Valdība atbalsta ievērojamās izmaiņas pabalstu piešķiršanā jaunajiem vecākiem

Šobrīd likums paredz – ja pēc bērna piedzimšanas vienam no vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts, izvēlētajā vecāku pabalsta izmaksas periodā (13 vai 19 mēneši) ietver maternitātes pabalsta izmaksas periodu. Līdz ar to situācijā, kad bērns piedzimst priekšlaicīgi, piemēram, piecas nedēļas pirms plānotā dzemdību datuma, vecāku pabalsta izmaksas periodā tiek ieskaitīts maternitātes pabalsta izmaksas periods pēc bērna piedzimšanas, tas ir piecas nedēļas un attiecīgi 56 dienas vai 70 dienas, tādējādi par piecām nedēļām saīsinot vecāku pabalsta izmaksas periodu.

Vienlaikus kopš 2022. gada 1. augusta vecāku pabalsta izmaksas periodu pagarina par noteiktā grūtniecības atvaļinājuma periodu, ja bērns dzimis pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa. Līdz ar to papildu atbalsts ir paredzēts tikai tiem vecākiem, kuriem bērns piedzimst ļoti agri – vēl pirms bērna māte ir devusies grūtniecības atvaļinājumā. Rezultātā veidojas situācija, kurā pret vecākiem, kuriem bērns dzimis priekšlaicīgi, ir atšķirīga attieksme.

Lai nodrošinātu papildu atbalstu priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecākiem un novērstu nevienlīdzīgo attieksmi, paredzēts noteikt, ka vecāku pabalsta izmaksas periodā ieskaita tikai dzemdību atvaļinājuma periodu.

Tāpat paredzētas izmaiņas attiecībā uz paternitātes pabalstu. Šobrīd likums paredz, ka paternitātes pabalstu piešķir un izmaksā par piešķirtā atvaļinājuma desmit darba dienām. LM skaidro, ka pašlaik šī norma tiek piemērota dažādi – daļa darba devēju piešķir desmit darba dienu atvaļinājumu par katru vienās dzemdībās dzimušo bērnu, bet pabalsts tiek izmaksāts tikai par vienu bērnu. Līdz ar to grozījumi nostiprinās tiesības uz pabalstu par katru bērnu atsevišķi. Analogus nosacījumus paredzēts noteikt arī personai, kura vienlaikus adoptē divus vai vairāk bērnus.

Līdz ar grozījumiem plānots noteikt, ka vecāku pabalstu izmaksā tikai par bērniem, kuriem ir piešķirts personas kods, kuru statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā.

Izņēmums attieksies uz personām, kas ir sociāli apdrošinātas Latvijā, vai tās ģimenes locekļiem, kas dzīvo vai strādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveicē vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī.

LM skaidro, ka pēdējos gados strauji pieaudzis pabalstu pieprasījumu skaits no trešo valstu pilsoņiem, kuri strādā Latvijā uz terminētu laiku, bet kuru ģimene un bērni dzīvo ārpus Latvijas. Pašreizējais regulējums ļauj šādām personām saņemt vecāku pabalstu arī pēc darba attiecību izbeigšanās un termiņuzturēšanās atļaujas beigu datuma, jo nav noteikts, cik ilgam laikam pabalsts piešķirams.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtās informācijas, strauji pieaug tendence, ka vecāku pabalstu pieprasa bērnu tēvi, kuri ir trešo valstu valstspiederīgie, piemēram, Uzbekistānas un Tadžikistānas, kuriem Latvijā ir izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas, taču bērni ir piedzimuši un kopā ar māti dzīvo trešajā valstī.

Rezultātā ar Latvijas sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek finansēts ilgstošs atbalsts ģimenēm ārvalstīs. LM uzskata, ka šāda prakse neatbilst pabalsta mērķim.

Turklāt trešās valsts valstspiederīgā Latvijā veiktās apdrošināšanas iemaksas trīs vai sešu mēnešu periodā ir salīdzinoši ļoti niecīgs pienesums pret izmaksāto vecāku pabalstu 13 vai 19 mēnešu garumā, norāda LM.

Tāpat tiks precizēti nosacījumi, kādos izmaksājama vecāku pabalsta nenododamā daļa.

Šobrīd likums paredz, ka personām, saņemot vecāku pabalsta nenododamo daļu, ir jāatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais.

Kā uzsver LM, juridiskās skaidrības nodrošināšanai ir nepieciešams papildināt likumu ar normu, kas nosaka, ka personai, kura maternitātes pabalsta, vecāku pabalsta vai vecāku pabalsta nenododamās daļas izmaksas laikā zaudē darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu, ir tiesības uz vecāku pabalsta nenododamo daļu, ja tā ir izvēlējusies vecāku pabalstu, tostarp tā nenododamo daļu, saņemt kā vienotu un nepārtrauktu periodu.

Saskaņā ar LM aprēķiniem grozījumiem būs fiskāli neitrāla vai pat pozitīva ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu. Paredzēts, ka 2026. gadā naudas līdzekļu atlikums būs 295 699 eiro, 2027. gadā 762 874 eiro, 2028. gadā 792 949 eiro, bet 2029. gadā – 825 758 eiro. Neliels papildu izdevumu pieaugums gaidāms tikai priekšlaicīgi dzimušu bērnu vecāku pabalstu izmaksai, bet šī summa tiek vērtēta kā nebūtiska.

Likuma izmaiņu apstiprināšanas gadījumā tās tiktu ieviestas no 2026. gada 1. janvāra, jo VSAA nepieciešami vismaz trīs mēneši, lai nodrošinātu informācijas sistēmas pielāgošanu, skaidro LM.