7 pazīmes, kas var liecināt par starpenes vājumu

Mazulītis ir sagaidīts, un skaistais laiks ar jaundzimušo var sākties! Tomēr ne vienmēr viss iet tik gludi, kā vēlētos. Reizēm jaunajai māmiņai ir sajūta, ka starpenes rajonā ne viss ir tā, kā bijis pirms dzemdībām. Kā saprast, vai tās ir tikai pārejošas sajūtas vai tiešām var runāt par starpenes muskulatūras vājumu?
  • Līna Garā

    Līna Garā

Grūtniecības laikā notikušās hormonālās pārmaiņas, dzemdē strauji augošais mazulis un citas individuālās izmaiņas, kā arī pats dzemdību process var ietekmēt starpenes muskulatūru gan vaginālās, gan ķeizargrieziena dzemdībās.

FOTO:

Grūtniecības laikā notikušās hormonālās pārmaiņas, dzemdē strauji augošais mazulis un citas individuālās izmaiņas, kā arī pats dzemdību process var ietekmēt starpenes muskulatūru gan vaginālās, gan ķeizargrieziena dzemdībās.

Grūtniecības laikā notikušās hormonālās pārmaiņas, dzemdē strauji augošais mazulis un citas individuālās izmaiņas, un, protams, pats dzemdību process var ietekmēt starpenes muskulatūru gan vaginālās, gan ķeizargrieziena dzemdībās. Tomēr biežāk starpenes muskulatūras vājums tiek novērots pēc vaginālām dzemdībām. [1; 9]

 

Kad var sākt sevi diagnosticēt?

Jau uzreiz pēc dzemdībām jaunā māmiņa var pievērst uzmanību noteiktiem faktoriem, kas aprakstīti zemāk. Bieži, ķermenim atgūstoties un pieņemoties spēkā, pazīmes var mazināties, jo muskulatūra atgriežas pirmsdzemdību stāvoklī, tomēr tā var arī nenotikt. Noteikti pēcdzemdību vizītē pastāsti par saviem novērojumiem ārstam! Agrīna rehabilitācija var tikt veikta jau no 6 nedēļām ar tādām indikācijām kā plīsumi, bērna svars virs četriem kilogramiem un citām. Ja līdz aptuveni 12. nedēļai pēc dzemdībām diskomforts saglabājas un sāk traucēt ikdienas dzīvē, jāvēršas pie speciālista. 2018. gadā veiktā pētījumā norādīts, ka biežākā starpenes muskulatūras vājuma pazīme pēc dzemdībām ir urīna un fēču nesaturēšana [8].

 

Faktori, kas var liecināt par samazinātu starpenes muskulatūras spēku:

 

  • Urīna nesaturēšana

Šī pazīme var parādīties grūtniecības pēdējās nedēļās un pēcdzemdību periodā. Urīna nesaturēšana notiek fiziskas slodzes, klepošanas, šķaudīšanas, ķermeņa pozu maiņas, smagumu celšanas laikā. Tā var attīstīties pie starpenes muskulatūras un saišu vājuma. Pētījumā teikts, ka šī problēma pēc vaginālām dzemdībām ap 6 nedēļām ir 35 % sieviešu, bet pēc 6 mēnešiem 31 %; pēc ķeizargrieziena 25 %, pēc 6 mēnešiem 22 % sieviešu. [7]

 

 

  • Bieža vēlme urinēt

Šī pazīme var būt arī, ja nav urīna noplūdes un nav urīnizvadsistēmas iekaisuma, un tad tas var liecināt par starpenes muskulatūras vājumu. Citādi šo var dēvēt par urgentā urīna nesaturēšanu jeb pāraktīvu urīnpūsli. Tam raksturīga pēkšņa vēlme urinēt, pat ja tā būs tikai neliela pile. Dažreiz urīna nesaturēšana un bieža vēlme urinēt ir kopā, un tad to sauc par jaukta tipa nesaturēšanu.

