu. Pēdzemdību periodā šis skaits ir līdz 53% sieviešu, kurām diastāze saglabājas 24h pēc dzemdībām (1). Zinātniskajā literatūrā tiek norādīts, ka 8 nedēļu laikā klīniskā situācija uzlabojas, tomēr citi avoti norāda līdz pat 6 mēnešiem. 36% sieviešu arī gadu pēc dzemdībām var būt neliela diastāze (2; 3). 

Tāpat diastāze var skart gan vīriešus, gan sievietes:

• ar lielām svara svārstībām, 
• ar vēdera adipozitāti jeb palielinātu taukaudu daudzumu vēdera apvidū, 
• pēc vēdera operācijām, 
• kas veic intensīvas sportiskās aktivitātes – īpaši ar nepareizu tehniku pielietošanu, 
• kā arī iedzimtību.

Kā pašam noteikt diastāzi? 

Parasti diastāze ir vizuāli saredzama vēdera muskulatūras sasprindzinājuma laikā, un izpaužas kā izspīlējums vai iedobums gar priekšējās vēdera sienas viduslīniju. Ja ir aizdomas, ka tā tiešām varētu būt diastāze, sertificētā fizioterapeite iesaka divus veidus, kā mēģināt to pārbaudīt patstāvīgi:  

1. Mierīgi nogulies uz muguras, kājas saliec ceļos un ar pirkstiem patausti vēdera viduslīniju virs nabas un zem nabas; 
2. Mierīgi nogulies uz muguras, kājas saliec ceļos, rokas uz krūšu zonas un mierīgi pacel ķermeņa augšdaļu – patausti vēdera viduslīnijas zonu virs un zem nabas. 
    

Pēc tā, cik daudzu pirkstu platumā ir sataustāma atvirze no vēdera viduslīnijas, var aptuveni noteikt, cik nopietna varētu būt diastāze:

• Ja attālums starp iedobes malām ir 0-2 pirkstu platumā, tā ir pieļaujama atrade. 
• Ja 2-3 pirkstu platumā – viegla diastāze. 
• Ja 3 un vairāk pirkstu platumā – izteikta diastāze.
   

Fizioterapeite Līna Garā uzsver: noteikti jāņem vērā, ka katram cilvēkam pirksti ir savā lielumā un uz šiem mērījumiem vien paļauties var būt kļūdaini! Nopietnu aizdomu gadījumā labāk vērsties pie speciālista, kurš veiks diastāzes pārbaudi vizuāli, palpatori jeb iztaustot, izmērot un izmantojot ultrasonogrāfiju.

Lai klasificētu taisnās vēdera muskulatūras atstarpi (IRD) miera stāvoklī, tika pētītas veselas sievietes, kurām nav bijušas dzemdības. Vērā ņemama atstarpe tika konstatēta gadījumos, ja tā pārsniedza 1,5 cm pie krūšu kaula šķēpveida izauguma (processus xiphoideus), 2,2 cm — 3 cm virs nabas, un 1,6 cm — 2 cm zem nabas (1). 

Diastāze un grūtniecība 

Grūtniecības laikā izstiepjas vēdera muskuļi un baltā līnija, kura kļūst plānāka. Tas notiek ar saistaudu vaļīguma un mehāniskas slodzes pieaugšanā, ko izraisa hormonālās pārmaiņas un palielināts intraabdominālais spiediens. Šis spiediens strauji pieaug dzemdību laikā, lai būtu iespējams piedzemdēt mazuli. 
 

Vai iespējama diastāzes profilakse grūtniecības laikā? Līna Garā nosauc šādus profilaktiskos pasākumus, kurus var veikt ikviena grūtniece:  

• Diafragmālā elpošana. Grūtniecībā mēģini neelpot sekli, kas, pieaugot mazulim, notiek arvien vairāk, tomēr mēģini elpot ar diafragmu. Tā palīdz uzņemt vairāk skābekļa un samazina spiedienu vēdera dobumā izelpas laikā. 
• Pareiza piecelšanās un apgulšanās. Pareizi celties no guļus stāvokļa nozīmē to darīt, paveļoties uz sāna un apsēžoties. Tāpat arī apguļoties. Vēlams šo ievērot arī pēcdzemdību periodā. 
• Vēdera pieturēšana. Garās pastaigās, sajūtot nogurumu vai klepojot un šķaudot, ieteicams pieturēt vēderu, ar rokām savelkot to uz viduslīniju un nedaudz uz augšu, lai iekšējā spiediena palielināšanās brīdī tas nespiežas uz ārpusi. 
• Izvairīšanās no aizcietējumiem. Vēdera iekšējais spiediens palielinās arī izteiktu aizcietējumu gadījumā. Ieteicams uzņemt aizcietējumu profilaksei piemērotu uzturu (dzert daudz šķidruma, lietot ar šķiedrvielām bagātus produktus, ievērot regulāras maltītes), veikt fiziskas aktivitātes, iegurņa pamatnes vingrojumus. Ievēro pareizu tualetes apmeklējumu un nespied! Šie ieteikumi kalpo arī hemoroīdu profilaksei. 
  Lasi arī par aizcietējumu novēršanu pēcdzemdību periodā! 
• Pareiza fizisko aktivitāšu veikšana. Jebkura aktivitāte jāveic izelpas laikā. Ceļot smagumus, nepārnes slodzi uz muguru, bet uz kājām!

