Kā pēršana ietekmē tava bērna tālāko dzīvi

Tā tikai šķiet, ka pēršana iedarbojas uz bērniem, jo viņi uzreiz pārtrauc slikti uzvesties, baidoties no atkārtotas pēršanas. Tomēr, ja to izmanto bieži, tā iemāca paklausīt tikai aiz bailēm, nevis tāpēc, ka bērni izprot: vajadzētu izturēties labāk. Tā vietā bērni iemācās, ko darīt, lai izvairītos no pēriena. Pētījumi rāda, ka, atsakoties no pēršanas, sliktas uzvedības gadījumu skaits samazinās. Atceries - pēršanai ir daudz negatīvu seku.

FOTO: Shutterstock.com

Tā kā pērtajiem bērniem nav bijusi iespēja domāt pašiem, iespējams, ka viņi vieglāk pakļausies vienaudžu ietekmei.

Ko tavam bērnam nodara pēršana

  • Bērniem, kuri tiek pērti, ir tieksme izturēties agresīvāk gan pret vecākiem, gan citiem bērniem.
  • Iespējams, ka šie bērni uzvedīsies slikti, ja blakus nebūs tas no vecākiem, kurš viņus parasti per, un nevarēs kontrolēt viņa uzvedību.
  • Viņi parasti rūpējas nevis par savu uzvedību, bet gan par citu cilvēku izturēšanos, pamācot, ko vajag darīt un ko ne.
  • Tā kā viņiem nav bijusi iespēja domāt pašiem, iespējams, ka viņi vieglāk pakļausies vienaudžu ietekmei.
  • Pusaudža gados un pieaugušo vecumā šiem bērniem bieži vien ir vēsas attiecības ar vecākiem, jo viņi no tiem baidās un jūtas aizvainoti.
  •  

Pētījumi ir pierādījuši, ka pastāv cieša saikne starp pēršanu bērnībā un neapmierinātību, depresiju un tieksmi uz pašnāvību turpmākajā dzīvē. 

 

  • Viņiem ir tieksme būt nepaklausīgiem, jo pastāvīga pēršana izraisa dusmas, tāpēc viņi vēlas nevis paklausīt, bet gan rīkoties tieši pretēji.
  • Pusaudža gados viņi sāk arvien vairāk pretoties un biežāk melo, krāpj, kļūst nevaldāmi un nereti nonāk uz apsūdzēto sola.
  • Viņiem izveidojas zema pašapziņa, jo viņi ir bijuši pazemoti un apkaunoti.
  • Turpmākajā dzīvē šiem bērniem biežāk rodas depresija un citas emocionālas problēmas. Pastāvīga pēršana nekādā gadījumā neļaus attīstīties apmierinātam un laimīgam mazulim un pieaugušajam. Patiesībā pētījumi ir pierādījuši, ka pastāv cieša saikne starp pēršanu bērnībā un neapmierinātību, depresiju un tieksmi uz pašnāvību turpmākajā dzīvē
  • Tādējādi bailes, pazemojums, skumjas, bezpalīdzība un/vai aizvainojums, kuru bērni bieži vien izjūt, kad tiek pērti, nenodrošina labu pamatu stiprai emocionālajai veselībai.

 

Avots: Šantala Gazala "Laimīgais mazulis. Rokasgrāmata laimīga un pārliecināta bērna audzināšanā" (izd.Zvaigzne ABC).

Reklāma
Reklāma

 

Necel roku!

 

Informatīvu kampaņu pret bērnu pēršanu organizē ģimenes portāls www.mammamuntetiem.lv. Kā audzināt bērnu bez vardarbīgām metodēm, lasi sadaļā Bērns. Kampaņu atbalsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.