7 likumi, kas pēc dzemdībām jāievēro mammai (un jāzina arī tētim!)

Pēc mazuļa piedzimšanas ģimenei sākas jauna dzīve, un tā tas notiek neatkarīgi, vai piedzimusi pirmā, trešā vai piektā atvase. Tās ir jaunas rūpes, pienākumi un negaidītas situācijas, kas no vecākiem – īpaši mammas – var prasīt neizmērojamus resursus. Lai spēki vienā brīdī neizsīktu, vecākiem par sevi – un vienam par otru – ir jārūpējas. Lieliski, ja šos pēcdzemdību likumus izlasa un ievēro ne tikai mamma un tētis, bet arī viņu tuvinieki.
  • Inga Akmentiņa-Smildziņa

    Inga Akmentiņa-Smildziņa

    Mammamuntetiem.lv vadītāja

  • Iveta Aunīte

    Iveta Aunīte

    psiholoģe

Sev ir jāuzdod jautājums: ko es gribu? Jo ne tikai bērns grib. Arī vecāki grib, tikai jāzina, ko, tāpēc tas pašiem sev ir jāpajautā.

FOTO:

Sev ir jāuzdod jautājums: ko es gribu? Jo ne tikai bērns grib. Arī vecāki grib, tikai jāzina, ko, tāpēc tas pašiem sev ir jāpajautā.

Dzemdības prasa lielu spēku – gan emocionālu, gan fizisku –, un šis spēks ir jāatgūst. Tas var būt sarežģīti, jo pēc dzemdībām mammai nav nekādu iespēju izlaisties kā kūrortā – sak, tagad es laiski atgūšu patērēto enerģiju. Ir dzimusi jauna dzīvība, kuras laime un labsajūta ir tiešā veidā atkarīga no tā, cik mammai un tētim ir vai nav spēka viņu aprūpēt. Tātad vecāku resursu tērēšana turpināsies, un ir īpaši jādomā, kad, kur un ar kā palīdzību savu enerģiju atjaunot. Mamma ir īpaši sarežģītā situācijā, jo arī pēc dzemdībām zināmu ietekmi uz emocionālo noskaņu atstāj hormonu darbība.

 

1. Pieņemt dažādās emocijas

“Mammai ir jāzina, ka pēc dzemdībām just skumjas, dusmas, apjukumu un piedzīvot citu emociju buķeti ir normāli. Ir veselīgi šīm emocijām ļaut būt, nevis slēpt tās, noklusēt,” stāsta psiholoģe Iveta Aunīte. “Jā, piedzīvotās emocijas var būt biedējošas, jo var šķist: nu kas es par mammu, ja mazulis man ir tikai trīs dienas, bet es jau jūtos pārgurusi! Taču tā var būt, un tas ir normāli.” 

Par savām emocijām ir jārunā, jāatrod atbalsta persona, kura spēj tās uzklausīt, nenosodīt un būt līdzās.

 Lieliski, ja šādas sarunas ir iespējamas ar partneri. Turklāt – ne tikai pastāstot viņam par savām sajūtām, bet uzklausot arī viņu. Jo bērna piedzimšanas notikums ir prasījis lielu spēku un raisījis emocijas arī partnerim. Savukārt tētim nav jāgaida, kad mamma uzsāks sarunu par emocijām, – to var ierosināt arī tētis. Gan pārrunājot dzemdību dienu, gan to, kā klājas šobrīd. 

 

Tētim un tuviniekiem jābūt vērīgiem 

  • Ja partneris vai citi tuvinieki pamana, ka mamma kļuvusi raudulīga, zaudē apetīti, atsakās no atpūtas, neizmanto laiku diendusai, ir satraukta, pārmēru modra vai tiek novērotas citas uzvedības pārmaiņas, sieviete ir sirsnīgā, maigā veidā jāuzrunā, sniedzot atgriezenisko saiti par novēroto.
  • Saudzīgā veidā mamma jārosina pieņemt atbalstu, piemēram, no psihologa, PEP mammas, varbūt piezvanot speciālistiem uz atbalsta tālruni – numuru vari meklēt Skalbes.lv.
  • Ja mammu neizdodas uzrunāt, konsultēties par situāciju ar speciālistu var arī tētis vai cits tuvinieks.
  • Mājiniekiem jābūt pret mammu iejūtīgiem, jo bērna piedzimšana ir lielas pārmaiņas – īpaši, ja tas ir pirmais bērns.

 

2. Rūpes par sevi bez vainas izjūtas

“Sev ir jāuzdod jautājums: ko es gribu? Jo ne tikai bērns grib. Arī vecāki grib, tikai jāzina, ko, tāpēc tas pašiem sev ir jāpajautā,” teic Iveta Aunīte. “Reizēm mammas aizmigušu mazuli noliek gulēt ratos uz balkona vai pagalmā un pašas tajā laikā steidz apdarīt visus mājas darbus. Nē! Šajā brīdī mammai labāk būtu, piemēram, ar ratiem iziet pastaigā – izkustēties pašai, būt svaigā gaisā, varbūt satikt citu mammu.” Kas ir tā viena lieta, ko ik dienu vai ik pārdienu gribētos piedzīvot? Pagulēt diendusu, pastaigāties, netraucēti paskatīties televīziju, palasīt grāmatu? Arī šo jautājumu partneriem pēc dzemdībām ir vērts pārrunāt – kas ir tas, ko šobrīd kārojas, un kā to būtu iespējams īstenot.