Diastāze pēcdzemdību periodā

Arī pēcdzemdību periodā sievietei nepieciešams sevi saudzēt un izvairīties no pārliekas smagumu celšanas, jo tas var palielināt iekšējo spiedienu un palielināt atstarpi starp abiem vēdera taisnajiem muskuļiem. Noteikti jāievēro pareizu ergonomiju mazuļa aprūpē un smagumu celšanā, tāpat kā grūtniecībā, atgādina Garā. Gan ceļot smagākus priekšmetus, gan mazuļa aprūpē slodze jākoncentrē kājās, nevis mugurā. Atgriešanos aktīvās fiziskās aktivitātēs jāveic pakāpeniski, lai nepalielinātu diastāzi. 
 

Diastāze – vai tikai nesmuks vēderiņš? 

Diastāze nav tikai estētiskas pārmaiņas vai nepatīkams "vēderiņš" pēcdzemdību periodā. Vāja vēdera siena var izraisīt urīna stresa nesaturēšanu, muguras lejasdaļas sāpes, diskomfortu, sāpes, smaguma un piepūšanās sajūtu vēderā, gremošanas problēmas, vizuāli nepievilcīgu vēderpresi un citas sekas pat līdz iekšējo orgānu noslīdēšanai (ko sauc arī par prolapsu).  

Mūsu vēdera muskuļi spēlē lielu lomu posturālajā kontrolē jeb kermeņa noturēšanā vertikālā stāvoklī, rumpja – ķermeņa augšdaļās un iegurņa pamatnes – stabilitātē un mobilitātē, nodrošinot rumpja kustības. Tie piedalās elpošanas procesā, vēdera dobuma orgānu atbalsta uzturēšanā un vēdera dobuma iekšējā spiediena regulēšanai. 

Fizioterapeite stāsta, ka, lai gan zinātniski pierādījumi par diastāzes ietekmi uz ķermeņa augšdaļas un iegurņa disfunkciju ir ierobežoti, tiek norādīts, ka ar diastāzi saistītās muskuļu izmaiņas var: 

• vājināt vēdera muskuļus; 
• mainīt elpošanas paradumus; 
• izraisīt sāpes muguras lejasdaļā vai iegurņa joslā; 
• iegurņa pamatnes darbības traucējumus
   

Nabas trūce 

Nabas trūci var konstatēt, iztaustot diastāzi, kas parādās virs vai zem nabas sasprindzinājuma laikā. Ja pirksti iegrimst, bet jūtams saistaudu pamats un malas, tad tie ir tikai iestiepušies. Bet, ja ir sāpes un izteikti nepatīkamas sajūtas nabas rajonā, kā arī sajūta, ka pirksti it kā iekrīt dziļumā, tas var liecināt par nabas trūci vai pat nabas gredzena plīšanu. Šādā situācijā ir jāvēršas pie ārsta. Nabas trūcei var būt raksturīgs apaļš vai ovāls izvelvējums jeb bumbulis nabas rajonā, kas paliek lielāks klepojot, šķaudot, ceļot smagumus, stāvot vai sēžot. 

Kā diastāze ārstējama?

Primāra ir konservatīva terapija, piemēram, fizioterapija ar specializētiem vingrinājumiem, lai stiprinātu vēdera muskuļus un uzlabotu pamata stabilitāti. Vēl viena metode ir kinezioloģiskā teipošana (4). Smagos gadījumos, kad diastāze ir vairāk kā 5 cm plata, vai 3 cm plata ar citiem pavadošiem simptomiem un līdzšinējā ārstēšana nav devusi vēlamos rezultātus, var tikt veikta ķirurģiska ārstēšana. 

Izmantotā literatūra: 

1. Beer GM, Schuster A, Seifert B, et al. The normal width of the linea alba in nulliparous women. Clin Anat. 2009 
2. Boissonnault JS, Blaschak MJ. Incidence of diastasis recti abdominis during the childbearing year. Phys Ther. 1988 
3. Candido G, Lo T, Janssen P. Risk factors for diastasis of the recti abdominis. J Assoc Chart Physiother Womens Health. 2005 
4. Shi, W. Et al., Preliminary study of Kinesio Taping in rectus abdominis diastasis treatment and abdominal circumference improvement in postpartum women: a retrospective study. 2024