 

  • Skaņa no vaginālā apvidus

Šī skaņa parādās, veicot ikdienas aktivitātes, noliecoties, dzimumakta laikā. Gaiss tiek šajā apvidū, veidojot gaisa burbuli. Šāda pazīme var norādīt ne tikai uz starpenes muskulatūras disfunkciju [10]. Līdz mēnesim vai diviem pēc dzmedībām tas var būt normāli, jo dzemdību ceļi tikai atgriežas sākotnējā stāvoklī. Māmiņām, kas baro ar krūti, tas var būt ilgāks laika periods hormonālo pārmaiņu dēļ.

 

  • Fēču nesaturēšana / apgrūtināta defekācija

Pazīme attiecas uz gadījumiem, kad fēces netīši atstāj anālo atveri (ķermeni). Biežāk var būt novērojams līdz ar 4. pakāpes plīsumiem. Pētījumā norādīts, ka šī problēma pēc vaginālām dzemdībām ap 6 nedēļām ir 11 % sieviešu, bet pēc 6 mēnešiem 8 %; pēc ķeizargrieziena ap 6 nedēļām 10 %, pēc 6 mēnešiem 7 % sieviešu [7].

 

  • Iegurņa orgānu prolaps

Piemēram, dzemdes, urīnpūšļa, taisnās zarnas.

Kas ir dzemdes noslīdējums? Tas ir tad, kad starpenes un iegurņa muskuļu vājuma rezultātā dzemde noslīd uz leju. Biežāk novērojams sievietēm, kurām ir bijušas vienas vai vairākas apgrūtinātas dzemdības, palielināts augļa svars virs 4000 gramiem un smags, fizisks darbs daudzu gadu garumā. Neliela noslīdējuma gadījumā ārstēšana nav nepieciešama, jo sūdzības tas var neradīt, tomēr, ja noslīdējums sāk ierobežot sievietes dzīves kvalitāti, jāveic ārstēšana. Sūdzības izteiktākas kļūst vakarpusē, īpaši, ja ir stāvošs darbs vai darbs ir saistīts ar fizisku piepūli. Pētījumā teikts, ka šī problēma (2. stadija) pēc vaginālām dzemdībām ap 6–12 mēnešiem ir 29 %, pēc 5–10 gadiem 7% sieviešu, bet pēc ķeizargrieziena 21 % sieviešu un pēc 20 gadiem 6 %. [7]

Reklāma
Reklāma

 

  • Muguras jostas daļas sāpes

Par disharmonisku starpenes muskulatūru var liecināt sāpes un velkoša sajūta jostas/krustu zonā vai mazajā iegurnī. Šīs sāpes var pāriet hroniskās sāpēs 3–12 mēnešus pēc dzemdībām pat līdz 40 % sieviešu, norādīts pētījumā. [11] 

 

  • Ietekmēta dzimumdzīve/ diskomforts

Ir iespējamas vieglas vai stiprākas sāpes dzimumakta laikā. [2]


Ko darīt?

Pirmais darāmais noteikti ir speciālista apskate un konsultācija. Vari doties, piemēram, pie ginekologa, urologa, proktologa, ģimenes ārsta un fizioterapeita ar padziļinātām zināšanām iegurņa pamatnes veselībā, lai saprastu sūdzības un izslēgtu iespējamas citas patoloģijas. Speciālista uzraudzībā parasti uzsāk vingrojumu vai citas metodes apgūšanu. 

 

Atceries! 

Ņem vērā, ka ne visas metodes der visām sievietēm, tāpēc speciālists individuāli izvērtēs labāko!
 

