Kad mājās atnes nevēlamas „dāvanas” – utis, spalīšus un cērmes

„Vasaras noslēgumā aptiekās nereti pieaug pieprasījums pēc pretparazītu līdzekļiem – tas saistīts ar biežāku uzturēšanos dabā un mazāk rūpīgu higiēnu,” stāsta Apotheka farmaceite Laila Zālīte, „atgriežoties bērnudārzā vai skolā, šādas infekcijas var viegli izplatīties arī citiem bērniem, tāpēc jau pirms jaunā mācību gada sākuma ieteicams rūpīgi izvērtēt bērna veselības stāvokli, īpaši, ja novēroti niezes, diskomforta vai noguruma simptomi.”
 

Galvas utis – lipīga „atmiņa” par vasaru

Vasarā bērni bieži dodas uz nometnēm, kur pavada laiku ciešā kontaktā ar vienaudžiem un nereti arī dalās ar cepurēm, matu sukām vai spilveniem. Tieši šādā vidē īpaši viegli izplatās galvas utis jeb pedikuloze. Tās galvenie simptomi ir pastāvīga un spēcīga nieze galvas matainajā daļā, kā arī redzamas utu oliņas jeb gnīdas (nelieli, balti plankumiņi) pie matu saknēm, īpaši pakauša rajonā un aiz ausīm. Tāpat iespējams novērot ādas sakasījumus un utu koduma vietas – ādas sacietējumus ar ūdeņainiem izdalījumiem. Rūpīgi ieskatoties, redzami arī paši parazīti – aptuveni divus līdz četrus milimetrus gari bālgani vai gaišpelēki kukaiņi.

Pedikuloze ir ļoti lipīga – tā var ātri izplatīties ģimenē, bērnudārzā vai klasē, izraisot pat lokālas „epidēmijas”. Šī iemesla dēļ, diagnosticējot galvas utis, bērns nekādā gadījumā nedrīkst apmeklēt skolu vai bērnudārzu, kamēr utis nav pilnībā izskaustas. Lai gan galvas utis nav bīstamas dzīvībai, tās rada izteiktu diskomfortu, turklāt gadījumā, ja bērns intensīvi kasa galvu, var veidoties ādas iekaisums vai infekcija.
 

„Galvas utis var radīt gan fizisku, gan emocionālu diskomfortu, taču, izvēloties pareizos līdzekļus, no tām iespējams ātri un efektīvi atbrīvoties. Aptiekās ir pieejami šampūni, spreji un citi produkti, kas palīdz iznīcināt utis visās to attīstības stadijās. Jo ātrāk tās tiek konstatētas, jo vienkāršāka un efektīvāka būs ārstēšana,” skaidro Zālīte.
 

Ja bērnam diagnosticēta pedikuloze, pārbaudes jāveic visiem mājiniekiem. Jāņem vērā, ka galvas utis un to oliņas vairākas dienas spēj izdzīvot arī uz apģērba, paklājiem vai gultas veļas, tāpēc pēc matu apstrādes rūpīgi jāiztīra mājoklis, savukārt apģērbs un gultas veļa jāizmazgā vismaz 60 °C temperatūrā.
 

Spalīši – var skart visus ģimenes locekļus

Arī inficēšanās ar spalīšiem visbiežāk skar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnus. Infekcija rodas, norijot parazītu oliņas, kas atrodas uz netīrām rokām, pārtikas vai priekšmetiem. Vasarā šis risks palielinās – bērni biežāk rotaļājas smiltīs, retāk mazgā rokas un mēdz ēst ar netīrām rokām.
 

Raksturīgākās pazīmes ir spēcīga nieze ap anālo atveri (īpaši naktīs), nemierīgs miegs, šķidra vēdera izeja, zobu griešana, dažkārt arī sāpes vēderā, garastāvokļa maiņas un apetītes trūkums. Izkārnījumos iespējams pamanīt mazus, baltus tārpiņus, kuru garums variē no diviem līdz pat 12 milimetriem. Spalīši ir ļoti lipīgi – pietiek ar vienu saslimušu bērnu, lai inficētos arī pārējie bērni un ģimenes locekļi.
 

„Lai noteiktu, vai bērns tiešām ir inficējies ar spalīšiem, vispirms būtu jākonsultējas ar ārstu,” skaidro farmaceite, „nieze anālajā apvidū var būt arī citu slimību simptoms. Ja, nododot analīzes, apstiprinās, ka simptomu iemesls ir spalīši, kā bērnam, tā pārējiem ģimenes locekļiem jālieto prettārpu medikamenti, kas pieejami aptiekās.”
 

Cērmes – neredzamie vēdera iemītnieki

Cērmes ir ievērojami lielākas nekā spalīši, un to garums ir aptuveni 15 līdz 40 centimetri. Atšķirībā no spalīšiem, kas ir balti, cērmes var būt iedzeltenas, sārtas vai tumšsārtas. Lai gan cērmes Latvijā sastopamas retāk nekā spalīši, inficēšanās joprojām ir iespējama, īpaši lauku reģionos, kur bērni biežāk nonāk saskarsmē ar augsni un nemazgātiem pārtikas produktiem. Parasti infekcija notiek, norijot cērmju oliņas, kas var atrasties uz augsnes, nemazgātiem augļiem, ogām vai dārzeņiem – piemēram, ēdot ābolu, kas pacelts no zemes, vai ogas tieši no krūma.

„Pēc inficēšanās bērnam var parādīties vēdera sāpes, slikta dūša, aizcietējumi vai caureja, nogurums, apetītes zudums, klepus vai alerģiskas reakcijas,” skaidro farmaceite, „taču bieži nav nekādu pamanāmu simptomu – līdz brīdim, kad tārps kļūst redzams izkārnījumos.”

Lai arī cērmes ir mazāk lipīgas nekā spalīši, infekcija joprojām var izplatīties bērnudārzā, skolā vai mājās, īpaši, ja netiek ievērota personīgā higiēna. Neārstēta cērmju infekcija var ilgtermiņā radīt nopietnākas veselības problēmas. Arī šajā gadījumā būs jālieto prettārpu līdzekļi, lai no infekcijas atbrīvotos. 

„Galvenais priekšnoteikums, lai izvairītos no parazītiem, ir rūpīga personīgā higiēna. Regulāri nepieciešams mazgāt rokas, jo īpaši pirms ēšanas, un uzturā drīkst lietot tikai rūpīgi nomazgātus augļus, ogas un dārzeņus. Ievērojot parazītiem raksturīgos simptomus, tos nedrīkst atstāt bez ievērības – infekcija tikai izplatīsies, un ārstēšana būs sarežģītāka,” piekodina Zālīte.