Pieskatīšana ar siksnu, purināšana, raušana aiz ausīm: sūdzību saturs par bērnudārzos notiekošo ir satraucošs

Kā 11. novembrī Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” vēstīja žurnāliste Ilze Kuzmina, Bērnu aizsardzības centrs šogad saņēmis 67 iesniegumus par iespējamu bērnudārzu darbinieku fizisku vai emocionālu vardarbību pret maziem bērniem.

Centra Bērnu tiesību uzraudzības dienesta vadītāja Valentīna Gorbunova Latvijas Radio skaidroja, ka lielākā daļa iesniegumu saistīti tieši ar iespējamu fizisku vardarbību. To vidū ir ziņojumi par bērnu paraušanu, purināšanu, sišanu pa lūpām, kā arī raušanu aiz ausīm un matiem. Atsevišķos gadījumos bērniem nodarīti arī fiziski ievainojumi. “Bijuši pat gadījumi, kad bērns tik stipri plēsts aiz auss, ka asiņo auss ļipiņa…”

Vienlaikus jāņem vērā, ka saņemto iesniegumu skaita pieaugums pats par sevi vēl nenozīmē, ka vardarbības gadījumu kļuvis vairāk. Iespējams, vecāki arvien labāk atpazīst vardarbību un ir gatavāki par to ziņot.

Ērgļu gadījums: bērnu pieskatīšana uzticēta virtuves darbiniecei. Ar siksnu…

Viens no Latvijas Radio sižetā pieminētajiem gadījumiem iepriekš nonāca arī TV3 raidījuma “Bez Tabu” uzmanības lokā. Proti, oktobrī raidījums vēstīja par situāciju Madonas novada Ērgļu bērnudārzā “Pienenīte”. Vasarā, kad lielākā daļa pedagogu atradās atvaļinājumā, bērnudārzā tika izveidotas apvienotās dežūrgrupas. Vienā no tām bērnu pieskatīšana tika uzticēta virtuves darbiniecei, kura nav pedagoģe.

Raidījumam uzrunātie vecāki pauda satraukumu par notikušo. Kāda mamma stāstīja, ka redzējusi darbinieci bērnu pieskatīšanas laikā ar siksnu rokās. Cits vecāku paustais satraukums bija saistīts ar bērnu stāstīto par iespējamu draudēšanu ar siksnu un sišanu.

Vecāki arī pārmeta iestādes vadībai nepietiekamu komunikāciju – par notikušo viņi uzzinājuši novēloti, turklāt vairākiem vecākiem nebija skaidrs, kāpēc viņu bērni tika iesaistīti sarunās ar Bērnu aizsardzības centra pārstāvi.

Pēc „Bez Tabu” sižetā izskanējušās informācijas, par situāciju tika informēts Bērnu aizsardzības centrs, kas sāka tās izvērtēšanu.

Savukārt Latvijas Radio 11. novembra publikācijā Madonas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Solvita Seržāne norādīja, ka darbiniecei piemērots disciplinārsods. Viņa skaidroja, ka siksna izmantota kā emocionāls līdzeklis bērnu paklausības panākšanai, bet pašvaldības rīcībā neesot informācijas par fizisku ietekmēšanu. Bērnudārza vadītājas pienākumu izpildītāja amatu pēc notikušā atstājusi.

Ko dara, ja par iespējamu vardarbību saņemta sūdzība?

Bērnu aizsardzības centra pārstāve skaidroja, ka pēc iesnieguma saņemšanas tiek sākta administratīvā pārkāpuma lietvedība un izvērtēti iespējamie pārkāpuma apstākļi.

Centra darbs neaprobežojas tikai ar dokumentu pārbaudi un sarunām ar pieaugušajiem. Speciālisti dodas arī uz pirmsskolas izglītības iestādēm, vēro bērnu un darbinieku savstarpējo komunikāciju un nepieciešamības gadījumā runā ar vecākiem.

Tomēr šādu gadījumu izmeklēšana ir sarežģīta, jo iesaistītie bieži vien ir ļoti mazi bērni, kuriem var būt grūti precīzi izstāstīt notikušo. Ne visās lietās izdodas iegūt pietiekamus pierādījumus, lai piemērotu sodu.

No šogad noslēgtajām lietām diviem bērnudārzu darbiniekiem piemērots brīdinājums, bet vēl diviem – naudas sods. Sešas lietas vēl tiek izskatītas.

Vardarbība nav tikai starp pieaugušajiem un bērniem

Aktuāls jautājums ir arī bērnu savstarpējā fiziskā un emocionālā vardarbība, kā arī spriedze attiecībās starp vecākiem un pedagogiem, kas var apgrūtināt sadarbību un savlaicīgu problēmu risināšanu.

Arī paši mazākie bērnudārza apmeklētāji mēdz viens otru grūstīt, sist vai kost. Šajā vecumā bērni vēl tikai apgūst emociju regulēšanu, konfliktu risināšanu un citu cilvēku robežu respektēšanu. Tāpēc pieaugušajiem ir svarīgi šādu uzvedību laikus pamanīt un reaģēt — nevis tikai pārtraukt konfliktu, bet arī palīdzēt bērniem saprast savas emocijas un parādīt, kā dusmas vai neapmierinātību paust pieņemamā veidā.

Rīgas Pirmsskolu nodaļas vadītāja Iveta Nagla norādījusi, ka darbinieki ne vienmēr pietiekami skaidri apzinās, kur beidzas pieļaujama bērna vadīšana un sākas vardarbīga vai bērna tiesības pārkāpjoša rīcība. Piemēram, bērna raušana aiz rokas vai piespiešana veikt kādu darbību var būt neatbilstoša rīcība, ja netiek ņemtas vērā bērna vajadzības un tiesības.

Problēmu risināšanu apgrūtina arī darbinieku pārslodze un atbalsta speciālistu trūkums. Latvijas Radio sižetā uzsvērta psihologu pieejamības nozīme pirmsskolas izglītības iestādēs, lai bērnu, vecāku un pedagogu grūtības varētu pamanīt un risināt laikus — vēl pirms tās pāraugušas nopietnos konfliktos.

Ko vecāki var darīt, ja bērns stāsta par iespējamu vardarbību?

Ja bērns mājās stāsta par biedējošu vai nepatīkamu pieredzi bērnudārzā, vecākiem nevajadzētu viņa teikto automātiski noraidīt vai uzskatīt par izdomājumu.

Svarīgi ir:

• Uzklausīt bērnu mierīgi, neizrādot nosodījumu vai paniku.
• Uzdot atvērtus jautājumus, piemēram, kas notika un kā bērns tajā brīdī jutās, nevis piedāvāt gatavas atbildes.
• Pierakstīt bērna teikto un iespējamo notikumu laiku.
• Ja nepieciešams, pārrunāt situāciju ar bērnudārza vadību un lūgt skaidrojumu.
• Ja ir aizdomas par bērna drošības apdraudējumu, vērsties Bērnu aizsardzības centrā vai policijā.

Bērnam ir tiesības uz drošu vidi arī pirmsskolas izglītības iestādē. Pieaugušo pienākums ir ne tikai reaģēt uz jau notikušiem pārkāpumiem, bet arī veidot tādu vidi, kurā vardarbībai nav vietas.