Kādas metodes tiek lietotas starpenes muskulatūras stiprināšanā

  1. Iegurņa pamatnes muskuļu treniņš. Lieto, lai uzlabotu muskuļu spēku. [4] Nepieciešamības gadījumā papildus izmanto manuālo stimulāciju vai biofeedback.
  2. Biofeedback metode. Vagināla vai rektāla zonde ar sensoru, kas novērtē muskuļu darbību. Šie sensori parāda kontrakcijas spēku, muskuļu aktivizāciju un virzienu. Šie signāli kā grafiks tiek parādīti uz monitora, sniedzot priekšstatu par vingrojuma izpildi.
  3. Funkcionālā magnētiskā stimulācija. Šī ierīce ģenerē stipru, pulsējošu magnētisko lauku, kas veic iegurņa lejasdaļas muskulatūras kontrakcijas un kam nav nepieciešami elektrodi. [12]
  4. Pārtrauktā urinācija. Pārtrauktā urinācija ir metode, ko bieži vien plaši izmanto, lai mazliet palīdzētu sievietei saprast, kā trenēt starpenes muskulatūru. Šī metode domāta, lai apzinātu savu situāciju, bet ne lai lietotu urinēšanas laikā, jo, veicot tieši urinēšanas laikā, tas var radīt lielāku urīnizvadkanāla iekaisuma risku.
  5. Atsvari un dažādu cita tipa trenažieru izmantošana.
  6. Kēgela vingrojumi. Vingrojumi noteikti jāapgūst speciālista pavadībā, lai dabūtu maksimālu rezultātu. Bieži vien var nebūt izprasta vingrojuma būtība, līdz ar to vingrojumi tiek izpildīti nepareizi, nesniedzot nekādu ieguvumu.
  7. Knack tehnika. Apzināta iegurņa pamatnes muskuļu kontrakcija pirms intraabdomināla spiediena palielināšanās. Piemēram, pirms un klepus laikā. Būtiski uzlabojumi urīna nesaturēšanas mazināšanā. [5; 6]
  8. Ķirurģiska ārstēšana iegurņa orgānu noslīdējuma gadījumā. [2; 3]
  9. Urīnpūšļa treniņa metode. Parasti urīnpūslī urīnu var noturēt 2–4 stundas, bet pie pāraktīva urīnpūšļa vēlme urinēt ir nekavējoties. Tas nozīmē, ka tualetes apmeklējumu mēģina pagarināt par aptuveni 15 minūtēm; mēģina ieviest urinēšanas dienasgrāmatu.

 

Izmantotā literatūra:

1. Friedman, S., Joan, L., Handa, V. Pelvic Muscle Strength After Childbirth. 2013.

2. Wisner, W. 8 Signs of Weak Pelvic Floor. 2021.

3. Lieldidža-Kolbina, J. Urīna nesaturēšana sievietēm pēc dzemdībām. Kā to ārstēt, stāsta fizioterapeits. Pieejams: https://www.mammamuntetiem.lv/grutnieciba/pecdzemdibu-periods/55081/urina-nesaturesana-sievietem-pec-dzemdibam-ka-to-arstet-stasta-fizioterapeits

4. Braekken, I. H. et al. Morphological Changes After Pelvic Floor Muscle Training Measured by 3 Dimensional usg. 2010.

5. Yesilyurt, S. Y., Ozengin, N., Topcuoglu, M. A. Comparing the Efficacy of the Knack Maneuver on Pelvic Floor Muscle Function and Urinary Symptoms Using Different Teaching Methods: A Prospective, Nonrandomized Study. 2022.

6. Fitz, F. F., Gimenez, S. S. et al. Effects of Voluntary Pre-contraction of the Pelvic Floor Muscles (the Knack) on Female Stress Urinary Incontinence-a Study Protocol for a RCT. 2021. 

7. Madsen, A. et al. Recognition and Management of Pelvic Floor Disorders in Pregnancy and the Postpartum Period. 2021.

8. Oliveira, S. M. J. V., Caroci, A. et al. Pelvic Floor Dysfuncions in Primparous Women After Birth. 2018.

9. Sigurdardottir, T., Steingrimsdottir, T. et al. Pelvic Floor Muscle Funkcion Before and After First Childbirth. Int Urogynecol J. 2011.

10. Tantry, T. Vaginal Gas: Why Women Queef and What to Do About It. 2022.

11. Korovessiss, P. et al. Low Back Pain Induces Disability of Women in Primary Uncomplicated Pregnancy. 2019.

12. Funkcionālā magnētiskā stimulācija – jauna, efektīva nesaturēšanas ārstēšanas terapija. Pieejams: https://medicine.lv/raksti/funkcionala-magnetiska-stimulacija-jauna-efektiva-nesaturesanas-arstesanas-terapija

Saistītie raksti