Pusaudzis naktī neguļ, spēlē datorspēles. Vai tas var ietekmēt viņa augšanu?

 15. septembris 2020 12:00 mammamuntetiem.lv Raksts

"Dēls brīvdienu naktīs ļoti ilgi spēlē datorā spēles, jo komandas biedri nav no Latvijas un ir laika zonas starpība. Saprotu, ka tas ir socializēšanās veids, taču vai tas netraucē zēnam augt? Esmu lasījusi, ka bērni aug tieši naktī - ap pl.22.00," interesējas pusaudža mamma. 

 



Foto: Shutterstock.com


Patiešām - pusaudžu nakts dzīve kopš viedtālruņu ienākšanas ikdienā ir mainījusies.  Lielākoties jaunieši vēlos vakaros un naktīs pulcējas virtuālā vidē, sarunājas, spēlē spēles, skatās filmas. Vecākus uztrauc, kā šāda vēla socializācija un samazinātas miega stunda svarētu ietekmēt bērna veselību.

Marta Celmiņa, pediatre, kas specializējusies zīdaiņu, bērnu un pusaudžu miega slimību atklāšanā, ārstēšanā, novērošanā un pētniecībā, skaidro, kā atšķiras pusaudža miegs no bērna, zīdaiņa un vēlāk arī pieauguša cilvēka miega cikla. 

Pusaudža vecums ir pārmaiņu laiks. Pirmkārt, izmainās hormonālais fons. Arī melatonīns - hormons, kas cilvēkam liek justies miegainam, jauniešiem izdalās vēlāk vakarā, kas nozīmē, ka miegs tik ātri nenāk. Vēlo gulētiešanu ietekmē arī citi faktori – vecāku ietekmes mazināšanās, ārpusskolas nodarbības, hobiji, nodarbes kopā ar draugiem, trauksme un stress, vēlā mājasdarbu pildīšana un, protams, arī viedierīču lietošana un videospēles. Tajā pašā laikā skolas sākums paliek nemainīgi agrs. Tas nozīmē, ka pa dienu pusaudzis jūtas noguris, varbūt paguļ diendusu, un tādēļ vakarā atkal nespēj aizmigt. „Miega parāda” izgulēšana nedēļas nogalē vēl vairāk pasliktina situāciju. Veidojas apburtais loks. Sadarbībā ar Latvijas Universitāti veicām pētījumu – aptaujājām 1052 Latvijas jauniešus vecumā no 12 līdz 19 gadiem. Vairāk nekā puse – 54% - domāja, ka guļ par maz. Vairāk nekā trešdaļai (35%) jauniešu ikdienā bija pastiprināta dienas miegainība. 

 

Nesenā pētījumā pierādīts, ka vierierīces lielākoties traucē gulēt nevis tādēļ, ka tās izdala gaismu, bet gan tādēļ, ka tām ir uzmundrinošs efekts


Būtu maldīgi domāt, ka jauniešiem vajadzētu aizliegt spēlēt videospēles vai arī izmantot viedierīces – socializēšanās ir ļoti svarīga. Nesenā pētījumā pierādīts, ka vierierīces lielākoties traucē gulēt nevis tādēļ, ka tās izdala gaismu, bet gan tādēļ, ka tām ir uzmundrinošs efekts (piemēram, čatošana ar draugiem, videospēles utt). Tajā pašā laikā ir cilvēki, kas ieslēdz filmu un uzreiz aizmieg, jo tā spēj nomierināties. Mammas aprakstītajā gadījumā varētu mēģināt rast kompromisu - ar komandas biedriem sarunāt laiku, kas visiem būtu labs. Iespējams, draugi kādas darīšanas varētu pārlikt uz vēlāku laiku, lai videospēles kopā varētu paspēlēt agrāk dienā.

Pierādīts, ka jaunieši, kas ilgstoši nedabū pietiekami daudz izgulēties, dzīves kvalitāti novērtē zemāk, turklāt viņiem mēdz būt arī sliktākas sekmes. Samazināts miega daudzums ir saistīts ar vairākām sirds-asinsvadu sistēmas saslimšanām, piemēram, hipertensiju un aritmiju. Amerikas Sirds veselības asociācija (American Heart Association) pietiekamu miega daudzumus kopā ar kopā ar fiziskajām aktivitātēm, diētu un labu cukura līmeņa uzturēšanu atzīmēja kā vienu no svarīgajiem faktoriem, lai saglabātu sirds veselību. 

Melatonīns - hormons, kas cilvēkam liek justies miegainam, jauniešiem izdalās vēlāk vakarā, kas nozīmē, ka miegs tik ātri nenāk. 


