Mēnešreizes tikai četras reizes gadā – vai tas bioloģiski vispār iespējams?

Katras menstruācijas sievietei nozīmē ne tikai sāpes, diskomfortu un sadzīviskas neērtības, bet arī cikla laikā zaudētas olšūnas. Vislabāk to zina tās, kuras plāno un cer uz bērniņu. Mazāk menstruālo ciklu teorētiski varētu nozīmēt arī mazāk zaudētu olšūnu, tā lēš Dr. Hunmeja Vana (Hongmei Wang), profesore un direktore Pekinas Cilmes šūnu un reproduktīvās bioloģijas valsts galvenajā laboratorijā. Kā ziņo resurss The Scientific Report, profesore vada pētījumu, kas kādu dienu varētu mainīt sieviešu auglības un reproduktīvās veselības nākotni. 

Viņas vadītā komanda pēta, kā būtu, ja izdotos veikt šo samazināšanu no aptuveni 12 reizēm gadā līdz tikai četrām reizēm gadā jeb reizi trijos mēnešos. Pētījumā tiek meklēta atbilde uz jautājumu, vai menstruālo ciklu skaita samazināšana varētu palīdzēt sievietēm saglabāt vairāk olšūnu olnīcās un, iespējams, tādā veidā ilgāk saglabāt auglību. 

No kurienes vispār šāda tēze? Šī ideja radusies, analizējot sieviešu dzīvesveidu pagātnē. Pēc Dr. Vanas teiktā, senatnē sievietēm dzīves laikā bija aptuveni 100 menstruālo ciklu. Sievietes reproduktīvajā vecumā lielāko daļu laika bija stāvoklī un ilgstoši baroja bērnus ar krūti, kas ietekmēja menstruālo ciklu biežumu. Mūsdienās daudzām sievietēm dzīves laikā ir aptuveni 400–500 menstruālo ciklu; pētnieki uzskata, ka tas var veicināt straujāku olšūnu izsīkumu un saīsināt reproduktīvo periodu. Dr. Vanas pētījums liecina, ka ovulācijas biežuma samazināšana varētu palīdzēt saglabāt vairāk olšūnu, tādējādi ļaujot sievietēm pagarināt savu auglības vecumu. 

Tomēr viņa arī uzsver, ka šī iecere nebūt nav vienkārša un ir saistīta ar nopietniem veselības riskiem. Sarunā ar izdevumu "El País" viņa skaidroja: “Apturot ovulāciju, mēs saglabājam vairāk olšūnu, taču vienlaikus tiek pārtraukta estrogēna ražošana organismā, bet šis hormons ir vitāli svarīgs veselībai.” Tas palīdz uzturēt kaulu stiprumu, veicina sirds veselību un spēlē nozīmīgu lomu daudzās citās organisma funkcijās. Tādēļ zinātniekiem būtu jāatrod drošs veids, kā saglabāt auglību, nekaitējot sievietes vispārējai veselībai un labsajūtai. Šis pētījums par auglību tiek veikts laikā, kad Ķīnā samazinās dzimstība un strauji noveco iedzīvotāji.

Zinātnieki meklē jaunus risinājumus reproduktīvajā medicīnā, sieviešu veselības aprūpē, cilmes šūnu pētniecībā un auglības saglabāšanā, lai palīdzētu cilvēkiem radīt bērnus vēlākā vecumā. Pētījums joprojām turpinās, un ir nepieciešami papildu zinātniskie pētījumi, pirms varēs izdarīt galīgos secinājumus vai ieviest konkrētas medicīniskas metodes.