"Jābūt darbā un punkts!" Sieviete jautā: vai tiešām viņa nedrīkst aizvest vecmāmiņu pie ārsta?

Ar šādu jautājumu pie ģimenes portāla mammamuntetiem.lv vērsusies kāda sieviete. 

Kas ir aprūpētāja atvaļinājums?

Kopš 2022. gada augusta darba ņēmējiem ir pieejams aprūpētāja atvaļinājums. To noteic Darba likums. Praksē tas nozīmē to, ka darba devējs piešķir bezalgas atvaļinājumu, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, vai citu tuvu ģimenes locekli, vai cilvēku, kurš dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kuram nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā. Darbiniekam ir tiesības izmantot šādu atvaļinājumu pa daļām.

Jēdziens “cits tuvs ģimenes loceklis” nav precīzi definēts likumā. To var interpretēt kā jebkuru personu, ar kuru darbiniekam ir ciešas attiecības un pastāvīgs kontakts.

Galvenie noteikumi

• Ilgums: līdz 5 darba dienām kalendārajā gadā.
• Samaksa: atvaļinājums tiek piešķirts bez darba samaksas saglabāšanas.
• Izmantošana: atvaļinājumu var sadalīt pa dienām.
• Dokumentācija: darba devējam jāiesniedz dokuments, kas apliecina medicīnisku nepieciešamību (piemēram, ārsta izziņa, stacionāra izraksts vai atzinums par īpašas kopšanas vajadzību konkrētajā dienā).

Kā pieprasīt?

• Iesniedziet rakstisku iesniegumu darba devējam.
• Uzrādiet dokumentu, kas apliecina nepieciešamību pēc aprūpes (ja darba devējs to pieprasa).
• Ja darba devējs atsakās, var vērsties Valsts darba inspekcijā (VDI).

Darba devējam ir pienākums piešķirt aprūpētaja atvaļinājumu saskaņā ar Darba likuma 153. panta (13) daļu, un to nedrīkst atteikt! Ja darbinieks un darba devējs nespēj vienoties pārrunu ceļā, vēršanās VDI ir nākamais solis

Kas tieši teikts Darba likumā? 

153. panta (13): darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts (aprūpētāja atvaļinājums). Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā. Darbiniekam ir tiesības izmantot šādu atvaļinājumu pa daļām.

Nezina savas tiesības 

Lai arī jau trīs gadus darba ņēmējs drīkst pieprasīt aprūpētāja atvaļinājumu, reālā prakse rāda, ka cilvēki nezina, ka viņiem pienākas tādas tiesības. Pērn tiesībsarga birojhs veica aptauju, kurā atklājās iedzīvotāju zemā informētība. 

Tikai 29% iedzīvotāju bija informēti par aprūpētāja atvaļinājumu, savukārt 71% par to vispār nebija dzirdējuši. Vislabāk informētie ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem (40%).

Tikai 7% aptaujāto bija izmantojuši aprūpētāja atvaļinājumu pēdējā gada laikā, lai gan 50% aptaujāto pēdējā gada laikā ir saskārušies ar situāciju, kad bija nepieciešams personīgi aprūpēt vai atbalstīt tuvinieku.

68% respondentu, kuri pieprasīja aprūpētāja atvaļinājumu, saņēma pozitīvu attieksmi no darba devēja puses, vēl vairāk (71%) sajuta arī atbalstošu kolēģu attieksmi. Tomēr 27% respondentu atzīmēja negatīvu darba devēja attieksmi, un 25% saskārās ar kolēģu nelabvēlīgu attieksmi.

73% no tiem cilvēkiem, kuri izmantoja aprūpētāja atvaļinājumu, bija nepieciešams ilgāks periods nekā likumā noteiktās piecas dienas. Visbiežāk bija nepieciešams aprūpes periods no sešām līdz 10 dienām (44%), bet 10% respondentu norādīja uz nepieciešamību pēc 21 vai vairāk dienām. 

Tiesībsargs aicina:

• darba devējus – būt empātiskiem un veicināt iespējas izmantot aprūpētāja atvaļinājumu;
• valsti un iestādes – aktīvāk informēt sabiedrību, tostarp caur mājaslapām un sociālajiem medijiem;
• attīstīt apmācības darba devējiem un uzlabot izpratni par šī atvaļinājuma nozīmi.

Ar aptauju var iepazīties šeit. 

Rakstu sēriju par darba un ģimenes līdzsvaru atbalsta Labklājības ministrija.