Pētnieki nosauc galvenos iemeslus, kas ierindo jaunās māmiņas pēcdzemdību depresijas riska grupā

Gada laikā tika aptaujātas visas sievietes, kuras 4.-6. nedēļā pēc dzemdībām ieradās ambulatorajā vizītē pie ginekologa RDzN Ambulatorajā nodaļā.

Vismaz 40 % pētījumā iesaistīto sieviešu depresijas simptomi sasnieguši slimības līmeni. 30 % sievietes, kurām tika konstatēti sākotnēji depresijas vai trauksmes simptomi, atteicās no turpmākās konsultācijas vai nebija aizsniedzamas padziļinātai psihiatra konsultācijai.

Pētnieki vērš uzmanību, ka lielāks risks saslimt ar pēcdzemdību depresiju ir sievietēm, kurām bijuši tādi faktori kā dzemdību sarežģījumi vai miega traucējumi pēc dzemdībām. 

Riska grupā tāpat ir sievietes, kas vienlaicīgi slimo ar citiem psihiskiem traucējumiem un izjūt izteiktu stresu grūtniecības laikā. Kā riska faktors minēts arī emocionālā atbalsta trūkums no partnera vai tuviniekiem grūtniecības un pēcdzemdību periodā, atzīšanas trūkums mātes lomai, zema pārliecība par sevi kā par labu māti, kā arī neapmierinātība ar dzemdību un pēcdzemdību aprūpi un zemāks jaundzimušā svars (zem 2,5 kilogramiem).

Viens no aizsargājošajiem faktoriem ir praktiska atbalsta saņemšana no partnera vai radiniekiem gan grūtniecības laikā, gan pēc dzemdībām, norāda pētnieki. Daļa no šiem faktoriem sakrīt ar iepriekš citās valstīs konstatētajiem, taču ir arī Latvijai raksturīgi specifiski faktori, piemēram, mātes vecums vai pirmā grūtniecība.

Pētījumā noskaidrots, cik izplatīta ir pēcdzemdību depresija Latvijā, noteikti tās riska faktori, pielāgoti divi skrīninga instrumenti, kā arī noskaidrots sieviešu viedoklis par piedāvāto jauno aprūpes modeli.

Ar detalizētiem pētījumu rezultātiem plānots iepazīstināt Veselības ministriju, ģimenes ārstu un citu speciālistu profesionālās asociācijas, akadēmisko vidi, nevalstiskās organizācijas un plašāku sabiedrību. Top arī zinātniskās publikācijas.