"Lai citiem neliekas, ka pirmsskolas pedagogs tikai dzer kafiju!" LIZDA nāk klajā ar skaudru paziņojumu un aicinājumu rīkoties

“Šodien bija kārtējā reize, kad mēs mēģinājām pārliecināt Saeimas deputātus, ministrijas pārstāvjus un mūsu partnerus, ka ir jāsakārto pirmsskolas pedagogu likmes attiecībā pret bērnu skaitu. Respektīvi, jānodrošina pietiekams personāla skaits uz bērniem, lai mēs varētu pilnvērtīgi apmierināt viņu vajadzības.

Mēs zinām, ka lielākā daļa strādā uz nepilnām slodzēm un ka šodienas pirmsskolas pedagogs ir gan skolotājs, gan logopēds, gan psihologs, gan sociālais speciālais pedagogs. Tas veicina izdegšanu, ja nav šīs atbalsta komandas, un ietekmē katra bērna izglītības kvalitāti. Tāpēc mēs turpināsim strādāt un aicināt noteikt pirmsskolas pedagogu likmes,” uzsvēra Vanaga.

Uzrunājot pirmsskolas pedagogus, viņa norādīja: “Kamēr neviens cits, izņemot jūs un jūsu tuvākos kolēģus vai ģimeni, neizjutīs pedagogu trūkumu – jo jūs glābjat vakances ar pārslodzi –, kamēr neviens cits neizjutīs logopēda, speciālā pedagoga un psihologa trūkumu, jo darāt visu, lai bērni neciestu, tikmēr nacionālā līmenī būs gandrīz neiespējami panākt, lai nosaka, cik un kādam pedagogu minimumam jābūt obligāti pirmsskolās. 

Varbūt pirmsskolas pedagogu bērni, mazbērni vai dzīvesbiedri var nākt palīgā un dalīties komentāros par to, kāda ir šo pedagogu ikdiena? Varbūt paši pirmsskolas pedagogi var aprakstīt savu darba dienu, lai citiem neliekas, ka diendusas laikā tiek tikai dzerta kafija?!”

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisija otrdien iepazinās ar LIZDA redzējumu par nepieciešamo pedagoģiskā, atbalsta un tehniskā personāla amata vienību skaitu pirmsskolas izglītības programmu īstenošanai.

Ar esošo pedagoģisko sastāvu ne vienmēr var pilnvērtīgi īstenot pirmsskolas vadlīnijas, norādīja Vanaga, piebilstot, ka pastāv “ļoti liela nevienlīdzība, arī vienas pašvaldības ietvaros”.

LIZDA piedāvājums balstīts 2010. gada ieteikumos par pedagoģisko likmju skaitu uz noteiktu izglītojamo skaitu. Arodbiedrība gan piekrīt, ka iespējamas izmaiņas atbilstoši aktualizētajai situācijai.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere apakškomisijas sēdē informēja, ka IZM analizējusi situāciju un iespējamos risinājumus, tostarp fiskālās telpas ietekmi, taču pagaidām atturējās sniegt plašākus komentārus par secinājumiem.

Deputātu ieskatā, vadlīnijas būtu nepieciešamas vismaz piecgadīgo un sešgadīgo bērnu programmās, kad sākas obligātā sagatavošana pamatizglītībai. Deputāti solīja atgriezties pie jautājuma pēc tam, kad būs izvērtēti IZM sniegtie dati par tarifikācijām pa pašvaldībām un saņemti skolotāju asociāciju viedokļi.