Ģimene Straupē izmisusi: meitai, sasniedzot pilngadību, cukura diabēta ārstēšana izmaksāšot tūkstošus gadā

Sandra skaidro, ka pēdējās vizītes laikā pie endokrinologa saņēmušas nelāgu ziņu – insulīna sūknīša detaļas – rezervuārus un katetrus – pēc pilngadības sasniegšanas valsts vairs nekompensēs. Tas nozīmē, ka reizi trīs mēnešos ģimenei no savas kabatas jāmaksā 500 eiro, lai izdevumus segtu un ierīci varētu izmantot arī turpmāk.

Tik ērto insulīna sūknīti Sandras meita izmantojot jau aptuveni 7 gadus. Sieviete atceras, ka laikā, kad meitai nācies insulīnu ievadīt ar tā saucamo insulīna “pildspalvu” vēderā, nācies saskarties ar dažādām problēmām. Tā kā injekcijas jāveic aptuveni 5 reizes dienā, bijis grūti atrast piemērotu vidi un vietu skolā, kur to mierīgi izdarīt. Meita kautrējusies no vienaudžiem un, nevēloties veikt kārtējo injekciju, dažkārt izvairījusies ēst pusdienas, lai insulīna līmenis nemainītos.

Ar sūknīti viss esot vienkāršāk – 

injekcija vēderā jāveic vien reizi trīs dienās, turklāt insulīna devu tas monitorē un “padod”, kad nepieciešams. 

Meitas dzīves kvalitāte esot uzlabojusies, viņa aktīvi sportojot un augusi pašpārliecinātība.

Sandra ir neizpratnē – kādēļ valsts sūknīša detaļu kompensēšanu 18 gadu vecumā nogriež kā ar nazi, neļaujot bērniem pilnvērtīgi pabeigt vidusskolas gaitas. Viņa atzīst – kādu laiku naudu sūknīša detaļu iegādei atrastu, taču ne ilgi. Visticamāk, jaunietei nāktos meklēt darbu pēc skolas vai brīvdienās.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā stāsta – šobrīd Latvijā ar cukura diabētu sirgst aptuveni 800 līdz 900 bērnu līdz 18 gadiem, un šis skaits turpina pieaugt.

Aptuveni viena trešā daļa no slimniekiem ikdienā insulīna ievadīšanai izmantojot sūknīti un cīņa par to, lai ierīces detaļas tiktu kompensētas arī pēc pacienta pilngadības sasniegšanas, ritot jau vismaz 5 gadus.

Endokrinoloģe Una Lauga-Tuņina atzīst, ka šī problēma ir aktuāla un arī viņai, tiekoties ar pacientiem, kuriem gaidāma 18. dzimšanas diena, nākas paziņot skumjo ziņu, ka finansējums turpmāk jāmeklē pašiem. Daļa no pacientiem izvēloties kāpt soli atpakaļ, izmantojot otru metodi – insulīna manuālu ievadīšanu ar “pildspalvu”. Tomēr, veicot šādu izvēli, ārstiem nereti nākas saskarties ar negatīvām sekām, proti, cukura diabēta slimnieks insulīnu ievada ar novēlošanos, vilcinās vai neievada vispār, tādējādi paaugstinās cukura līmenis asinīs un nodara kaitējumu veselībai. Dažkārt pacienti nonākot pat intensīvās terapijas nodaļā. Tāpat sekas var manīt arī ilgtermiņā, piemēram, var pasliktināties redze, tikt bojāti citi orgāni.

Situāciju lūdzām komentēt Veselības ministrijā, taču ātri tikām novirzīti jautājumus uzdot Nacionālajam veselības dienestam (NVD). Tā speciālisti, izrādās, uz interviju ar raidījumu “Bez Tabu” nāk ar priecīgu ziņu.

NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Zinta Rugāja skaidro, ka līdz ar 2024. gada 1. janvāri insulīna sūknīšu katetri un rezervuāri tiks kompensēti un pieejami bez maksas jauniešiem līdz 24 gadu vecumam, kas šāda veida insulīna terapiju būs iesākuši pirms pilngadības sasniegšanas.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste un endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne par šādu lēmumu ir gandarīta, taču uzsver, ka nākamais solis būs panākt, lai kompensācija tiek nodrošināta visiem slimniekiem, kuri izvēlējušies insulīna terapiju ar sūknīti, neatkarīgi no vecuma.