 

3. Pārstāt gribēt būt perfektai

“Perfektas mēs jau esam tādas, kādas esam,” teic Iveta Aunīte. Viņa aicina pārstāt sevi salīdzināt ar citiem, un, ja salīdzināšanos ir grūti pārtraukt, var sākt ar sava profila izdzēšanu tajos sociālajos tīklos, kur šāda izrādīšanās notiek. “Dažkārt mammas skatās, cik citas ir sakopušās, smaidīgas, laimīgas, bet mēs taču neredzam, kā šīs citas mammas izskatās un jūtas, kad kameras nav pavērstas viņu virzienā. Ir jāpārstāj gribēt būt perfektām un tādām, kādu sevi parāda citas,” saka speciāliste.

 

4. Neatgrūst vecvecāku palīdzību

 “Savā praksē esmu novērojusi, ka jaunās ģimenes mēdz atteikties no vecvecāku palīdzības. Dažkārt tas notiek pārprastas sajūtas dēļ par savu neatkarību, visvarenību, pārlieku augstām gaidām pašiem no sevis,” skaidro eksperte. “Ja jaunajai mammai viņas mamma vai vīramāte piedāvā palīdzību, reizēm tiek nodomāts: vai tad izskatās, ka es netieku galā? Nē, runa nav par netikšanu galā. Vecvecāki bieži vien ļoti labprāt pilda savu – vecvecāku – lomu un no sirds vēlas sniegt atbalstu. Tāpēc ir lieliski, ja jaunā ģimene to lūdz un pieņem.” Speciāliste ir novērojusi: nereti mammas ļoti grib savu bērnu “privatizēt”. “Taču arī citiem radiem ir jāļauj piedalīties bērna dzīvē. Tas ne vien bagātinās bērnu, bet arī atvieglos jaunās ģimenes ikdienu. Citādi sanāk tā – pašas palīdzību noraidām, bet pēc tam raudam, ka netiekam galā,” skaidro psiholoģe Iveta Aunīte.

Reklāma
Reklāma

 

5. Atpūta sev ir jāorganizē

 Ikvienam vecākam ir svarīgs miegs, silts, labs uzturs, svaigs gaiss – lai, piedzimstot mazulim šo visu nodrošinātu, tas prasa laiku un enerģiju. Lai enerģija būtu, ir nepieciešama atpūta. “Atpūta nav sinonīms vārdam grēks! Tā ir nepieciešamība. Taču, lai atrastu laiku atpūtai, tā ir jāorganizē,” tā Iveta Aunīte. Jo vairāk atpūtusies un ar dzīvi apmierināta mamma, jo mierīgāks un laimīgāks bērns – vecākiem to der ielāgot. Speciāliste piekodina, ka arī tētis pēc darba var būt ļoti noguris. Tieši tāpēc jaunajai ģimenei kopīgi ir jādomā, kā šādus atpūtas mirkļus sev nodrošināt.

 

6. Dzīvot sakoptā vidē, būt sakoptai pašai

No vienas puses, mammai tiek ieteikts pēc dzemdībām pirmajā vietā likt rūpes par sevi, savu mieru un atpūtu, nevis par tīru, uzkoptu mājokli. Tomēr arī mūžīgais bardaks var radīt trauksmi un neapmierinātību. “Reiz viesojos pie kādas jaunās māmiņas. Viņas mājoklis bija gaišs, tīrs, skanēja pieklusināta klasiskā mūzika. Skaista, burvīga atmosfēra. Tāda jauno mammu emocionāli nomierina. Jaunajai mammai vajadzētu skaistu klausīties, skatīties un runāt,” iesaka emocionālās labsajūtas eksperte. Un atkal jautājums – kuram lūgt palīdzēt šādu atmosfēru sarūpēt? Ideāli, ja šāds atbalsta “personāls” ir apzināts jau pirms dzemdībām.

 

7. Kļūstot par mammu, nepārstāt būt sievietei

Jā, pēc dzemdībām sievietes ķermenis ir mainījies. Jā, tas tik ātri var neatgriezties vecajā formā. Jā, pārgurums var būt tāds, ka pat slinkums izmazgāt matus. “Mammai ir jāmācās šo pagaidu situāciju pieņemt, savukārt tētim vajadzētu pret savu sievieti izrādīt simpātijas – lai mamma sajūt, ka viņa arvien sava vīra acīs ir skaista un iekārojama,” stāsta psiholoģe. 

“Diemžēl ir situācijas, kad mammas aizmirst par elementāru higiēnu, un pašām no tā var raisīties grūtsirdība. Iesēžas legingos, liela izmēra džemperos un matus sataisa copē, un vienā brīdī attopas, ka pašas sev it nemaz vairs nepatīk,” 

teic Iveta Aunīte un aicina, kļūstot par mammu, nepazaudēt sevī sievieti. 

 

Noteiktu laiku pēc dzemdībām ārsts būs ieteicis atturēties no dzimumakta, taču speciāliste atgādina: nevienā brīdī nav atcelti pieskārieni, glāsti, skūpsti, mīļošanās. Lai cik saspringti un aizņemti noritētu ikdiena, ir jānoķer mirkļi, kad mammas un tēta lomu nolikt malā, lai pabūtu viens otram. 

 

Labie vārdi mammai

Tuvinieku galvenais uzdevums ir teikt mammai labus vārdus. Tas ir divtik svarīgi, ja redz mammas raizes par sava ķermeņa izmaiņām. Tuviniekiem jāaiztaupa tādi komentāri kā: aha, es jau teicu, ka pēc otrā un trešā bērna tikt atpakaļ formā ir grūtāk. Ir jāmācās teikt labo, gaišo, atrast, par ko uzslavēt, kā ar vārdiem samīļot. 

Saistītie raksti