Vai tiešām iespējams uzveikt migrēnu ar acu kustībām?

Integrālā acu kustību terapija – tāds ir nosaukums tam, ko sakritības dēļ sanāca izmēģināt pašai uz savas ādas. Precīzāk – uz savas galvas, jo brīnumainā kārtā acu kustības, par kurām stāstīšu, vairākkārt iedarbojušās kā spēcīgās zāles pret migrēnu, ko parasti lietoju. Gribu gan uzsvērt, ka šis nav reklāmraksts, bet gan mana visīstākā pieredze, kas pārsteidza mani pašu, un tāpēc gribu padalīties ar cerību, ka varbūt vēl kādam migrēnas nomocītajam tas būs kaut nedaudz palīdzoši.

FOTO: Shutterstock.com

Ja migrēnas pacientam izdodas novērst kaut vienu lēkmi mēnesī, tā jau ir ļoti liela uzvara.

Patiešām brīnums

Vispirms jāteic, ka izmēģināt šo terapiju nolēmu pavisam cita iemesla dēļ, kas vairāk saistīts ar emociju pārvaldīšanu. Jā, sapratu cēloni arī šai problēmai, un tagad zinu risinājumu tai, taču runa par migrēnu ar terapeiti sanāca pavisam nejauši. Viena seansa laikā īsti nespēju koncentrēties uz risināmo lietu, jo to izdarīt traucēja migrēnas lēkme. Patiesībā tā vēl tikai tuvojās, taču es lieliski atpazīstu sajūtas, pēc kurām seko trakās galvassāpes. 

Daudzi migrēnas pacienti zina, ko nozīmē aura, taču man tā nav gluži aura, bet drīzāk tādas fiziskas sajūtas par norisēm kaut kur galvaskausa dziļumos. 

Aprakstīt ir grūti šīs izjūtas, bet mana ierastā rīcība šādos gadījumos ir speciālās triptānu grupas tabletes iedzeršana ar cerību, ka izdosies novērst tuvojošos lēkmi. Bieži izdodas, bet tikpat bieži lēkme tomēr sākas. Tāpēc, kad terapijas sesijas laikā sākās šīs sajūtas galvā, mana vienīgā doma bija – ātrāk tikt līdz zāļu skapītim, kur stāv glābēja tablete! 
Kad par savām sajūtām pastāstīju Inesei, terapeitei, viņa nevilcinoties piedāvāja tikt galā ar acu kustību palīdzību. Hm, vai tas kāds joks? – nodomāju. Tik daudz iets, darīts, mēģināts, bet nekas nav līdzējis. Pat izslavētā adatu terapija un tas uz galvas liekamais cefal... – kāds tur – aparāts nav devis cerēto rezultātu, bet te man piedāvā novērst trako galvassāpi ar parastām acu kustībām! Tā kā zaudēt nav ko, turklāt neko citu tāpat nav jēgas darīt seansa laikā, jo tuvojošās migrēnas dēļ nespēju koncentrēties, tad piekrītu ar’. Brīnumi taču notiek! Un notika.

 

Kā tas notika?

No brīža, kad sajutu tuvojamies migrēnas lēkmi līdz brīdim, kad tā izgaisa, pagāja vien dažas (maksimums – piecas) minūtes. Goda vārds! Un, jā, ja es nebūtu to piedzīvojusi, arī īsti neticētu, jo pēc tam visu pēcpusdienu ik pa laikam “ieklausījos” savā galvā, bet tur – klusums. Nekādas pazīmes, ka būtu tuvojusies migrēna. Un bez dzertām zālēm. 
Bet – tas notika tā: tā bija attālinātā vizīte, tātad sarunājāmies zoom platformā ar ieslēgtām video kamerām. 

Reklāma
Reklāma

Tas ir svarīgi, lai terapeite redzētu manas acis, tāpēc arī apgaismojumam jābūt labam. Inese mudināja koncentrēties uz ļaunu vēstošajām sajūtām galvā un veikt acu kustības – vispirms taisnā, horizontālā līnijā no kreisās uz labo pusi, tad vertikāli no kreisās augšējās puses uz apakšējo labo un pēc brīža otrādi – no labās augšējās uz kreiso apakšējo. Ja uzzīmētu uz papīra ar acīm vilktās līnijas, tad sanāktu taisna horizontāla līnija, kas krusteniski pārsvītrota. 
Kustības jāveic tik ilgi, kamēr terapeite pasaka STOP! Tas notiek ātri, un tad jāizvērtē rezultāts. Kā jau teicu, manā gadījumā patiešām bija noticis brīnums – gandrīz vai fiziski jutu, kā tā sāpe izplēn nekurienē. Ko tādu piedzīvoju pirmo reizi, taču ne vienīgo. Pēc tam esmu vēl pati mēģinājusi likt lietā minētās acu kustības, lai tiktu galā ar tuvojošos migrēnas lēkmi. Bijušas vairākas reizes, kad man tas tiešām ir izdevies un esmu iztikusi bez medikamentu lietošanas, bet atsevišķos gadījumos tomēr nācās ņemt talkā arī zāles. Tās gan bijušas reizes, kad sāpe – lielāka vai mazāka – jau ir, jo ne vienmēr migrēna par sevi atgādina dienas laikā. Un migrēnas pacienti zina, ka galvenais ir neielaist sāpi, citādi... Kā nu kuram, bet man pat bijis jāsauc palīgā ātrās palīdzības dakteri.

 

Kā izskaidrot šo fenomenu?

Patiesībā skaidrojums ir vienkāršs – ar minētajām acu kustībām manas emocijas tika atdalītas no ķermeņa. Citiem vārdiem sakot, parasti notiek tas, ko es zinu, kam jānotiek konkrētu sajūtu laikā. Ja galvas vienā pusē parādās tā īpašā izjūta, kuru aprakstīt necentīšos, tad zinu, ka drīz vien sāksies migrēnas lēkme. Ja iedzeršu tableti, varbūt nesāksies... Atdalot šīs “zināmās patiesības” no sava ķermeņa, tas nesaņem signālu, ka jānotiek nez kādiem ķīmiskiem procesiem, kas rezultējas ar sāpi. 

Lai gan joprojām nav īstas skaidrības, kas ir migrēnas pamatā, taču no piedzīvotā secinu, ka lielā mērā patiesība vien ir teicienam – viss ir mūsu galvā! 

Migrēna gan nav gluži tik viegli ietekmējama, jo tad, domāju, vairumam migrēnas pacientu šādas diagnozes nemaz nebūtu, un arī integrālā acu kustību terapija nav brīnumnūjiņa šai diagnozei (kā jau minēju, ja sāpe sākusies, man nav izdevies tikt no tās vaļā tikai ar acu kustībām). Taču man šķiet milzu ieguvums arī tās dažas reizes mēnesī, kurās izdevies iztikt bez medikamentiem. Pirmkārt, tāpēc, ka tās ir gana spēcīgas zāles, otrkārt, tās ir arī gana dārgas – manā gadījumā viena tablete maksā aptuveni 5 eiro. Labi, ja pietiek ar sešām mēnesī, taču visbiežāk vajag vairāk. 
Sīkāk par pašu terapiju nestāstīšu, jo par to jau uzrakstījusi Inese pati un tas ir lasāms viņas blogā https://www.themomscoach.com/lv. Jā, viņa ir arī mammu koučs un pati audzina trīs dēlus. Viena, jo pirms vairāk nekā gada kļuva par atraitni.