Sāk sociālo kampaņu pret miesassodu izmantošanu bērnu audzināšanā "Sitiens sāp. Abiem."

Nodibinājums “Centrs Dardedze” uzsāk sociālu kampaņu ar mērķi izskaust miesas sodu praksi bērnu audzināšanā. 

Bērnu fiziska sodīšana Latvijā ir aizliegta ar likumu, tomēr reālajā dzīvē šāda prakse joprojām pastāv.

FOTO: Shutterstock.com

Bērnu fiziska sodīšana Latvijā ir aizliegta ar likumu, tomēr reālajā dzīvē šāda prakse joprojām pastāv.

Lai pasargātu bērnus no fiziska soda piemērošanas, "Dārdedze" vēlas vecākus iedrošināt meklēt palīdzību un informāciju, un uzsvēr, ka bērna audzināšanā nav vietas vardarbībai. Mudinām ikvienu pieaugušo atcerēties, ka pat stresa pilnās situācijās vecāks var tikt galā, saglabājot mīlestību un cieņu pret bērnu. 

Lielākā daļa vecāku piekrīt, ka bērna fiziska sodīšana ir slikta. Tomēr, pat tie, kuri cenšas audzināt bērnu neizmantojot fizisku sodu, reizēm zaudē savaldīšanos un disciplinē ar pērienu. Visbiežāk fizisko sodu pielietošanas iemesli ir vecāku izvešana no līdzsvara un bezpalīdzības sajūta. 

 

Bērni, kurus fiziski soda, ir agresīvāki nekā citi bērni, viņiem ir grūtāk saprast, kas ir labs, kas slikts. Bērnā veidojas priekšstats, ka vardarbība attiecībās ir norma, jo vistuvākie cilvēki tīši un mērķtiecīgi rada vājākajam sāpes. 

Reklāma
Reklāma



Fizisks sods iebiedē bērnu, bet nemāca bērnam saprast, kāpēc vajadzētu uzvesties vēlamā veidā. Tas bērnu pazemo. Ir situācijas, kad bērni fiziskas sodīšanas laikā tiek ievainoti un pat nogalināti.  Bērni, kurus fiziski soda, ir agresīvāki nekā citi bērni, viņiem ir grūtāk saprast, kas ir labs, kas slikts. Bērnā veidojas priekšstats, ka vardarbība attiecībās ir norma, jo vistuvākie cilvēki tīši un mērķtiecīgi rada vājākajam sāpes. Bērns turpina vardarbības ķēdi - pret citiem bērniem. Vēlāk var turpināt arī citās attiecībās, ar saviem bērniem.

“Centrs Dardedze” psiholoģe Līga Redliha atgādina: “Ikviens saskarsmē ar maziem bērniem ir piedzīvojis spēcīgas emocijas. Disciplinēšana gan bērniem, gan vecākiem palīdz ikdienu padarīt paredzamu, palīdz to strukturēt. Taču jāpatur prātā, ka laba disciplinēšana ir tāda, kas palīdz bērnam uzvesties labi pat tad, kad vecāki nav blakus. Tāda, kas nekaitē ne bērnam, ne citiem. Iemācīt bērnam domāt – tas ir labākais, ko vecāks var iedot.”
 

Bērnu fiziska sodīšana Latvijā ir aizliegta ar likumu, tomēr reālajā dzīvē šāda prakse joprojām pastāv. Viens no veidiem, kā celt sabiedrības izpratni par dažādām disciplinēšanas metodēm, ir bērnudārzu lomas stiprināšana – gan izglītojot pašus pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogus, gan ar viņu starpniecību uzrunājot vecākus un bērnus. 


Būt vecākam ne vienmēr ir viegli, tomēr izturies pret bērnu ar mīlestību un cieņu ikvienā situācijā. Kampaņas ietvaros 18. oktobrī plkst. 13.00 Rīgas PII “Ābecītis”, Altonavas ielā 1. notiks diskusija, lai aktualizētu jautājumu par būtisko izglītības iestāžu darbinieku lomu, sniedzot atbalstu un zināšanas vecākiem, vairojot pozitīvas disciplinēšanas metožu pielietošanu bērnu audzināšanā. Diskusijā, kuru vadīs Agnese Drunka, piedalīsies vecāki, pirmsskolas iestāžu pedagogi, “Centrs Dardedze” psihologi, kā arī speciālisti no Izglītības pārvaldes un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas. 

 

Saistītie raksti