Hormoni, kas atbildīgi par ķermeņa augšanu, vairāk izdalās naktī, tādēļ, ja miegs ir ilgstoši traucēts, tad arī augšana varētu būt aizkavēta. Jāņem vērā, ka pubertātē jaunieši strauji stiepjas garumā (meitenes pārstāj augt ap 15, bet puiši – ap 16 gadu vecumu), un šis ir tas laiks, kad miegs ir īpaši svarīgs. Svarīgi ņemt vērā arī to, ka pastāvīga neizgulēšanās ir saistīta ar lieko svaru. To izraisa hormonālas izmaiņas, kas rodas nepietiekama miega daudzuma rezultātā. Neizgulējies cilvēks ir noguris cilvēks, kas mazāk nodarbojas ar sportiskām aktivitātēm un vairāk ēd bieži vien tādēļ, lai sevi uzmundrinātu un arī paliktu nomodā. 

Ko darīt lietas labā? Viss sākas ar labas miega higiēnas (uzvedību un sajūtu kopums, kas veicina labu miegu un pašsajūtu dienā) ievērošanu. Veselīgi miega paradumi jāveido apzināti un ar nodomu. Kā to izdarīt, var izlasīt Bērnu Klīniskās univeritātes slimnīcas mājas lapā. 

 



 

Neizgulēšanās pielīdzināma alkohola reibumam
Miegs ir tikpat svarīgs kā gaiss vai ēdiens. Ja guļam pārāk maz vai miegs ir slikts un saraustīts, tas atstāj sekas gan uz ķermeni, gan uz sociālajām spējām un emocionālo labsajūtu. Cilvēki ir vienīgie dzīvie radījumi, kas labprātīgi samazina miega daudzumu.

Neizgulēšanās gan šķiet „normāla” ikdienišķa parādība, bet miega trūkums jau vēsturiski izmantots kā it kā „maiga” (jo neatstāj redzamus ievainojumus), bet iedarbīga spīdzināšanas metode. Piemēram, Skotijā sešpadsmitajā gadsimtā sievietēm, kas tika apsūdzētas par buršanos, vismaz trīs diennaktis neļāva gulēt. Tā rezultātā tika salauztas viņu pretošanās spējas, rādījās halucinācijas, kas lika atzīties dažādos „noziegumos” (piemēram, sakari ar velnu, lidošana, pārvēršanās par dzīvnieku). Šāds spīdzināšanas veids tika izmantots arī Padomju Savienībā un salīdzinoši nesenākā pagātnē – ASV. 

Pirmie miega deprivācijas eksperimenti datēti ar 1894. gadu, kad Krievijas zinātniece Marie de Manacéine neļāva laboratorijas kucēniem gulēt, kas izraisīja dzīvnieku nāvi pāris dienu laikā. Viņa ziņoja, ka kucēnu smadzenēs miega trūkuma dēļ veidojušās deģeneratīvas izmaiņas. Pēc 100 gadiem itāļu fiziologi Lamberto Daddi un Giulio Tarozzi miega trūkumam pakļāva pieaugušus suņus, kas tieši tāpat beidzās letāli 9 līdz 17 dienu laikā – neskatoties uz to, ka suņiem tika nodrošināta barība, ūdens un kustības. 

To, ka gulēt vajag „pietiekami”, zina ikviens. Bet – vai tam ir kāda cita ietekme, ne „tikai” miegainība? Ir daudz pētījumu, kuros tiek aprakstīta miega trūkuma kaitīgā ietekme uz organismu. 

Piemēram, vienā pētījumā 48 veselīgus cilvēkus sadalīja četrās grupās un novēroja 2 nedēļas. Pirmās grupas dalībnieki gulēja 8 stundas diennaktī, otras – 6 stundas, trešās – 4 stundas, bet pēdējās grupas dalībnieki vispār negulēja pēdējās 3 diennaktis. Visiem dalībniekiem tika doti dažādi uzdevumi, un pēdējo trīs grupu dalībnieki uzdevumus pildīja neprecīzi, turklāt gan 6, gan 4 stundu gulētāji tos pildīja tikpat slikti kā tie, kas nav gulējuši 3 diennaktis. Svarīgi bija arī tas, ka tie, kas uzdevumus pildīja kļūdaini, nemaz to neapzinājās un uzskatīja, ka visu dara pareizi. 

Neizgulēšanās pielīdzināta arī alkohola reibumam: mērena miega deprivācija (17 – 19 stundas nomodā) samazina reakcijas ātrumu un ir pielīdzināma 0.05‰ asins alkohola līmenim, bet ilgstošas negulēšanas rezultātā reakcijas ātrums varētu būt pielīdzināms pat 0.1‰ asins alkohola līmenim.
Citā pētījumā 2 nedēļas monitorēja 154 cilvēku miega daudzumu. Otrās nedēļas beigās visiem degunā iepilināja rinovīrusu (vīruss, kas izraisa iesnas). Pēc piecām dienām tiem, kas ikdienā gulēja mazāk par 7 stundām, bija 3 reizes liekāks risks saslimt nekā tiem, kas gulēja 8 stundas. 

 




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Reklāmraksti: Ģimenes budžets

Kategorijas