Tiesībsardze par obligātajām konsultācijām pirms aborta: šis priekšlikums ietekmē sievietes tiesības uz autonomiju

Opozīcijas partiju pārstāvji ir iesnieguši priekšlikumus grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, aicinot Latvijā ieviest obligātas konsultācijas sievietēm, kas vēlas pārtraukt grūtniecību pēc savas vēlēšanās. Deputāti rosina noteikt, ka norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc sievietes vēlēšanās drīkst izsniegt tikai tad, ja ir saņemts apliecinājums, ka sieviete ir saņēmusi noteikto konsultāciju.

Tiesībsardze ar Tiesībsarga biroja starpniecību aģentūrai LETA norāda – lai arī šis priekšlikums tiek pieteikts kā "atbalsta pasākums" un "nedzimušas dzīvības aizsardzība", patiesībā tas ietekmē sievietes tiesības uz autonomiju, pašnoteikšanos, privāto un ģimenes dzīvi, kā arī var tikt vērtēts kā netiešs piespiedu mehānisms, kas nesamērīgi ierobežo sievietes izvēli.

Palkova skaidro, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) daudzkārt ir uzsvērusi, ka tiesības uz privāto dzīvi saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantu ietver personas tiesības pašai pieņemt lēmumus par savu ķermeni, veselību un reproduktīvo dzīvi. Tiesas praksē ir nostiprināts princips, ka valsts iejaukšanās šajā jomā var būt leģitīma tikai tad, ja tā ir likumīga un skaidri noteikta likumā, leģitīma – aizsargā citas personas tiesības vai sabiedrības intereses, nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā un samērīga ar sasniedzamo mērķi.

Konsultācijas jau ir, bet ne obligātas

Vienlaikus obligāta konsultācija pati par sevi nav automātiski aizliegta, taču tās piespiedu raksturs, ja tas kļūst par priekšnoteikumu piekļuvei medicīniskam pakalpojumam, var radīt neattaisnojamu iejaukšanos sievietes autonomijā. Tā ir īpaši jūtīga joma, kurā ECT konsekventi atzinusi, ka valstij ir plaša rīcības brīvība, taču tai vienmēr jāievēro personas cieņa un pašnoteikšanās.

Tiesībsardze skaidro, ka pašlaik Latvijas likums jau paredz iespēju sievietei saņemt konsultāciju, ja viņa to vēlas. Pēc viņas teiktā, šī pieeja atbilst cilvēktiesību standartiem, jo respektē sievietes individuālo situāciju un viņas spēju pieņemt informētu lēmumu.

Tomēr priekšlikums ieviest obligātu konsultāciju kā nosacījumu abortam būtībā nozīmētu, ka sieviete nevar realizēt savas likumīgās tiesības bez valsts noteiktas starpposma procedūras. "Tas var kļūt par netiešu šķērsli, kas aizkavē vai apgrūtina piekļuvi abortam – un tieši šādas situācijas ECT savā praksē ir kritizējusi," uzsver Palkova.

Tāpat viņa uzsver, ka no cilvēktiesību skatpunkta sievietes ķermenis un lēmums par grūtniecību pieder viņai pašai. Piespiešana saņemt konsultāciju, īpaši, ja tās saturs ietver "iedrošināšanu turpināt grūtniecību", var tikt uztverta kā aizbildnieciska attieksme, kas aizskar sievietes cieņu, atzīst Palkova.

Vai bez tēva klātbūtnes nevar?

Turklāt priekšlikums paredz arī topošā bērna tēva obligātu konsultāciju. Šāda prasība var radīt situācijas, kurās sievietes lēmums tiek netieši apšaubīts vai ietekmēts no ārpuses, kas neatbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantā nostiprinātajām tiesībām uz personisko autonomiju un privāto dzīvi, secina tiesībsardze.

Praksē tas var būt arī objektīvi neiespējami – piemēram, ja bērna tēvs nav zināms, sieviete nevēlas viņu identificēt vai viņš nav pieejams. "Šādos gadījumos prasība pēc abu vecāku konsultācijas kļūst par šķērsli reproduktīvo tiesību īstenošanai un faktiski ierobežo sievietes piekļuvi likumīgai grūtniecības pārtraukšanai," saka tiesībsardze. Šāda prasība turklāt var pakļaut sievieti riskam vardarbīgās attiecībās, ja viņa būtu spiesta iesaistīt personu, ar kuru nevēlas sazināties, viņa piebilst.

Priekšlikums cilvēktiesību un Latvijas Satversmes kontekstā

Tāpat, kā atzīmē tiesībsardze, arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komiteja un Komiteja par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu ir atkārtoti aicinājušas valstis atturēties no piespiedu konsultācijām vai obligātiem gaidīšanas periodiem, kas var kavēt sievietēm piekļuvi drošiem un legāliem abortiem.

Palkova uzsver, ka valsts pienākums ir aizsargāt gan dzīvību, gan personas pamattiesības. "Tomēr šajā gadījumā obligātas konsultācijas ieviešana nesamērīgi ierobežotu sievietes tiesības uz pašnoteikšanos, privāto dzīvi un ķermeņa integritāti," pārliecināta tiesībsardze.

Viņa pauž, ka atbalsts un informācija reproduktīvās veselības jautājumos ir būtiska, bet tai jāpaliek brīvprātīgai. Tikai tādā gadījumā tiek nodrošināta sievietes patiesa autonomija un cieņa, ko garantē gan Eiropas Cilvēktiesību konvencija, gan Latvijas Satversme, norāda tiesībsardze.