Ja skolēnam drīkstētu uzšaut ar lineālu, viņi izaugtu gudrāki

Pāris gadus skolā nestrādāju, jo auklēju mājās meitiņu un jau gaidu otru bērniņu. TAČU - līdz šim mana darba vieta un vēl joprojām ir un arī būs skola. Jā, esmu skolotāja, tāpēc man ir grūti atdalīt vecāka vai studenta viedokli no skolotāja vai pasniedzēja viedokļa. Manā rakstā tas viss būs kopā.

Arī tagad regulāri aizeju uz darbiņu un pārliecinos, ka nekas nav mainījies, paliek tikai sliktāk. Diemžēl.
Mūsu izglītības sistēmā jau no brīvās Latvijas laikiem cenšas ieviest visu ko jaunu, nepadomājot, ka mūsu valstij tas neder. Paņem pa druskai no katras valsts ar domu, ka tas ir labi, un cenšas ieviest arī pie mums, un pēc tam valsts brīnās, ka te tas nestrādā. To es tik droši saku, jo esmu bijusi dažādās skolās dažādās valstīs (Somija, Zviedrija, Dānija, Francija, Lietuva, Polija) un iepazinusies ar turienes izglītības sistēmām. Nu nekur nenotiek tik daudz un biežu izmaiņu kā pie mums!

Par izglītības kvalitāti nerunāsim - nu kamdēļ bērnam ir jāzina tas viss, ko māca skolā un tādos kvantumos? Cik man zināms, tad tagad 9.klases skolēnam matemātikā (un ne tikai) ir jāzina tā viela, ko es mācījos vidusskolu beidzot. Un tas bija 1994tajā... Skumji, ne? Un tad valsts brīnās, ka nav rezultātu. Jo mācīties skolā ir smagi.

Es priecātos, ja būtu kā senāk. I skolotāji bija priecīgi, i bērniem bija labi, i vecākiem bija lielāka teikšana. Nevis kā tagad - demokrātija un bērnu tiesības... SKUMJI.

Kur paliek radošais? Mūzika, māksla, caur kuru bērnam būtu maksimāli jāattīstās - paldies dievam, ka vismaz līdz 9tai klasei pagaidām tas viss vēl ir, un arī viena stunda nedēļā. Un mākslas skolas maksā naudu.

Nu, protams, nerunāsim par milzīgo skolēnu skaitu klasē, par skolu slēgšanu - tas viss ir absurds.
Es priecātos, ja līdz tam laikam, kad mana meita izaugs, viņai būtu iespēja mācīties klasē, kurā ir maksimums 15 - 18 bērni. NE VAIRĀK!!! Ja viņai stundas beigtos ne vēlāk kā 14os, 15os... Ja izglītība būtu pilnīgi bez maksas, ne tikai pamatskola bet arī visdusskola, augstskola... Ja mākslai un mūzikai mūsu valstī būtu prioritāte... Ja bērnu varētu vest uz bērnudārzu un negaidīt n-tos gadus rindās... 

Godīgi - es priecātos, ja būtu kā senāk. I skolotāji bija priecīgi, i bērniem bija labi, i vecākiem bija lielāka teikšana. Nevis kā tagad - demokrātija un bērnu tiesības... SKUMJI.
Mūsdienu bērni izaugs gudri, ja viņi to paši vēlēsies, ja vecākiem nebūs jāstrādā 24h diennaktī, lai cīnītos par izdzīvošanu, ja likvidēs tās muļķīgās bērnu tiesības un bērnam varēs uzšaut pa pirkstiem ar lineālu vai ar 'bērziņonkuli" pa dupsi.

Ja vecākiem būs vairāk laika būt kopā ar bērniem, ceļot, vest uz muzejiem, izstādēm, teātra izrādēm, pie dabas, stāstīt, runāt, dziedāt, krāsot un veidot kopā ar bērniem. Ja nevajadzēs visu laiku domāt, kur dabūt naudu, lai nebūtu konkurence starp bērniem... Bet tā nu jau diemžēl ir valsts problēma un ja pašā saknē nekas nemainīsies, tad NEMAINĪSIES NEKAS. Skumji, bet tāds ir mans viedoklis.

Un nav ne sliktu, ne labu skolu. To vīziju par kaut ko, kas ir labāks vai sliktāks, esam radījuši tikai mēs paši - vecāki un bērni, nemitīgi spamodami visādos linkos internetā, nenoskaidrodami lietas būtību līdz galam, dzīvodami pēc principa - viena tante teica...
Dod Dievs, lai kādreiz viss būtu labāk un savādāk... jeb jāsaka laikam - kā senāk...

Lai mūsu bērniem gaiša nākotne!